Kā mēdz teikt - būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Izrādās, ka Latvijā uz vieniem svaru kausiem tiek likti tā sauktie lielie sporta veidi (ne tikai olimpiskie) un sporta veidi, kur sacensības (kaut arī sauktas par pasaules un Eiropas čempionātiem) risinās šaurā lokā un arī diezgan šauram skatītāju lokam (dažos pat ļoti šauram), turklāt panākumi tajos otrajos sporta veidos dažkārt pat tiek vērtēti augstāk...
Visi apmierināti nebūs nekad, kādam vienmēr liksies, ka cits nepelnīti novērtēts augstāk, bet viņš pats nepavisam nav novērtēts pelnīti. Pilnīga objektivitāte tamlīdzīgās naudas sadalēs laikam nemaz nav iespējama, taču veselajam saprātam gan laikam vajadzētu būt. Negrasos tagad izvērtēt un noteikt, kurš ir svarīgāks sporta veids un kurš nē vai - vēl jo vairāk - kādu nosodīt. Katrā valstī ir savas īpatnības, taču lielos vilcienos sporta veidu prioritātes un līdz ar to rezonanse, ko rada tajos gūtie panākumi, jau ir sen sastājušies "pa plauktiņiem". Ir lietas, kas arī bez lēmumiem un likumiem nav apstrīdamas - kā saka, dzīve visu ir salikusi pa vietām. Kaut kāda mistiski pilnīga vienlīdzība nav iespējama kaut vai tāpēc, ka visiem (gan indivīdiem, gan valstīm) ir dažādas spējas un iespējas, ka laika gaitā jau ir izkristalizējušies tā sauktie lielie sporta veidi (ar niansēm katrā atsevišķā valstī vai reģionā, kas arī ir tikai likumsakarīgi) un jābūt akli ietiepīgam lai ar putām uz lūpām mestos apstrīdēt realitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!