Anatolijs Kreipāns: Slavēt? Nopelt? Pagaidīt!

Salīdzināsim, kā rīdziniekiem pirmajās desmit spēlēs ir klājies iepriekšējos divos turnīros. Pirmajā KHL čempionātā pēc pirmajām desmit spēlēm dinamiešiem bija 17 punktu un tas ir līdz šim labākais starts. Viena uzvara pirmajās piecās spēlēs, bet tad - četras uzvaras pēc kārtas pamatlaikā! Pagājušajā sezonā pēc desmit spēlēm bija 12 punktu. Trīs zaudējumi pēc kārtas, tad divas uzvaras, atkal trīs zaudējumi, divas uzvaras... Šūpoles. Tagad komandas rēķinā ir 14 punktu un tas ir otrs labākai starts, tā ka jau tas vien neliek izdarīt nedz cerību pārpilnus, nedz bezcerības pārņemtus secinājumus. Pirmajās četrās spēlēs tika iegūti septiņi punkti, tad - tikai četri punktu nākamajās piecās spēlēs, turklāt bija arī trīs zaudējumi pēc kārtas. Kas ir krasi atšķirīgs no iepriekšējām sezonām? Ja nu vienīgi tas, ka, atskaitot pāris sliktas spēles (ar "Avtomobilist" mājās un "Jugra" viesos), rīdzinieki ne punktu, bet vizuālā ziņā jauno sezonu ir sākuši pārliecinošāk nekā pirmās divas. Uzvaru un zaudējumi sērijas, veiksmju un neveiksmju sērijas - tās ir raksturīgas lielākajai daļai KHL komandu, no tādām pirmām kārtām neizbēg tā sauktās vidusmēra komandas. Skaidrs, ka gribas, lai būtu arvien labāk, skaidrs, ka ar katru nākamo sezonu vajadzētu būt arvien labāk, taču tieši tāpat domā un rēķina lielākā daļa konkurentu un nav šajā līgā nevienas komandas, kas noteikti un izteikti būtu vājāka par Rīgas "Dinamo". Tādas komandas šajā līgā droši vien arī nespēlēs.

Palasot ne tikai līdzjutēju (tas būtu pilnīgi normāli), bet arī dažu kolēģu vērtējumus par atsevišķiem spēlētājiem un galveno treneri pirmo desmit spēļu laikā, dažreiz pārņem šaubas, vai mēs patiešām iepriekšējās divās sezonās Jūliusa Šuplera vadībā esam tikuši Gagarina kausa izcīņā un pagājušajā pavasarī uzvarējuši tajā Sanktpēterburgas SKA. Skaidrs, ka tā ir vēsture un katrā nākamajā sezonā, kā arī katrā nākamajā spēlē viss ir jāapliecina no jauna, taču nevar tā būt, ka Šuplers pēkšņi vairs neko nesaprot no sastāva komplektēšanas, no spēlētāju izvēles un vispār - no komandas trenēšanas. Tā nenotiek! Neviens nav pasargāts no kļūdām un tādas ir arī Rīgas "Dinamo" galvenajam trenerim, taču nosauciet man kaut vienu citu treneri, kurām tādu nav. Negrasos kļūt par Šuplera advokātu jeb aizstāvi, man, piemēram, nepatīk viņa reakcija uz nepatīkamiem jautājumiem  (arī tas ir žurnālistu darbs - uzdot tādus jautājumus), atgādinājumi par to, kā līgā mēs spēlējam (varētu domāt, ka nezinām), domas dalās vēl dažās lietās, taču tas nekādā ziņā nav arguments, lai pēc vienas vai kaut trim zaudētām spēlēm secinātu, ka Šuplers kā treneris nekam nav derīgs. Turklāt tikai pēc desmit spēlēm...