Jāatzīst, ka pirms vizītes biju gaidījis lielāku atsaucību un arī lielāku publicitāti. Jā, pirmajā dienā fotogrāfi sekoja gandrīz ik uz soļa, sestdien Olimpiskajā sporta centrā Rīgā mazā konferenču zālīte bija pārpildīta, bet svētdien Siguldā uz noslēdzošo preses konferenci bija ieradušies tikai dažu mediju pārstāvji.
Pats Roge gan izskatījās tāds "parasts mirstīgais" – diezgan tāds kluss, neizrādīja nekādas emocijas, runāja diplomātiski, lai neviens netiktu aizskarts vai tieši pretēji, pārāk izcelts. Otrajā dienā izskatījās, ka viņam jau "piegriezies" – visi nāk un cenšas sasveicināties, visi saka tik siltus vārdus. Pēdējā dienā Roge bija ļoti uztraucies par savu savlaicīgu nokļūšanu lidostā, lai gan laiks bija pietiekami. Roge esot palūdzis, lai mašīna policijas eskorta pavadībā nebrauktu tik lielā ātrumā (laikam nobijās no Latvijas ceļu "augstās kvalitātes").
SOK prezidenta vizīte pārsteidza no drošības viedokļa, jo no malas nevarēja pateikt, ka tā ir viena no ietekmīgākajām personām pasaulē, - Roge mierīgi pastaigājās pa OSC, pa Siguldas trasi.
Roges vizīte Latvijā paliks atmiņā ar sporta problēmas Nr.2 – spēļu rezultātu sarunāšana un nelikumīgie totalizatori – aktualizēšanu. Līdz šim SOK un visa sporta galvenā problēma bija dopings, pret ko Roge savas valdīšanas laikā ir veicis smagu (un diezgan veiksmīgu) cīņu. Roge gan par spēļu rezultātu sarunāšanu un nelegālajiem totalizatoriem izteicās virspusēji, jo SOK vēl laikam nav konkretizējis spēcīgu un nelokāmu viedokli. Iespējams, kaut kas mainīsies pēc 1.marta, kad Lozannā sāksies SOK un lielvalstu tikšanās par šo problēmu.
Bet ko iegūs Latvija no Roges vizītes? Domāju, ka sākotnēji neko. Roge apmeklēja Latvijas sporta objektus, tikās ar sporta dzīves vadību un klātienē pārliecinājās, ka Latvijā ir ļoti sakārtota sporta sistēma. Roge slavēja valsts un sporta nevalstisko organizāciju sadarbību, kas Latvijā esot ļoti augstā līmenī. Ja patiešām tā ir, tad man bail iedomāties, kā ir citās valstīs. Jā, mēs esam viena no mazajām valstīm, kurai ir daudz olimpisko medaļu, bet tomēr sistēma neteiktu, ka ir ļoti sakārtota. Ja divu gadu laikā valsts atļaujas sportam nogriezt vairāk nekā 60% finansējuma, tad kas tur ir labs?
Kā norādīja vairāki sporta federāciju pārstāvji, Latvija varētu iegūt ilgtermiņā. Proti, Roge guva pozitīvus iespaidus, "aizliks" par Latviju labus vārdus, vēlāk varbūt kāds tiks kādā komisijā, varbūt lēnām Latvija "izsitīsies" sporta politikā, kas ir nozīmīga sporta sastāvdaļa. Un tad jau tajā "sporta virtuvē" kādu labumu gūs arī Latvijas sportisti.
Visvairāk no Roges vizītes gaidīja Starptautiskā Kamaniņu sporta federācija (FIL). Kamaniņniekiem paveicās, jo Siguldā komandu stafetē, kas kandidē uz iekļūšanu olimpisko spēļu kalendārā, nebija tehnisku problēmu un viss ritēja kā pa diedziņu. Vienīgais, sacensību reputāciju nespodrināja vairāku komandu (arī Latvijas) izstāšanās, jo sportisti netrāpīja pa "stafetes kociņu". Savu lēmumu Roge sola paziņot tuvākajā laikā. Cerams, ka komandu stafeti iekļaus olimpiskajā kalendārā un tad FIL būs parādā Latvijai par šo godu, bet Latvijai būs vēl viena cerība uz olimpisko godalgu, jo Latvija ir viena no favorītēm tieši komandu stafetē.
SOK prezidenta vizīte patiešām bija noorganizēta augstā līmenī, bet divas "kļūmītes" gan gadījās. Pirmā gadījās pašam SOK prezidentam, kurš pasniedzot Vilnim Baltiņam Olimpisko ordeni atgādināja, ka Latvija 1992.gadā atgriezās olimpiskajā saimē un Barselonas olimpiskajās spēlēs atkal plīvoja Latvijas karogs. Latvijas karogs gan plīvoja vairākus mēnešus pirms tam Ziemas Olimpiskajās spēlēs Albervilā, bet piedosim šo neprecizitāti. Otra neveikla situācija gan gadījusies Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim. Kā pastāstīja aculiecinieki, svinīgajās pusdienās Roge esot pasniedzis mazu dāvaniņu no SOK puses, bet Dombrovskis no Latvijas puses suvenīru neesot iedevis...
Skaidrs, ka šī bija Roges pirmā un pēdējā vizīte Latvijā kā SOK prezidentam. 2013.gadā Roge atstās SOK prezidenta krēslu un viņa vietā nāks cits. Varbūt vajadzēja jau aicināt potenciālos sekotājus, lai ar Rogi iesāktā sadarbība turpinātos arī pēc 2013.gada. Tāpat skaidrs, ka SOK prezidents tik drīz uz Latvijā nebrauks. Tas gan varbūt ir arī pozitīvi, jo, kā norādīja LOK prezidents Aldons Vrubļevskis, SOK prezidents biežāk brauc uz valstīm, kur ir nopietnas problēmas, lai palīdzētu tās risināt. Latvijas gadījumā tā nav, jo iepriekšējo reizi SOK prezidents Latvijā bija 1992.gadā. Ja tā notiks, tad nākamā vizīte tad būtu gaidām arī pēc kādiem 19 gadiem – 2030.gadā.