Latvijas volejbolists Ivanovs stāsta par dzīvi Somijā un spēlēšanu Birzuļa vadībā  (2)

Šobrīd rit pārspēles par tiesībām nākamo sezonu aizvadīt Somijas spēcīgākajā līgā. "Karelian Hurmos" pretinieki šajā cīņā ir "Rantaperkiön Isku", bet sērijā līdz trīs uzvarām Latvijas volejbolistu pārstāvētais klubs ir zaudētājos ar 1-2.

Latvijas Volejbola federācija (LVF) sagatavojusi intervija ar vienu no klubā spēlējošajiem Latvijas volejbolistiem Ivanovu, kurš stāsta par apstākļiem Somijā un spēlēšanu trenera Birzuļa vadībā.

– Apsveicu ar šīs sezonas pirmā uzdevuma izpildi – esat uzvarējuši 1. līgā (Somijā pēc spēka otrajā). Cik viegli vai grūti šis panākums devās rokās?

- Paldies. Viegli, protams, nebija, jo visas komandas grib parādīt labāko sniegumu un spēlē ar lielu pašatdevi. Tāpēc liels prieks, ka izcīnījām uzvaru un ieguvām tiesības piedalīties pārspēlēs par iekļūšanu augstākajā līgā. Pamatturnīru pabeidzām 1 vietā.

– Kā esi iejuties komandā?

– Ļoti labi. Atmosfēra komandā ir lieliska, visi prot pajokot, paķert viens otru uz zoba. Līdz ar to arī laukumā ir viegli spēlēt, jo palīdzam viens otram, un, protams, ja vajag, tad kādu joku izmetam, lai labāks noskaņojums, ja nu spēle nevedas kā plānots. Lielākie draugi ir komandas biedri, ar ko arī tiek pavadīts laiks gan treniņos, gan ārpus tiem.

– Kas ir jūsu komandas līderi un kādu lomu tajā spēlē visi trīs latvieši?

– Komandas līderi noteikti ir Aivars [Petruševics] un mūsu diagonāles spēlētājs, bet pārējie čaļi vienmēr ir gatavi palīdzēt, ja kādam no līderiem spēle nevedas. Aivars spēlē ļoti lielu lomu, jo ir viens no komandas līderiem, es cenšos palīdzēt ar visu, ko vien varu, sniedzu komandai pozitīvo emociju lādiņu un uzkurinu komandas biedrus. Savukārt Aigara [Birzuļa] loma, protams, ir vislielākā. Viņš mūs sagatavo spēlēm, ko dara ļoti profesionāli, kā arī Aigars teicami izpēta un izanalizē pretiniekus. Līdz ar to mums pēc tam ir vieglāk spēlēt. Runāju ar komandas biedriem, un visi kā viens man atbildēja, ka treniņi ir kvalitatīvi un augsta līmeņa un ka visiem ir prieks trenēties un spēlēt pie tāda trenera.

– Ko zināji par somiem, braucot uz Joensū, un kas tev bija atklājums?

– Par somiem neko daudz nezināju, vienīgi to, ka cilvēki šeit ir atsaucīgi un pretimnākoši. Vislielākais atklājums noteikti ir tas, ka somi kā tauta ir ļoti sportiski un aktīvi, jo "Joensū Arēna", kur aizvadām rīta treniņus, vienmēr ir noslogota (florbols, futbols, somu beisbols, basketbols, vieglatlētika. Blakus vēl ir hokeja halle, kur trenējas vietējā komanda – viņi ir profesionāļi). Turklāt šeit savu brīvo laiku pavada arī skolnieki un studenti. Visi kustas, kaut ko dara, super!

– Kas no šīs sezonas pagaidām visvairāk palicis atmiņā?

– Noteikti, ka ziema un sniega daudzums. Šeit ziema sākās novembra sākumā ar pamatīgu snigšanu, un sniega sega vēl joprojām ārā ir apmēram pusmetru bieza. Tādu ziemu, manuprāt, savā dzīvē piedzīvoju pirmo reizi. Un, protams, zelta medaļas, jo tā man personīgi ir pirmā medaļa, spēlējot ārpus Latvijas.

– Nākamais mērķis ir iekļūt augstākajā līgā pārspēlēs ar tās vājāko komandu.

– Jāspēlē mums ir pret ISKU komandu no Tamperes, un spēles jau rit pilnā sparā. 4. aprīlī pirmajā spēlē mājās uzvarējām ar 3-1, 6. aprīlī viesos no 2-0 zaudējām 2-3... Šodien, 8. aprīlī, trešā spēle pie mums Joensū (tā beidzās ar Tamperes komandas uzvaru 3-2 (23, -24, 21, -21, 11. - LVF Preses dienests). Sērija ilgs līdz kādas komandas 3 uzvarētām spēlēm. Pretinieku vienība ir spēcīga, bet ne neuzvarama, ko jau pierādījām pirmajā spēlē. Isku komandā ir 2-3 izteikti līderi, spēlē vienveidīgi, ar neko nepārsteidz, pašiem jāspēlē sava spēlē un tad rezultāts neizpaliks.

– Droši vien domas šobrīd ir tikai par iekļūšanu augstākajā līgā. Tomēr gribētos zināt arī, cik daudz seko līdzi notikumiem Latvijas izlasē, trenera maiņai, dalībai Eiropas līgā?

– Jā, šobrīd noteikti koncentrējos pārspēlēm. Par trenera maiņu izlasīju no sociālajiem medijiem, bet par Eiropas līgu painformēja izlases menedžeris Arturs Vitkovskis.

– Esat ar izlases galveno treneri Avo Kēlu runājuši, kā viņš redz tavu lomu komandā?

– Jā, treneris zvanīja, ja nemaldos, janvārī. Aprunājāmies, treneris apjautājās, kā iet, kāda veselība, vai viss apmierina Somijā. Bija patīkama saruna. Par manu lomu komandā neko nerunājām, jo ir paplašinātais kandidātu saraksts un visi sāk no vienādām pozīcijām. Kurš attiecīgajā brīdi būs labāks un jutīsies vislabāk, tas arī spēlēs.

– Kādas vēl saistības klubā jānokārto, lai dotos mājās?

– Nekādas. Jānoslēdz pārspēļu sērija (cerams, ar uzvaru), tad jākravā somas un jādodas mājās.

– Droši vien par nākamo sezonu ar klubu runāsi pēc pārspēļu finālsvilpes?

– Iespējams, jo līgums tika parakstīts uz 1 gadu. Beigsies sērija, atbraukšu mājās, atpūtīšos un tad domāšu, pieņemšu lēmumu par nākošo sezonu.

– Kluba nosaukums tulkojumā ir "Lāči". Kāpēc tā un vai kādu dzīvu lāci Karēlijā arī esi redzējis?

– Es pat īsti nezinu, kāpēc tā. Būs jāpajautā komandas biedriem vai vadībai. Par laimi nevienu lāci šeit neesmu redzējis.