Es jau pērn gribēju uzrakstīt komentāru par Latvijas hokeja un basketbola valstsvienību veiksmes formulu, par to, kā treneri Harijs Vītoliņš un Luka Banki ir iedevuši ceļa karti, kas noder ne tikai abām komandām, bet ir ļoti aktuāla Latvijas sabiedrībai. Noslinkoju, gaidīju citu momentu. Nokavēju. Žēl!
Un iesākt šo rakstu es varētu ar atziņu par to, ka labā pārvaldība paredz, ka novērtējums par labo un arī slikto ir jāveic uzreiz, jo citkārt var būt par vēlu. Tieši tā, kā tas notika ar hokeja un basketbola izlasēm, jo tās šogad vairs nebija tādas pašas kā pirms gada. 2023. gada secinājumi arvien ir pamācoši, jo īpaši Latvijas sabiedrībai, taču abām komandām jāmeklē jau citi risinājumi. Šis man būs arī kā labs studiju piemērs, lai ilustrētu, kāpēc situācijas novērtējumu nedrīkst atlikt.
Kas bija 2023. gada basketbola valstsvienības sasniegumu pamatā? Trenera taktiskās viltības? Spēlētāju individuālais pārākums pār saviem sedzējiem vai sedzamajiem? Nē! Tā bija trenera Lukas Banki spēja iedrošināt katru spēlētāju parādīt savu labāko sniegumu. It kā tik vienkārša frāze, bet Latvijā tas ir jo īpaši aktuāli, ņemot vērā tolerances trūkumu pret neveiksmi, kas izpaužas it visā. Kamēr ASV par prezidentu ievēl bankrotējušo uzņēmēju Trampu, tikmēr Latvijas politikas reitingos dominē tie, kas neko nav izdarījuši, attiecīgi arī nav kļūdījušies.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
