"Mēs, Latvijas sportisti, treneri un visi tie, kuru personības formēšanās un izaugsme gan profesionālā sportā, gan ikdienā ir nesaraujami saistīta ar Murjāņu sporta ģimnāziju, ar lielām bažām un neizpratni vērojam tos notikumus, kas šobrīd risinās ap mūsu skolu," teikts vēstulē.
"Publiskajā telpā izkanējusī informācija, ka Murjāņiem negaidot ir liegts iepriekš piešķirtais finasējums jaunas arēnas būvniecībai un internāta ēku renovācijai, rada virkni jautājumu, uz kuriem mēs šobrīd skaidras atbildes neesam saņēmuši ne no Latvijas valdības, ne sporta dzīves organizētāju puses. Vai tiešām skolas nu jau gandrīz pusgadsimta garumā skaitāmā pieredze un nopelni visaugstākās raudzes sportistu sagatavošanā pēkšņi ir kļuvusi tik mazsvarīga, ka pašreizējā valsts vara ir gatava ar vieglu roku atteikties no šās jauno talantīgo sportistu kalves atbalstīšanas un tālākās attīstības?," vaicā vēstules autori.
Viņi pau;z uzskatu, ka ne tikai jauno olimpiešu audzināšana ir pats lielākais skolas nopelns - tā devusi arī nenovērtējamu ieguldījumu gan jauniešu vispārējās fiziskās sagatvotības, gan sportiska dzīves vieda priekšrocību popularizēšanas jomā.
"Tieši tāpēc uzkatām, ka Murjāņiem ir jābūt - gan iepriekš minēto iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka skola šobrīd ir vienīgā vieta mūsu valstī, kur savus talantus var attīstīt ikviens Latvijas jaunietis, neatkarīgi no savas dzīves vietas un vecāku turības līmeņa," norādīts vēstulē.
Vēstules autori atzīmē, ka jebkāda veida politiskā konjunktūra nedrīkst kalpot par iemeslu, lai likvidētu vai neapdomīgi reformētu to, kas daudzu gadu garumā ir apliecinājis savu nozīmi un vērtību.
"Šobrīd, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Murjāņu renovācijas projektam domātā nauda ir pārdalīta par labu citiem projektiem, kuru nozīme Latvija sporta dzīves kontekstā ir diskutējama, piemēram, dažiem sporta centriem, kas vai nu vispār neatrodas valsts īpašumā vai arī tos lielākoties izmanto cilvēki, kuri paši spētu ar saviem ieguldījumiem uzturēt šīs sporta būves pienācīgā un starptautiskiem satndartiem atbilstošā līmenī. Diemžēl ir daudz piemēru, kur valsts naudas ieguldījums, labākajā gadījumā, ir ne līdz galam pārdomāts," pauž vēstules autori.
Tāpat viņi atzīmē, ka valsts vismaz šobrīd ir atlikusi Murjāņu sporta ģimnāzijas atjaunošanas projektu, lai gan tas jau šā gada sākumā bija izstrādāts līdz praktiskas realizācijas uzsākšanai.
"Turklāt izskan, mūsuprāt, neargumentēti apvainojumi skolas pašreizējai vadībai, kas šo projektu kopā ar speciālistiem rūpīgi izstrādāja vairāku gadu garumā," norāda vēstules autori.
Ņemot vērā iepriekš minēto, viņi prasa Latvijas likumdevējiem un valdībai sniegt skaidras atbildes par Murjāņu sporta ģimnāzijas tālākās attīstības un izaugsmes plāniem, publiski informēt Latvijas sabiedrību par Murjāņu sporta ģimnāzijas renovācijas projektam paredzētās naudas pārdali, kā arī nosaukt atbildīgo amatpersonu uzvārdus, kurun pārziņā līdz šim bija un turpmāk būs visi ar Murjāņu sporta ģimnāzijas renovāciju un attīstību saistītie jautājumi.
"Ceram, ka mūsu balss nepaliks nesadzirdēta un Latvijas izpildvara un likumdevēji beidzot pārtrauks izmantot visai Latvijas tautai tik svarīgus un būtiskus jautājumus kā instrumentu politiskās un ekonomiskās spēlēs," norāda vēstules autori.
Vēstuli parakstījuši Jānis Šmēdiņš (Londonas olimpiskās spēļu bronzas medaļnieks), Juris Šics (olimpiskais vicečempions un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs), Andris Šics (olimpiskais vicečempions un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs), Elīza Tīruma (Soču olimpisko spēļu bronzas medaļniece), Oskars Melbārdis (olimpiskais vicečempions), Ainārs Kovals (olimpiskais vicečempions), Igo Japiņš (pasaules čempiona Romāna Vanšteina treneris), Ingrīda Amontova (Leikpleisidas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvēja PSRS izlases sastāvā), Mārtiņš Rubenis (olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs), Līna Mūze (Eiropas U-23 čempione).
Tāpat starp vēstules parakstītājiem ir arī Aiga Grabuste, Māris Urtāns (Eiropas čempionāta bronza medaļas īpašnieks), Einars Tupurītis, Viktors Lācis, Aigars Fadejevs (olimpiskais vicečempions), Oskars Ķibermanis (Eiropas junioru čempions), Ruslans Sorokins, Riks Kristens Rozītis (Pasaules jaunatnes olimpiādes sudraba medaļas ieguvējs), Pēteris Kalniņš, Oskars Gudramovičs, Ingus Kivlenieks un Kristaps Mauriņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
