Normunds Rozenšteins: Par nākotnes sporta sistēmu Latvijai

Esošās sistēmas viens no pamata principiem – jūs ( sabiedrība kopumā ) dodat naudu, bet mēs (sporta sabiedrība) ražojam medaļas – ir šo sistēmu degradējošs . Tā ir no padomijas mantotā pieeja sporta saturam un uzdevumiem, kurā vienīgais saskaitāmais ir medaļas. Un tas ir laikā, kad skolnieku un jauniesaucamo fiziskā sagatavotība, sabiedrības veselība, ilgmūžība ir patiešām bēdīgā stāvoklī. Tad kāda jēga ir bijusi medaļām un čempionātiem? Pandēmijas un depresijas nemazinās, ja uz sportu noskatās vai kāds vienkārši piedāvā pavingrot/paskriet.

Starptautiskā pieredze rāda, ka sabiedrībai ir nepieciešams kas vairāk - proti pilnvērtīgas, atbilstošas dažādām vecuma, spēju un veselības traucējumu grupām izstrādātas un sertificētas metodes un nodarbes veselības veicināšanā un saslimšanu mazināšanā. Sporta zinātne un pedagoģija Eiropā šodien jau to visu spēj piedāvāt.

Sporta jomai Latvijā ir jānāk laukā no sacensību šaurās nišas. Tai jāapgūst darba lauki, papildus līdz šim ierastajiem. Tas nozīmēs – ar profesionālu pienesumu kalpot sabiedrības veselībai, protams neaizmirst arī par medaļām!

Sporta likums ir rakstāms no jauna. Saturā un principos tas uzliktu sporta jomai krietni vien vairāk darba un plašāku uzdevumu loku. Šādam likumam un pavadošajiem noteikumiem ir lieliski piemēri Eiropas valstīs, piemēram, Īrijas sporta programma (https://www.sportireland.ie/about-us )

Jaunu sporta likumu un pavadošos noteikumus izstrādāt var tikai saprotot, kā tie strādā citur. Ir vajadzīgas diskusijas un liels priekšdarbs, lai dotos pārmaiņu ceļā uz jaunu sporta sistēmu.

Turpinājumā piedāvāju savu redzējumu par pārmaiņu lietām ko vajadzētu pārņemt un ko pārbūvēt.

Par paraugu būtu ņemamas to Eiropas valstu likumu un sporta programmas, kurās regulārās nodarbībās ir iesaistīti, līdz pat 20% iedzīvotāju un aktīvo mūža gadu skaits pieaug. ( Īrija, Nīderlande , Somija u.t.t.) Šo valstu pieredze rāda ka ir notikusi sporta jomas integrācija iedzīvotāju ikdienā, no mazotnes līdz sirmam vecumam, un veiksmes stāstiem saskatu četrus kopējus faktorus :

1. Sacensību sports ir tikai programmu daļa. kā skaista un godīga cilvēka iespēju izrāde, bet ne pašmērķis.

2. Mācību iestādēs tiek apgūts "physical education" (fiziskā izglītība) priekšmets un tiek realizēta "physical literacy" (fiziskā pratība) koncepcija, atšķirībā no mūsu sporta stundām.

3. Fitness kā veselibas veicināšanas nozare ir iekļauta valsts sporta sistēmā.

4. Sporta izglītības un zinātnes kartējums ir pielīdzināts Eiropas valstu kopēji struktūrai (ir realizēta Boloņas procesa vienošanās)

Latvijā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem LOK ir izredzētā organizācija ar nodokļu atlaidēm un valsts garantētiem kredītiem. Politiskais atbalsts ļāva atvērt Olimpiskos centrus, uzcelt sporta būves, par kurām turpinām maksāt. Bija liels sabiedrības atbalsts, atgūtā neatkarība alka savas pašapliecināšanās – redzēt mūsu sportistu uzvaras, dzirdēt Latvijas vārdu skanam pasaulē. Kā būvēt savu sporta jomu, nebija īsta priekšstata. Tobrīd iespējams – tas bija pareizais lēmums - koncentrēt līdzekļus LOK paspārnē. Taču šodien turpināt esošo politiku nav pareizi – tas nozīmētu apdalīt sabiedrību. Sporta jomai šodien ir jābūt kam vairāk par augsto sasniegumu sacensību sportu.

Kādreizējam LOK līderim Vilnim Baltiņam bija ideja, ka Latvijas Olimpiādēm ir jākļūst līdzīgi kā Dziesmu svētkiem, ar tik lielu patosu un aizrautību skatītājos un dalībniekos, ka skolās un pagastos sāks nodarboties ar sportu. Tauta tad būs motivēta, vesela un moža. Tik vienkārši viss nenotiek. Toreiz, pirms divdesmit gadiem tika pieņemts Sporta likums ar tik vienkāršu loģiku, kas nu nekādi neatbilst šodienas prasībām un izaicinājumiem. Mums Ir jārada jauns likums ar daudz plašāku sabiedrības interesēs balstītu saturu, juridiski korekts Eiropas sporta zinātnes un izglītības telpā iederīgs Sporta likums.

Pateicoties LOK (un tās biedru) ietekmei, savulaik fizkultūras stundas tika pārdēvētas par sporta stundām, ieviešot arī attiecīgu saturu. Tika izdarīts pagrieziens, kura rezultātā mūsu bērni skolās apgūst mācību priekšmetu "sports"’. Mācību saturā svarīgu vietu ieņem olimpiskā kustība, sacensību noteikumi, antidopings un tamlīdzīgi. Skolotājam savā darbā jāseko līdzi jau novecojušai izpratnei, ka tikai sports un sacensības ir veselīga indivīda un sabiedrības veidošanas pamatā. Pretestība šādai nostādnei ir acīmredzama – gan no vecāku, gan skolnieku puses.

Eiropā un Pasaulē skolnieki skolās apgūst mācību priekšmetu "Physical Education" (fiziskā izglītība). Tiek realizēts koncepts, kuru sauc "Physical Literacy" (fiziskā pratība). Apgūstot šo prasmi, veidojas motivācija un pārliecība, spējas, zināšanas un izpratne, lai uzņemtos atbildību par savu iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs visu mūžu. Tas strādā! Šim "Physical Literacy" konceptam ir 30 gadu. To izmanto Austrālijā, Kanādā, ASV, UK, Īrijā, citviet. Zīmīgi tas, ka "Physical Literacy" jēdziens iekļauts gan valstu izglītības programmās, gan sporta attīstības dokumentos, vienojot izglītības un sporta sistēmu. Tiek gādāts par izpratni un prasmēm, par interesi iesaistīties sporta aktivitātēs visa mūža garumā. (https://physical-literacy.isca.org/ )

Eiropā pēdējos 20 gados plaukst iespaidīga veselību veicinoša sporta nozare – fitness. Regulārās nodarbībās ir iesaistīti vairāk nekā 56 miljoni visu vecumu sportotāju. Mēs šeit Latvijā nedz gatavojam fitnesa speciālistus, nedz tos sertificējam. Mūsu arhaiskais sporta likums neparedz šādas nodarbes, kamēr Eiropā sporta augstskolas un mācību centri gatavo speciālistus un piedāvā kvalificētus pakalpojumus sabiedrības veselībai. Eiropā fitness ir visplašākā sporta profesiju grupa. Te profesiju nosaukumi ar Eiropai vienotu kvalifikāciju kuras sistēmu uztur mums jau zināmā https://www.europeactive.eu

Tas nav sacensību sports, bet tie ir sporta izglītību guvuši sporta speciālisti un tas ir profesionāls piedāvājums. Tikmēr pie mums fitnesa zālēs nav nedz šādu specialistu, nedz darba kvalitātes regulējuma, jo to taču neparedz mūsu sporta likums. Dzīvojam kā mucā.

Jāmācās labie piemēri par līdzekļu un sabiedrības atbalsta piesaistīšanu. Paredzama vieta sporta veidiem, kuriem var uzticēt gādāt par veselu un sportisku jaunatnes izaugsmi, bet pilnīgi skaidrs, ka vecā kārtība kad jūs (sabiedrība kopumā) dodat naudu, bet mēs (sporta sabiedrība) ražojam medaļas ir aizejoša vakardiena.

Latvija ir pelnījusi modernu sporta sistēmu, bet līdz tās izveidošanai vēl priekšā ejams ceļš. Ceļš, kurā ir jāmācās un jāpārliecina. Domājams pēc laika būtu sasaucams sporta kongress. Kas varētu veikt tā sagatavošanas darbu? Grūti ko minēt, jo visus gadus ir iets vienās sliedēs, prasot vienkārši vairāk naudas.

Latvijai ir jāakceptē Eiropas vienotais kartējums sporta zinātnes un izglītības struktūrai. Tas nozīme ceļu uz kvalitatīvu specialistu gatavošanu, zināšanu uzkrāšanu un pārnesi. Tikai vienotajā Eiropas sporta zinātnes un izglītības telpā, mēs varam veidot savu valsts sporta sistēmu.

Starp citu, Eiropas Komisija piešķir līdzekļus ļoti dažādu ar fiziskajām aktivitātēm saistītu projektu realizācijai, kas mūsu sporta jomai nav pieejami, jo mūsu speciālisti un organizācijas neatbilst pieņemtajai struktūrai. Eiropā tie ir projekti sabiedrības veselībai visdažādākajos griezumos, darbaspēju un ilgmūžības veicināšanai.

Lai mūsu līdzšinējie sporta panākumi, ar kuriem patiešām varam lepoties, kalpo par iedvesmu un vairo domubiedru pulku, kas spētu Latvijas sporta sistēmu uzlikt uz jaunām sliedēm!