Latvijas pludmales volejbolisti saviļņoti pēc Jūrmalas 'Masters'  (3)

Aleksandrs Samoilovs: "Jūs sakāt, ka diemžēl trešā vieta, bet man patīk, ka sabiedrība jau tā uztver mūsu rezultātus. Treneris pēc pusfināla spēles ar itāļiem mums kārtīgi iedeva iekšā un teica, ka poļus obligāti jāapspēlē. Viņi (Fijaleks/Prudels) ir TOP5 komanda pasaulē un vieni no pretendentiem uz medaļām gan pasaules čempionātā, gan olimpiskajās spēlēs. Treneris teica, ka viņiem nedrīkst dot sajūtu, ka var mūs apspēlēt.

Ja salīdzina mūsu sniegumu pirms nedēļas "Open" posmā Šveicē ar šeit rādīto, tad mūsu spēles kvalitāte ir ļoti uzlabojusies. Tagad sāksies svarīgākie lielie turnīri, nākamnedēļ pirmais "Grand Slam" Maskavā. Uz to mums vajag būt gataviem par visiem simts procentiem. Cerams, ka tā arī ir, jo pēdējā spēle ar poļiem parādīja, ka pret spēcīgām komandām varam spēlēt ļoti labi.

Jūrmalā spēlēt bija ļoti patīkami, jo skatītāji bija kā trešais spēlētājs. Protams, ja iet spēle, jo tad līdzjutēji palīdz noturēties uz viļņa, bet ja neiet, tad ir grūtāk lauzt spēles ritumu. Ceturtdaļfinālā mums bija laba spēle pret Mārtiņu Pļaviņu/Hermanu Egleskalnu. Viņi labi spēlēja, mēs labi spēlējām un viss izšķīrās galotnē. Ja mēs pusfinālā pret itāļiem (M.Ingroso/P.Ingroso) spēlētu tā, kā spēlējām pret Mārtiņu un Hermanu, vai tā kā šodien aizvadījām maču pret poļiem, es domāju, ka tad būtu 2-0 mūsu labā.

Jānis Šmēdiņš: "Pusfinālā mēs paši nenospēlējām savā līmenī un ļāvām itāļiem spēlēt tā kā viņi to grib. Mēs nedarījām neko tādu, lai ierobežotu viņu spēli. Itāļi sita visur un līdz ar to mums spēle pajuka . Mēs neizvilkām gandrīz nevienu bumbu aizsardzībā, nevienu blokā, plus vēl paši nokļudījāmies uzbrukumā. Pat tad, kad izlīdzinājām rezultātu, mēs uzreiz atdevām kādus divus punktus atpakaļ. It kā pieķērām, ar vienu punktu bijām priekšā, bet pēc tam atkal slikta spēle mūsu izpildījumā un automātiski cīņa par trešo vietu.

Mums visos turnīros ir augstākie mērķi - uzvarēt, taču grūti spriest kā veiksies ar to izpildīšanu. Mēs paši esam tādu augstu mērķi sev izvirzījuši. Gribētos jau šogad izdarīt visu lielo darbu attiecībā par kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm, jo nav ko tur atlikt uz nākamo gadu. Sportā viss kas var gadīties, tāpēc no pirmā "Grand Slam" posma mērķis ir iet uz labām vietām, bet to kā būs, es nezinu."

Ruslans Sorokins: "Mēs ar Aleksandru Soloveju aizvadījām labu turnīru, minimumu izpildījām. Protams, gribējām tikt četriniekā, taču pirms turnīra mums nekāda nosprausta mērķa nebija. Gribējām spēlēt brīvi, lai sagādātu skatītājiem prieku. Diemžēl, bet mums vēl pietrūkst stabilitāte un problēma ir otrie seti. Arī aizsardzībā vajadzētu spēlēt labāk.

Visticamāk kaut kur zūd koncentrācija, tāpēc beigās sanāk glābt situāciju. Grupu kārtā mums divās spēlēs tas izdevās, bet šoreiz ceturtdaļfinālā atspēlēties nesanāca, jo otrajā un trešajā setā tieši man labāk vajadzēja nospēlēt aizsardzībā, izvilkt kādu bumbu un ieķerties rezultātā. Mēs centāmies kaut ko mainīt savā sniegumā un lauzt pretinieku spēli, tomēr tas neizdevās, francūži (Jusefs Krū/Eduārs Rovlandsons) labi gremdēja un aizsardzībā neizdevās visu kā gribētos izdarīt.

Pirms sestdienas spēlēm naktī gulēju slikti, piecos no rīta jau biju augšā un visu rītu pavadīju tualetē. Aleksandram bijis tas pats. Nezinu, iespējams, kaut ko sliktu bijām apēduši, vai arī kāds vīruss pie vainas, taču astotdaļfināla spēlē nejutos pārāk labi. Ceturtdaļfinālā jau viss bija kārtībā. Paldies arī mūsu dakterei no Latvijas Olimpiskās vienības.

Skatītāji te (Jūrmalā) ir ļoti forši, labi dzirdami. Viņi mūs labi uzmundrināja, tāpēc paldies līdzjutējiem, viņi mums deva pacēlumu un papildus enerģiju. Patīkami bija spēlēt centrālajā kortā, jo citos lielajos turnīros mēs tajā nemaz tik bieži netiekam.

Gribētos, lai nākamajā sezonā mēs esam jau stabils pamatsacensību pāris, lai jau esam lielāki kandidāti dalībai 2016. gada olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro, nekā tas ir šobrīd. Šā brīža situācija, kad mums ir jāspēlē valstu atlases mačā ar Mārtiņu un Hermanu, nav viegla, jo tā ir papildus nervozēšana, kas nevajadzīgi paņem spēkus un nogurdina, jo viena spēle var izrādīties izšķirošā. Protams, šosezon ir jādabū arī stabilitāte sniegumā, lai nav tādi kritumi kā šobrīd.

Pielikt mums vēl ir kur, jau minēju stabilitāti un aizsardzību. Varam uzlabot sniegumu gan individuāli, gan komandai, taču ir jūtams arī progress. Ja vēl tiktu galā ar tiem otrajiem setiem, būtu vēl labāk."

Hermans Egleskalns: "Savu un Mārtiņa Pļaviņa sniegumu Jūrmalas "Masters" vērtēju ļoti pozitīvi, jo, pirmkārt, ieguvām svarīgus reitinga punktus, bet otrkārt, guvām ļoti labu pieredzi, kura mums šobrīd ir ļoti vajadzīga un svarīga. Bez tam, vienmēr ir patīkami spēlēt mājās, bet pie šāda atbalsta tas bija vienkārši kolosāli. Vai šo turnīru var salīdzināt ar sezonas pirmo startu Ķīnā? Grūti salīdzināt, taču uzreiz varu teikt, ka šeit Jūrmalā organizatoriskais līmenis ir krietni augstāks nekā tas bija "Open" posmā Fudžou. Arī skatītāju atbalsts spēlētājiem ir krietni lielāks.

Pirms "Masters" turnīra par konkrētiem mērķiem nedomājām, taču nopietni gatavojāmies, gribējām nospēlēt labi, taču nekādas spriedzes nebija. Gribējās ar katru spēli progresēt un kā jau teicu, krāt pieredzi. Tieši pieredze bija arī viena no izšķirošajām lietām spēlē ar Aleksandru Samoilovu un Jāni Šmēdiņu. Viņi izmantoja to, ka pieļāvām pa kādai tehniskai kļūmei. Sākām ļoti labi, uzvarējām pirmo setu, taču tad parādījās brāķis, arī pa kādai rupjākai kļūdai un viņi to labi izmantoja.

Pludmales volejbolā jūtos ļoti labi, no sākuma domāju, ka būs pat grūtāk. Pludmales volejbolā ir jācīnās par katru punktu, nedrīkst atslābināties ne uz mirkli, jo pretinieki kļūdas nepiedod un uzreiz soda, kas klasiskajā volejbolā varbūt nav tik izteikti. Galvenais, ka šobrīd esmu vesels un netraucē vecās traumas. Man bija problēmas ar muskuļiem, tie plīsa un nācās veikt vairākus ilgstošus rehabilitācijas posmus, taču tagad viss ir kārtībā. Nākamais turnīrs jau pirmdien sāksies Maskavā - "Grand Slam" posmā, kur atkal būs jāspēlē valstu atlases spēle ar Ruslanu Sorokinu/Aleksandru Soloveju. Protams, šādas spēles prasa daudz nervus un atņem spēkus, jo pēc viena zaudējuma viss jau var beigties. Tāpēc jācenšas sakrāt pēc iespējas vairāk reitinga punktu, lai nevajadzētu spēlēt valstu atlasē, bet uzreiz tiktu kvalifikācijā. Mēs turpināsim strādāt un domāju, ka šosezon pienāks arī brīdis, kad mēs ar Mārtiņu kādā turnīrā noteikti izšausim."