Saskaņā ar LVF statūtiem, LVF prezidenta kandidāti ir jāizvirza vismaz mēnesi pirms pārvēlēšanas kopsapulces norises, bet par sapulces sasaukšanu LVF valdei ir savlaicīgi jāinformē juridiskie biedri. Biedrības "Es par volejbolu!" uzskatā, tas nav noticis, tādēļ uzsākta procedūra, lai apstrīdētu pieņemtos lēmumus.
"2017. gada 3. februārī notika Latvijas Volejbola federācijas (LVF) kopsapulce, kurā tika pārvēlēts līdzšinējais federācijas vadītājs Atis Sausnītis. Biedrība "Es par volejbolu!", kas par savu galveno mērķi izvirzījusi ilgtermiņa attīstības plāna iedzīvināšanu Latvijas volejbola sabiedrībā, šajā laika posmā iepazīstoties un izvērtējot pieejamos kopsapulces dokumentus, kā arī saņemot informāciju no citiem LVF juridiskajiem biedriem, secina, ka notikušās LVF prezidenta pārvēlēšanas gaitā konstatējama virkne būtisku pārkāpumu. Likumā noteiktajā kārtībā esam iesnieguši prasību tiesā, ar ko tiek apstrīdēts notikušās kopsapulces sasaukšanas un prezidenta kandidāta izvirzīšanas process," norāda biedrības valdes priekšsēdētājs Kaspars Timermanis.
"Mūsuprāt, pārkāpumi ir ne tikai juridiska rakstura (nav LVF valdes lēmuma par kopsapulces sasaukšanu, uzaicinājums uz kopsapulci nosūtīts informatīvas e-pasta vēstules formā no LVF ģenerālsekretāra e-pasta, kuram saskaņā ar LVF statūtiem nav šādu tiesību), bet ir bijusi acīmredzama LVF vadības vēlme iespējami klusāk pārvēlēt iepriekšējo LVF prezidentu. Par to liecina gan lielā slepenība, jo informācija nebija pieejama nedz masu medijiem, nedz LVF mājaslapā internetā, gan arī nosūtīšanai izvēlētais laika posms – tieši pirms Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām (19. decembrī). Tas nozīmē, ka daļa juridisko biedru, kas ar šo e-pasta vēstuli iepazinās tikai pēc svētku brīvdienām, pat teorētiski nevarēja izvirzīt savu prezidenta kandidātu, jo pieteikšanās termiņš bija 3. janvāris," uzsver Timermanis.
Aprīļa vidū biedrība "Es par volejbolu!" par šiem konstatētajiem pārkāpumiem ir ziņojusi arī sporta veidu federācijas pārraugošajai organizācijai – Latvijas Sporta federāciju padomei.
Tāpat biedrība atgādina, ka 2017. gada 3. februāra kopsapulcē tika iesniegts 12 LVF juridisko biedru (teju 20% no visiem LVF biedriem) parakstīts oficiāls iesniegums par ārkārtas kopsapulces sasaukšanu, kurā tiktu skatīts Latvijas volejbola attīstības plāns turpmākajiem četriem gadiem. Šis iesniegums trīs mēnešu laikā kopš iesniegšanas brīža tā arī nav izskatīts LVF valdē un jautājums par kopsapulces sasaukšanas tālāk nav virzīts.
"Joprojām gaidām plašas diskusijas par to, kā volejbola saimniecībai būtu jāattīstās tuvākajā nākotnē, tādēļ prasība par stratēģiskā plāna izskatīšanu kopsapulcē paliek mūsu galvenais mērķis," piebilst biedrības valdes loceklis Gatis Olte.
"Par to, ka nepieciešams arī nopietns šābrīža LVF darbības audits, šaubu nav – sacensību organizācijas ziņā LVF atpaliek no citiem volejbola sacensību organizatoriem, toties dalības maksas un citi maksājumi katru gadu pieaug. Joprojām nevienai LVF organizētajai līgai nav ģenerālsponsora vai cita veida atbalstītāja. Savukārt situācija ar LVF lēmumu valsts finansējuma novirzīšanai nevis pludmales volejbola komandu sagatavošanai Eiropas čempionāta finālturnīram, bet gan atsevišķu LVF sekretariāta darbinieku atalgojumam, parāda finanšu caurskatāmības un elementāras prioritāšu problēmas," akcentē Timermanis.
Saskaņā ar 2016. un 2017. gada LVF budžeta datiem šīs sabiedriskās organizācijas ieņēmumu struktūrā ir gandrīz tikai valsts un pašvaldību finansējums. Vienīgais sponsors ir apdrošināšanas sabiedrība ERGO, kas atbalsta Latvijas čempionātu pludmales volejbolā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
