Velvere: man nekad nav bijis problēmu ar motivācijas trūkumu  (1)

Velvere kopš marta sākuma divus mēnešus atradās treniņnometnē Portugālē, kur izlēma palikt, kad Latvijā izsludināja ārkārtas situāciju.

"Tobrīd marta vidū Portugālē dzīvošanas un treniņu apstākļi bija labāki nekā Latvijā. Varēju neuztraukties un turpināt trenēties," pamato Velvere. "Ja izlemtu atgriezties, tajā brīdī būtu ātri jāplāno brauciens, būtu jārēķinās ar lielām cilvēku masām lidostās un jāveic pašizolācija mājās. Nolēmu, ka man tas nav vajadzīgs, tāpēc paliku tur."

Par spīti neskaidrībai un sacensību pauzei, skrējēja visu laiku ir turpinājusi trenēties ar pilnu atdevi, nežēlojot spēkus.

"Man nekad nav bijis problēmu ar motivācijas trūkumu vai jautājumu "Kāpēc man tagad tas ir jādara?"," savu uzcītību skaidro sportiste. "Man patīk process neatkarīgi no tā, vai tas ir sagatavošanās periods pirms sacensībām, kad darām speciālo darbu, vai tie ir treniņi naglenēs stadionā, vai arī bāzes apjoms, kas tāpat jāizdara man vienai pašai. Ir jādara tas, kas ir jādara."

"Es uz to skatos kā uz šī brīža uzdevumu. Ja tuvākie mērķi nav skaidri un viss ir atcelts, mani tas īpaši neietekmē. Jutu, ka daudzi apkārt bija ļoti pesimistiski par šo situāciju, bet es neskatījos tik ļoti, ļoti tālu," ar minēšanu Velvere nenodarbojas. "Man viss bija tuvākā nākotnē. Liku soli pa solim. Aprīlī, maija sākumā viss bija atcelts. Tagad, jūnijā, kaut kas jau sāk iezīmēties. Protams, viss ir citādāk, nekā bija plānots, bet te ir svarīga prasme pielāgoties."

Portugālē sportiste vienatnē dzīvoja dzīvoklī un neuztraucās, ka tuvējās viesnīcas tika slēgtas. "Arī veikalus neslēdza, bet ierobežoja darba laiku un cilvēku skaitu. Pati gatavoju ēst. Tā man patīk labāk. Un man tas neaizņēma daudz laika," atceras sportiste.

"Abi stadioni oficiāli bija slēgti, tāpat arī krosa trase un tuvējie parki. Drīkstēju skriet tikai pa ceļu. Tad man neviens neko nejautāja," Velvere treniņu vietas tomēr varēja atrast. "Jebkurā gadījumā bez manis un vēl diviem igauņu sportistiem ierastais treniņu komplekss bija pilnīgi tukšs."

Tā kā viens no kaimiņvalsts sportistiem ir maratonists, savukārt sportiste orientējas uz 1500 un 3000 metru distancēm, kopīgi treniņi visiem kopā nesanāca. Retu reizi izdevās kopā paskriet kādu krosu.

"Kopā pavadījām brīvo laiku. Sākumā igauniete dzīvoja kaimiņos blakusdzīvoklī, bet beigās pārvācāmies kopā. Mierīgi svinējām Lieldienas un kopā izbraucām uz tuvējo pludmali, kad uzlabojās situācija," saka sportiste.

Nometnes sākumā kopā ar skrējēju bija arī treneris Juris Beļinskis, un visiem kopā bija interesanti, tomēr trenerim bija jāpieņem lēmums ar vienu no pēdējiem lidojumiem doties atpakaļ uz Latviju, lai nogādātu mājās vairākus jaunos treniņu grupas audzēkņus.

"Ar treneri regulāri sazināmies telefoniski. Katru dienu sazvanāmies. Viss treniņu plāns tiek izrunāts un pārrunāts. Ja kādi neskaidri jautājumi treniņa vidū, tad uzzvanu un pajautāju, ko un kā labāk darīt," skrējēja skaidro sadarbību ar treneri koronavīrusa ierobežojumu apstākļos.

Tagad skrējēja jau atgriezusies Saldū, jo sāka sāpēt paceles cīpsla.

"Nesapratu, kāpēc sāp. Un nevarēju vairs neko izdarīt, lai kļūtu labāk. Tad pieņēmu lēmumu atgriezties Latvijā," skaidro Velvere. "Arī dzīvokļabiedrene bija izdomājusi braukt mājās. Dienas laikā saplānoju un pēc trīs dienām braucu mājās ar repatriācijas reisu. Pēc trīs dienu ceļošanas beidzot biju mājās."

Kad viņa atgriezās mājās, sazvanījās ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārsti Līgu Cīruli. Tomēr pašizolācijas dēļ viņa nevarēja atrādīties ārstiem un fizioterapeitiem.

"Tagad ir pagājušas divas nedēļas, tāpēc fizioterapeits Mareks Osovskis atbrauca pie manis. Viņš saka, ka nekas traks nav, bet tagad jāizdomā, ko un kā darīt tālāk - braukt uz Rīgu vai palikt šeit, Saldū, un trenēties tepat," pārdomās ir sportiste, kura šobrīd dienas Saldū vada divatā ar suni.

Šobrīd jau normālākā dzīves ritmā Velvere šad tad paskrien pa vietējo Druvas lidlauku. Runājot par iespējamo sezonas atsākšanu, viņa cer, ka 5.jūlijā paredzētajā "Sportland" kausa izcīņas posmā viņai pirmo reizi dzīvē būs iespēja skriet mājas stadionā Saldū.