Anatolijs Kreipāns: 'Dinamo' ceturto reizi un pirmo reizi  (24)

Pagaidām vēl ne reizes neesam palikuši ārpus Gagrina kausa izcīņas dalībniekiem, taču ceturtā reize vienā ziņā rīdziniekiem būs arī pirmā reize – proti, pirmo reizi izslēgšanas turnīra pirmajā kārtā netiekamies ar vienu no visa turnīra favorītiem.

Jā, Ņižņijnovgorodas "Torpedo" finišēja otrajā vietā Rietumu konferencē (uzvarēja savā divīzijā), taču piekritīsiet, ka to diezin vai kāds pieskaita favorītiem un galvenajiem pretendentiem uz Gagarina kausu. Var, protams, atcerēties Maskavas MVD piemēru, arī Mitišču "Atlant" pērn netika minēts starp pretendentiem uz pirmā kosmonauta kausu, var arī pieļaut, ka "Torpedo" aizkļūs līdz Konferences finālam vai pat līdz lielajam finālam, taču tā ir tikai varbūtība - pašreiz Ņižņijnovgorodas komanda ir sasniegusi savu līdz šim augstāko virsotni KHL regulārajā turnīrā, taču tas neierindo to pretendentu sarakstā uz Gagarina kausu. Pirmajā KHL sezonā spēlējām ar Maskavas "Dinamo" (vēl pirms apvienošanās ar MVD), otrajā - ar Sanktpēterburgas SKA, bet pagājušajā atkal ar Maskavas "Dinamo", kas varbūt arī netika uzskatīts par turnīra favorītu, taču tad vēl visiem labā atmiņā bija "miliču" panākums 2009./2010. gada sezonā, bet gan abi treneri, gan lielākā daļa spēlētāju nāca tieši no MVD komandas. Tā ka mums zināmā mērā šī būs jauna pieredze - spēlēt pirmajā izslēgšanas turnīra kārtā pret komandu, kas mūsu pārī teorētiski ir favorīte, bet nav viena no turnīra favorītēm.

Kas labāk - tikties pirmajā kārtā ar vienu no grandiem, kurš tevi var arī nenovērtēt, vai ar komandu, no kuras nenovērtēšanu nesagaidīsi un kura tevi uztver kā līdzvērtīgu pretinieku, kuri var pārspēt, spēlējot tikai ar pilnu pašatdevi? To mēs arī uzzināsim. No otras puses - mūsu hokejistiem pirms spēlēm ar "Torpedo" arī nevar būt ne mazāko pašpārliecinātības iemeslu, bet panākumi iepriekšējo triju sezonu pirmajās kārtās ir mūsu trumpis psiholoģiskajā ziņā, papildus pārliecība pirms gaidāmajām spēlēm. Pārliecība ir tāda lieta, ko ar roku nevar aptaustīt jeb nevar ieraudzīt statistikas izkāstos, pārliecība izpaudīsies tajās daudzajās niansēs un it kā sīkumos, kas izšķir tamlīdzīgu dueļu likteni. Uzvarēs tā komanda, kura tieši katra atsevišķa mača vakarā un sērijā kopumā būs labāka nevis kurai ir teorētiski labākas izredzes.

Ņižņijnovgorodas "Torpedo" tikai pirmajā KHL sezonā iekļuva izslēgšanas turnīrā un pirmajā kārtā ar 0:3 (toreiz pirmajā kārtā spēlēja līdz trim vienas komandas uzvarām) - 1:4, 2:4 un 3:6 - zaudēja Magņitogorskas "Metallurg" hokejistiem, savukārt ne aizpērn, ne pērn "Torpedo" starp Gagarina kausa izcīņas dalībniekiem nebija. Droši vien, ka arī tāpēc "Torpedo" otrā vieta Rietumos tiek vērtēta tikai kā patīkams pārsteigums (nevar noliegt, ka komanda šosezon ir spēcīgāka un tas bija zināms jau pirms sezonas) nevis kā pieteikums uz kaut ko lielāku. Līdz šim mēs esam uzvarējuši piecās savstarpējās spēlēs (trijās - pamatlaikā), bet zaudējuši trijos mačos (divos pamatlaikā). Esam spējuši no 2:4 uzvarēt 5:4 (pirmajā sezonā viesos), esam piedzīvojuši 2:7 sagrāvi (otrajā sezonā viesos), esam divas reizes uzvarējuši mājās ar 4:1, bet šosezon abās spēlēs starp "Torpedo" un Rīgas "Dinamo" uzvarētājs tika noskaidrots pēcspēles metienos - katra no komandām uzvarēja savā laukumā (Ņižņijnovgorodā tika sasniegts KHL rekords - uzvarētāju noteica 26. metiens). Nevar neatcerēties, ka abu komandu spēlē šosezon Rīgā bijām vadībā ar 3:0 un 4:2, bet uzvaru pamatlaikā neguvām, savukārt viesos izlaidām uzvaru pamatlaikā 28 sekundes pirms tā beigām. Tas viss ir interesanti, taču tā visa - tāpat kā regulārais čempionāts - jau ir vēsture. 29. februārī sāksies pavisam cits turnīrs, kaut gan komandas tajā būs tās pašas un arī spēlētāju lielākā daļa būs tā pati. Šajā sezonā aizvadītās spēles nāks par labu tai komandai, kuras treneri pratīs labāk izmantot tajās iegūto pieredzi un pārsteigt savu oponentu ar kaut ko negaidītu.

Abās komandās galvenie treneri strādā pirmo sezonu un abi ir somi - mums Peka Rautakalio, bet "Torpedo"  - Kari Jalonens. Kā hokejisti viņi ir liekami apmēram vienā līmenī, kaut gan NHL kontekstā augstāk vērtējams mūsu Peka. Toties kā treneris Jalonens ir četrkārtējs Somijas čempions (arī 2011. gadā, turklāt ar "Torpedo" viņš bija jau vienojies, kad finālsērija vēl nebija pabeigta) ar HIFK un vienreiz (2005. gadā) Somijas gada labākais treneris. Pekam trenera darbā tādu panākumu nav. Arī palīgi Jalonenam ir trenera darbā pieredzējušāki (īpaši jau Anatolijs Bogdanovs un vārtsargu treneris Sakari Lindforss, kā arī Jalonena palīgs pagājušajā sezonā HIFK komandā Kajs Rautio). Tieši izslēgšanas spēlēs tas var izrādīties ļoti svarīgs faktors, taču ne izšķirīgais - lai sekmīgi aizvadītu izslēgšanas spēles, īpaši ja sērija ieilgst, vēl vairāk var izšķirt rezerves un visu labāko spēlētāju izmantošanas iespējas.

"Torpedo" komandā ir līgas labākais vārtsargs Vitālijs Kovals - caurmērā 1,75 zaudēti vārti (pirmā vieta) un 93,0 procenti atvairītu metienu (dalīta pirmā vieta ar Mihailu Birjukovu no "Jugra" un Alekseju Muriginu no "Amur"), bet... Kovals ilgi nespēlēja savainojuma dēļ un "Torpedo" vārtos atgriezās tikai regulārā turnīra pēdējā mačā pret CSKA (zaudējums papildlaikā 2:3, taču iegūts komandas labākā spēlētāja tituls, kas tikai stiprinās Kovala pašapziņu un pārliecību). Vairs nav komandā soma Pekas Tuokolas, taču atcerēsimies, cik sekmīgi viņu Rīgā pēc 0:3 aizstāja 24 gadus vecais bijušais U20 pasaules vicečempions Ņikita Bespalovs, kurš Kovala prombūtnē arī kļuva par pirmo vārtsargu. Vārtsargu līnijā "Torpedo" komandā viss ir kārtībā, bet tieši Kovala ilgās pauzes dēļ (nespēlēja kopš 12. janvāra) un Māra Jučera pārliecinošā snieguma dēļ abās pēdējās regulārā turnīra spēlēs (lai cik nenozīmīgas tās abās komandām abas reizes arī bija) neatdosim "Torpedo" komandai neapstrīdamu pārsvaru vārtsargu līnijā.

Savainoto spēlētāju sarakstā "Torpedo" komandā ir Mets Elisons, Aleksejs Potapovs un Jevgeņijs Varlamovs. Lielākais zaudējums ir mums labi zināmais Elisons, kurš nespēlē jau kopš 12. decembra. Papildinājums soms Kims Hiršovics 12 spēlēs ir guvis 2 vārtus, izdarījis 3 piespēles un viņš nav līdzvērtīgs aizstājējs Elisonam, turklāt viņam arī ir cita loma laukumā, taču, lai kā arī būtu, savainoto spēlētāju sarakstā skatīsimies labāk tikai 29. februārī. Un ne dienu ātrāk. "Torpedo" komandai - ņemot vērā vēl Andra Džeriņa jauno traumu, neskaidrību par Frederika Varga iespēju spēlēt - spēlētāju soliņš ir garāks jeb sastāvs "dziļāks", kā arī ārzemnieku (Elisons, Hiršovics, Raijens Veske, Juso Hietanens, Martins Tērnbergs un Roberts Nilsons; baltkrievu hokejistus pie ārzemniekiem nepieskaitīsim, jo viņi tādi "Torpedo" komandā neskaitās - gan Aleksejam Ugarovam, gan Kovalam ir arī Krievijas pase) pienesums komandas sniegumā ir krietni jūtamāks nekā mūsu ārzemniekiem.

Skaties no kuras puses un kā gribi, bet Rīgas "Dinamo" nav šajā pārī favorīts. Varbūt arī labi un tas varbūt ir viens no mūsu lielākajiem trumpjiem.