Lucavsalā mazdārziņus pilsētas iedzīvotajiem izveidoja 1907.gadā slavenais Rīgas mērs Džordžs Armisteds. Viņš bija pārliecināts, ka dārzkopība palīdzēs pret sliktu uzvedību, žūpošanu, kā arī jaunajai paaudzei būs iespēja palīdzēt vecākiem un uzturēties dabā, nevis putekļainajās pilsētas ielās. Tas bija Dž.Armisteds, kurš izveidoja Rīgas centra ielu tīklu tādu, kādu šodien to redzam. Viņš izveidoja bulvāru loku un parkus apkārt Vecrīgai, kas šodien ir Rīgas neatsverama vērtība Eiropas galvaspilsētu kontekstā.
Dž.Armisteda vadības laikā, cita starpā, uzbūvēja Rīgas zoodārzu, trīs slimnīcas, Mākslas muzeju, Latvijas Nacionālo teātri, 16 skolas, Vidzemes un Āgenskalna tirgu, pirmo elektrisko tramvaja satiksmi, ūdensvada un kanalizācijas tīklu un daudzas citas Rīgai tik vērtīgas lietas. Par zaļo vidi pilsētas centrā rūpējās arī mecenātu Vērmaņu dzimta, kas ieguldīja ļoti lielus personīgos līdzekļus, lai izveidotu Vērmanes parku, paplašinātu tā teritoriju starp Kr.Barona, Elizabetes, Tērbatas un Merķeļa ielām un ziedotu to pilsētai. Jau gadsimtu atpakaļ Rīgas ietekmīgākie iedzīvotāji saredzēja neatsveramu vērtību tajā, ka pilsētas apbūve attīstās līdzsvarā ar zaļo vidi, un zaļa ir ne tikai pilsētas nomale, bet arī centrs.
Mūsdienās Rīgas pilsētas vadības plāni par Lucavsalas attīstību pastāvīgi mainās – brīžiem uzņēmīgākie pilsētas funkcionāri panāca šīs salas sašķērēšanu pa kvartāliem un debesskrāpju būvniecības zonējumus, brīžiem pilsēta vērsās atpakaļ pie zaļās vides un unikālas ekosistēmas saglabāšanas, pat paredzot Lucavsalā ierīkot dabas liegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!