Anatolijs Kreipāns: Neveiksme ar vielu pārdomām nevis izgāšanās

Latvijas U19 izlase (pērn U18 Eiropas čempionātā trešā vieta) ierindojās 10. vietā. Labs sasniegums - tā tomēr ir desmitā vieta pasaulē, bet šajā turnīrā - pasaules čempionātā - vēl vajag tikt un mums tikai otro reizi vēsturē izdevās tādā piedalīties. Bet... Ja vien nebūtu tās trešās vietas pērn Eiropā, ja vien nebūtu lielu un nereti laikam pat krietni pārspīlētu cerību uz kaut ko tamlīdzīgu arī jauno basketbolistu pasaules forumā, tad patiešām tā būtu laba vieta. Tagad to par tādu diezin vai var saukt, kaut gan tā nav arī izgāšanās. Nemetīsimies no vienas galējības otrā. Tā ir vienkārši neveiksme ar lielu vielu pārdomām, kas, jācer, tiks izmantota.

Pēc Latvijas izlases uzvaras grupu turnīra pirmās kārtas otrajā spēlē Valmierā pār Austrāliju dažs labs karstgalvis jau sludināja, ka šī komanda kādreiz spēlēs olimpiskajās spēlēs. Atvēsināt nespēja ne fakts, ka jau otrajā ceturtdaļā austrālieši palika bez viena no saviem svarīgākajiem spēlētājiem Grīnvūda (tika iekļauts turnīra "All Star" piecniekā), bet pēdējā ceturtdaļā malā nogāja vēl viens no līderiem Krīks. Atvēsināt nespēja arī tas, ka šis ir tikai otrais mačs turnīrā, ka uzvara gūta galvenokārt ar triju spēlētāju (Bertāna, Vecvagara un Dukuļa) pūlēm, kuriem visiem trim bija lielā diena, bet tā gadās reti. Vārdu sakot - tā ir kārtējā Latvijas nākotnes komanda, par kuras vienu no spēlētājiem (turklāt ne no minētā trio!) Maskavas apgabala "Himki" jau dod miljonu. Atlika tikai pasmīnēt (nupat CSKA nopirka vienu no labākajiem saspēles vadītājiem Eiropā serbu Teodosiču par 1,3 miljoniem eiro). Tiesa, iespējams, ka tie bija miljons rubļi. Daudzi droši vien jau nojauš, kurš bija šis karstgalvīgais gaisa piļu cēlājs, taču ne jau viņš te ir svarīgākais un ne jau par to ir runa. Spēle pret Austrāliju mūsējiem tā arī palika labākā visā turnīrā, kaut gan lielā mērā tajā gandrīz viss bija tāpat kā citās spēlēs, vienīgi toreiz trim spēlētājiem bija lielā diena, bet pretiniekam spēles gaitā izkrita no sastāva divi līderi. Tas nemazina panākuma vērtību, taču nav arī nekāda iemesla to pārspīlēt. Jau diezgan drīz kļuva skaidrs, ka šosezon komanda nav tik labi gatava tieši kā komanda nekā tas bija pirms gada Eiropas čempionātā Lietuvā. Tajā pašā laikā neatbalstu arī tos, kuri sāka puišus "nolikt" - galu galā, tas ir pasaules čempionāts, mums ir pagājušā gada trešā labākā U18 izlase Eiropā un mums nav basketbolā tik daudz tamlīdzīgu panākumu, lai mēs 10. vietu pasaulē mestu zemē kā apkaunojošu. Ej sazini, kad vēl tāda būs. Puiši paši pārdzīvo vairāk nekā jebkurš no mums un sliktākais tagad būtu viņus vēl "izdzīt zemē", kas mums diemžēl tamlīdzīgās situācijās nereti gadās. Šai izlasei vēl būs iespēja reabilitēties nākamgad U20 Eiropas čempionātā, bet tas būs cits stāsts - par to, kā tika ņemta vērā un izmantota viela pārdomām pēc relatīvas neveiksmes.