Padomju laiku sajūta, dokumentu izbrāķēšana, aicinājums komunicēt – volejbola saime diskutē par attīstību  (11)

Ziņots, ka otrdien izgāzās LVF vadības virzītās izmaiņas statūtos un tuvākajiem četriem gadiem izstrādātā "Volejbola attīstības stratēģija". Tagad biedri mēneša laikā aicināti iesniegt savas idejas, kuras tiks iestrādātas jaunajos dokumentos, ko LVF biedri pieņems vai noraidīs nākamajā kopsapulcē. Tā, iespējams, varētu notikt decembrī.

Latvijas volejbols jau vairāk nekā gadu iestrēdzis iekšējos strīdos, kas neveicina savulaik viena no populārākā Latvijas sporta veida attīstību. Brīžiem personiskos apvainojumos un asās atbildēs uz pausto kritiku arī notika kopsapulce, kas tā arī nepieņēma kādu volejbola attīstības scenāriju.

Viens no opozīcijā esošās biedrības "Es par volejbolu" valdes locekļiem Gatis Olte atgādināja par 3. februāri, kad notika LVF kongress un valdes vēlēšanas. Toreiz LVF vadība solījusi sēsties pie galda, uzklausīt idejas un kopā darboties produktīvi, tomēr diskusija starp abām pusēm joprojām nav notikusi. Lai gan LVF vadība nav slēpusi, ka opozīcijas idejas ir labas, tās tomēr nav pieņemtas un diskusija joprojām nav notikusi.

Runājot par LVF biedriem iesniegtajiem dokumentiem, Olte norādīja uz faktu, ka ne pie viena punkta "nav minēts termiņš, nedz atbildīgais, ne veids, kā tas varētu tikt pildīts".

Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes vadītājs Diāna Zaļupe arī uzsvēra, ka izstrādātajai stratēģijai nav rīcības plāns. Kā jaunatnes sporta pārstāve Zaļupe norādīja uz "jaunatnes attīstības sadaļas neesamību stratēģijā". "Ja puse biedru ir sporta skolas, tad varbūt ar šo apjomu vajag rēķināties. Te minēts par klubu sistēmas pilnveidošanu, piramīdas veidošanu, bet sporta skolu sistēma būtu jāreorganizē. Zināms, ka bieži šī reorganizācija nozīmē likvidāciju."

"Mums ir skaists pasākums "Lāses" kauss skolu komandām. Bet tur spēlē 90% sporta skolu audzēkņu. Tāpēc nevajag uzlikt "rozā brillītes" un teikt, ka attīstīts ir volejbols vispārizglītojošās skolās. Cik zināms, "Lāses" kausam atvēlēti ir 30 tūkstoši eiro, bet Latvijas jaunatnes sacensībām tikai 10 000. Varbūt tomēr šīm summām vajag būt otrādi un tomēr jaunatnes čempionātam vajag vairāk atvēlēt," sašutumu pauda Zaļupe, kura neslēpa, ka LVF vadība brīžiem negribot dzirdēt konstruktīvu diskusiju.

Zaļupes uzstāšanās izsauca asu reakciju no LVF prezidenta Sausnīša puses, kurš norādīja, ka "Lāses" kauss ir privāti finansēts pasākums, bet jaunatnes čempionātam valsts atvēl līdzekļus, cik nu var.

Asākas diskusijas raisījās par rosinātajām izmaiņām statūtos, kas paredz stingrākus noteikumus jaunu biedru uzņemšanā.

"Statūtos ir paredzēti punkti, ka valde var izslēgt biedru par ētikas pārkāpumiem un necieņu pret volejbola federāciju. Tātad, ja kāds kritizē, tad var izslēgt. No statūtiem paredzēts izņemt punktu, ka lēmumu var apstrīdēt kopsapulcē. Sanāk, ka valde sev noteiks, kas ir biedrs un kas nav," norādīja Kaspars Timermanis, kura pārstāvētā biedrība EPV ir lielākā Sausnīša darba kritizētāja un tādēļ ir izslēgta no LVF.

Latvijas Universitātes pārstāvis Jānis Stonis vērsa uzmanību, ka izmaiņas statūtos ir ne tikai nepārdomātas, bet arī LVF biedri par tām nav laicīgi informēti. "Es stāvu un krītu par studentu volejbolu. Bet nevaru balsot. Jo vēl šodien nebijām saņēmuši plānotās izmaiņas. Tagad izlasot saprotu, ka LU pēc jaunajiem statūtiem nevarētu būt biedrs. Jo mums LU statūtos nav vārda "volejbols". Un arī grūti būs izpildīt norādi par izpildinstitūciju faktisko adresi, jo mums tādas ir 42".

Citas Latvijas augstskolas – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) – pārstāve Daina Krepša pilnsapulcē notiekošo salīdzināja ar padomju laikiem. "Redzu slimīgu reakciju (no LVF vadības puses), ja kritizē. Bet mēs gribam, lai federācija strādātu. Atvainojiet, bet brīžiem atgādina padomju laikus, PSKP runas, kad runāja vispārīgās frāzēs. Ja runājam par grozījumiem, tad tos nevar vienā paketē pieņemt, jābalso par katru punktu atsevišķi. Un es arī neesmu iepazinusies ar statūtu izmaiņām, jo saņēmu tikai šodien," sacīja Krepša, kura uzsvēra, ka no pilnsapulces prezidija visu laku redz uzbrūkošu stilu.

Savukārt bijušais Latvijas izlases spēlētājs Valts Mihelsons, kurš trenē jaunos volejbolistus Mālpilī, aicināja LVF vadību vairāk domāt par sadarbību. "Visas problēmas ik pa laikam uzpeld, bet laiks skrien uz priekšu. Es negribu vēlēt ļaunu, gribētu, lai izlemjam, kas ir vajadzīgs, ko darīsim, lai vērstu uz labu. Turēsimies kopā."

Savdabīgu daudzpunkti kopsapulcei pielika Rīgas Volejbola skolas vadītāja Gunta Paegle, kura personisku iemeslu dēļ nolēmusi aiziet no LVF valdes. Paegle vērsās pie biedriem ar retorisku jautājumu, cik bieži viņi ir nākuši pie LVF ar savām idejām un vēlmēm ko mainīt. "Paskatāmies varbūt, ko mēs paši varam izdarīt. Apsolu, ka palīdzēšu uzrakstīt stratēģiju, kādai īstenībā ir jābūt. Es to uzrakstīšu federācijai, jo savā skolā esmu rakstījusi stratēģijas. Godīgi – ir bēdīgi skatīties uz volejbolu, uz domstarpībām. Mēs neviens neesam perfekts, tāpēc sadarbosimies, kopīgi spriedīsim, nevis tikai zākāsim viens otru. Volejbolam nav nekāds labums no visām tiesvedībām. Tāpēc aicinu komunicēt."