Latvijas Volejbola federācijas (LVF) biedru kopsapulcē piektdien uz četriem gadiem par prezidentu pārvēlēts Jānis Buks.
LVF kopsapulcē 29. janvāri kopā ar citu jautājumu skatīšanu tika vēlēts arī LVF prezidents un valde. Līdz kandidātu iesniegšanas termiņa beigām prezidenta amatam izvirzīja vienu kandidātu – pašreizējais prezidents Buks.
Kopsapulcē sākotnēji tika apstiprināta darba kārtība, pēcāk prezidents Buks atskaitījās par līdz šim paveikto, bet neilgi pirms LVF prezidenta vēlēšanām biedri lēma neatņemt balsstiesības tiem kolēģiem, kuri līdz piektdienai nav nokārtojuši savas parādsaistības ar federāciju.
Vēl pirms prezidenta vēlēšanām Buks biedrus arī iepazīstināja ar statūtu jauno redakciju, kurā lielākais uzsvars likts uz LVF struktūras maiņu.
Buks biedriem jaunajā statūtu redakcijā piedāvā jaunu pārvaldības modeli, kurā tiktu izveidota uzraudzības padome. Tās funkcija būtu stiprināt LVF valdi, kā arī pārstāvēt biedrus starp kopsapulcēm. Tāpat jaunie statūti paredzētu trīspakāpju pārvaldi, nevis vienas pakāpes, kā tas bijis līdz šim. Buks arī uzsvēra, ka šāds solis ļautu LVF piesaistīt vairāk līdzekļu budžetā.
Par jauno statūtu redakcijas apstiprināšanu balsoja 39 biedri, divi bija pret, bet vēl pieci atturējās.
Nākamais jautājums dienaskārtībā bija prezidenta vēlēšanas. Par Buku savu balsi atdeva 44 biedri, viens balsoja pret, bet trīs atturējās.
"Vēlos pateikties visiem par izrādīto uzticību. Darīšu visu, lai nepieviltu jūs un lai volejbols biežāk sagādātu prieka brīžus, kādus esam piedzīvojuši Jūrmalā un arī Kiprā, kad Latvijas izlase lepnu padarīja visu nāciju," pēc pārvēlēšanas amatā teica Buks.
Līdz ar Buka pārvēlēšanu amatā un jauno statūtu apstiprināšanu prezidents ievēlēšanai LVF Padomē virzīja vairākus locekļus – Ralfu Kļaviņu, Armandu Kovaldinu, Andri Blaku, Ritu Sproģi, Jāni Rozenbergu un Tomu Reiziņu.
Par augstāk minēto personu ievēlēšanu LVF padomē balsoja 35 biedri, trīs bija pret, bet vēl astoņi atturējās.
Lai biedru kopsapulce būtu lemttiesīga, tajā piektdien piedalīties bija nepieciešams 35 biedriem. Piektdien kopsapulcē lielākajā daļā balsojumu piedalījās vismaz 45 biedri.
Prezidenta amata kandidātu pieteikšanas termiņa beigas bija 29. decembris. Septiņi LVF biedri izvirzīja šim amatam līdzšinējo prezidentu. Saskaņā ar LVF statūtiem ir nepieciešami pieci LVF biedri, lai izvirzītu savu prezidenta kandidātu.
Iepriekšējā reizē LVF prezidents un valde tika vēlēti ārkārtas kopsapulcē 2019. gada 18. janvārī, kad par atkāpšanos bija paziņojis Atis Sausnītis, kurš prezidenta amatā ar pārtraukumiem pavadīja nepilnus trīs termiņus.
Buks tika ievēlēts uz diviem gadiem, jo tās bija ārkārtas vēlēšanas, bet janvārī prezidents tiks vēlēts uz četriem gadiem
Buks iepriekš strādāja bankas "Luminor Latvija" valdē un bija korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
