Septembra sākumā Krastiņa vadītā Ukrainas izlase pasaules čempionātā tika līdz ceturtdaļfinālam, kur Ļubļanā ar 1-3 (25:18, 24:26, 19:25, 23:25) piekāpās mājiniecei Slovēnijai.
"Uzskatu, ka tas ir fantastisks rezultāts. Tikām astotniekā, tikām starp pasaules labākajām izlasēm," saka Krastiņš.
Viņš uzskata, ka, ja ar slovēņiem būtu spēlējuši kaut kur citur, ne Slovēnijā, kur mājiniekiem bija milzīgs 12 480 skatītāju ietilpinošās halles atbalsts, Ukrainas izlasei būtu bijušas lielākas iespējas.
"Tomēr sitāmies godam un labi spēlējām, par spīti lielajiem spiedienam uz mums. Rezultāts, ņemot vērā visus apstākļus, ir fantastisks," vērtējumu atkārto latviešu speciālists.
Viņš stāsta, ka spēlē ar Slovēniju skatītāju spiediens spēlētājiem nedaudz sasēja rokas un kājas, un atsevišķos brīžos viņi nebija tik atraisīti, kā būtu vajadzīgs. Savukārt par pašatdevi viņam nav jautājumu. Tā bija visaugstākajā līmenī.
"Pēc uzvaras pār Nīderlandi ceturtdaļfinālā, F grupas uzvarētāju Nīderlandi sagraujot ar 3-0 (25:16, 25:19, 25:18), joprojām bija izsalkuma sajūta. Nevienu sekundi nebija domas, ka kaut ko jau esam izdarījuši," par noskaņu komandā saka treneris. "Nāca klāt treneri, kuri ir vinnējuši pat olimpiskās spēles, un apsveica ar labu rezultātu, taču tobrīd man izsalkums bija lielāks nekā prieks par uzvaru."
Viņš uzsver, ka arī volejbolisti bija pilnībā motivēti un jau nākamajā dienā pēc spēles ar Nīderlandi visi spēlētāji nāca klāt treneriem un prasīja, kā spēlēsim un ko darīsim pret Slovēniju, kā viņiem labāk sagatavoties un kam pievērst uzmanību.
"Čaļi bija iekšā ar visu galvu, ar sirdi un dvēseli. Tas bija patīkams mirklis, ko čempionātā izbaudīt," spēlētājus uzteic Krastiņš.
"Tā "nodauzīt" Nīderlandi - to mēs nevarējām prognozēt. Mēs gatavojāmies, un es domāju, ka būs sīva cīņa. Pie sevis plānoju, ka, ja spēle ieilgs līdz piektajam setam, gan jau viņus nolauzīsim," par spēli, pēc kuras ukraiņi iekļuva pasaules labāko astoņu komandu skaitā, saka treneris.
Viņš skaidro, ka svarīgākais bija neitralizēt pretinieku līderi Nimiru Abdelazizu, kurš tobrīd bija čempionāta rezultatīvākais spēlētājs un arī Itālijas čempionātā pēdējās sezonās ir viens no rezultatīvākajiem volejbolistiem.
"Pirms svilpes teicu puišiem, ka, ja noturēsim pretinieku līderi uzbrukumā zem 50% efektivitātes, tad mums ir varianti, bet mēs noturējām viņu uz 42%," skaitļos svarīgāko uzvaras elementu izskaidro Krastiņš, piebilstot, ka palīdzēja arī agresīvas un stabilas savas komandas serves.
"Protams, kopumā 3-0 pret Nīderlandi, kura iepriekšējā Eiropas čempionātā bija piektajā vietā un arī Nāciju līgā šogad tika astotniekā, bija grūti prognozēt," stāstu par astotdaļfinālu noslēdz Krastiņš.
"Kad atbraucām uz čempionātu, vēlme visiem bija milzīga. Sākums vienmēr ir grūts. Tā kā baidies drusku pats no sevis. Un, neskatoties uz to, ka ļoti veiksmīgi spēlējām pārbaudes mačus, - ar Poliju spēlējām 2-3, ar 3-1 vinnējām Irānu, kas ir pasaules labāko astotniekā, - un tā pārliecība it kā bija, paši no sevis nedaudz baidījāmies. Nesapratām, ko mēs īsti varam, - vai mēs varam, vai nevaram. Tam arī vajadzēja tikt pāri un noticēt, ka tās pārbaudes spēles nebija pa jokam un ka esam patiešām gatavi," pirms pirmā mača, kurā trijos setos tika piedzīvots zaudējums pret Serbiju, īsti nebija skaidrs, ko šī sarežģītos apstākļos gatavojusies izlase var izdarīt.
Krastiņš norāda, ka arī spēles ar nosacītajiem pastarīšiem Tunisiju un Puertoriko nebija vienkāršas, pārfrāzējot Latvijas basketbola trenera Armanda Krauliņa teikto, ka volejbolu tagad māk spēlēt visi un ka garie tunisieši pats par sevi jau bija pārsteigums.
No optimālā sastāva Ukrainai savainojumu dēļ trūka galvenā punktu guvēja iepriekšējos divos Eiropas čempionātos Dmitro Vijetska. Ar viņu spēles zīmējums būtu savādāks.
Par gatavošanos periodu Krastiņš saka lielu paldies visiem, kas laikā, kad Ukrainā ir iebrucis Krievijas karaspēks, palīdzēja nokļūt līdz Katovicei, kur tika aizvadītas grupas spēles.
"Tā ir gan Ukrainas Volejbola federācija, kura bez jebkādiem finanšu resursiem kaut kā mēģināja visu to procesu virzīt, gan Latvijas Volejbola federācija, kura organizatoriski mūs ārkārtīgi atbalstīja. Ja LVF nebūtu iesaistījusies, tad mēs būtu pazuduši. Tad mums nebūtu iespējams tādu sagatavošanās posmu veikt. Tas ir viennozīmīgi," saka Krastiņš, izceļot arī Igaunijas Volejbola federāciju, Starptautisko Volejbola federāciju (FIVB), kas to visu finansēja, un Polijas Volejbola federācijas atbalstu, ukraiņiem trenējoties Polijā pēdējās divās nedēļās.
"Tas ir milzīgs atbalsts, ko šobrīd cilvēki, visa Eiropa dod Ukrainai. Ukraiņi arī ir pelnījuši, lai viņus atbalsta, jo kā viņi sitas pret krieviem, tas ir nereāli," saka latviešu treneris.
Viņš arī atzīmē milzīgo ukraiņu līdzjutēju atbalstu grupas turnīra spēlēs Katovicē, kur sevišķi pirmajā spēlē atbalsts bija milzīgs.
"Tas bija ļoti patīkami. Protams, cerējām, ka ukraiņi būs, jo zinām, ka daudzi no viņiem ir Polijā, taču tā bija tikai tāda cerība. Nebija pat aptuvenas nojausmas, cik viņu varētu atnākt. Tomēr viņi sanāca tādā daudzumā, kas bija ļoti patīkams pārsteigums," ļaujot aizvadīt spēles kā mājās.
Krastiņš ir sajūsmā par jaunajiem pasaules čempioniem itāļiem, kuri pirms gada uzvarēja arī Eiropas meistarsacīkstēs: "Patiešām jauna komanda, jauni čaļi, un spēlē tik nosvērtu un stabilu volejbolu… Tā ir cita dimensija," par čempioniem saka treneris.
"Viņiem ir fantastisks bloks, un finālā gandrīz jebkurā pretinieku uzbrukumā tev kaut kas ir jāizdomā. Vienkārši tāpat punktu gūt nevarēsi. Itāļi neļaus. Turklāt viņi vēl arī lec un spēlē, neskatoties uz to, ka ir gara komanda. Bija bauda skatīties, kā viņi spēlē un cik nosvērti ir, nepaļaujoties provokācijām," piebilst Krastiņš.
Sarunu par darba turpināšanu Ukrainas izlasē vēl nav bijis. Par to tiks runāts ar Ukrainas Volejbola federācijas vadību.
Izlasi vadīt Krastiņš sāka 2017.gadā, un katru gadu līgums tiek atjaunots.
Šobrīd speciālista domas pilnībā ir viņa vadītajā Ļvivas "Barkom-Kažani" komandā, kurai šosezon milzīgs izaicinājums ir dalība spēcīgajā Polijas virslīgā "PlusLiga".
"Trešdien nospēlējām ar slovēņiem, ceturtdien atbraucu uz Krakovu, un piektdien jau trenēju," saka treneris, bilstot, ka klubā vēl ir daudz darāmā, lai no spēlētājiem, kuri nav zvaigznes, izveidotu kaujasspējīgu kolektīvu.
"Mūsu uzdevums pret spēcīgākajiem būs pacīnīties par punktu katrā spēlē, par diviem uzvarētiem setiem, bet pret pārējām komandām sitīsimies uz dzīvību un nāvi," par mērķiem saka Krastiņš.
Bijušais Latvijas izlases spēļu rekordists Krastiņš par treneri ir strādājis Latvijā, Somijā un Ukrainā.