Septītā Kontinentālās hokeja līgas sezona sākās tradicionāli – ar spēli starp regulārā turnīra uzvarētāju Maskavas "Dinamo" un Gagarina kausa ieguvēju Magņitogorskas "Metallurg". Varbūt tikai man tā likās, taču jaunās sezonas priekšvakarā bija kaut kā pārāk ikdienišķi – bez solījumiem vēl vairāk pietuvoties NHL, bez Krievijas hokeja zvaigžņu atvilināšanas no NHL (kā netiešs pierādījums iepriekšējam punktam), ar jaunu superzvaigžņu piesaistīšanu (jo tādu šosezon gluži vienkārši nav), ar ierasto pirmsstarta ažiotāžu.
Iespējams, tas ir tāpēc, ka KHL jau kļuva par ierastu lietu un pirms katras jaunas sezonas ir tikai pirmsstarta satraukums (patīkams) un interese. Toties pirmo reizi ir tik manāmas pārmaiņu priekšnojautas. KHL atrodas krustcelēs un šī sezona lielā mērā var izšķirt, kuru ceļu līga izvēlēsies. Nevis vispār pēdējā, bet tāda, kā šī KHL sezona, tā var kļūt par pēdējo.
Kur tas redzēts, ka iepriekšējās sezonas finālists (Prāgas "Lev") bankrotē un izput? Arī slaveniem klubiem gadās dziļa krīze (viens no pēdējiem spilgtākajiem piemēriem - Glāzgovas "Rangers" futbola klubs), taču šajā gadījumā Gagarina kausa izcīņas finālista aiziešana gan neceļ KHL prestižu, gan ir reizē arī trauksmes signāls. Kurš būs nākamais? Jā, šosezon pienāca klāt somu "Jokerit", atgriezās Toljati "Lada" un tika izveidots HK "Soči", taču pazuda arī Maskavas "Spartaks" un Doņeckas "Donbass" (tam gan ir diemžēl no sporta un finansiālajām iespējām ļoti tāli iemesli), lielas problēmas ir Novosibirskas "Sibirj", kas pagājušajā sezonā sagādāja vienīgo pārsteigumu Gagarina kausa izcīņā, pirmajā kārtā izsizdama no turnīra Kazaņas Ak "Bars", nevar pilnīgi droši justies Novokuzņeckas "Metallurg", finansiālas problēmas bija Mitišču "Atlant", nedrošības sajūta nepamet Bratislavas "Slovan" un Čerepovecas "Severstaļ" (jāņem vērā, ka Krievijā komandas bieži vien atbalsta lielākie uzņēmumi, kuru darbība Eiropas sankciju rezultātā nevar netikt ietekmēta), arvien smagāka nasta Habarovskai ir "Amur", neviens īsti nezina, cik dzīvotspējīga un cik ilgi dzīvotspējīga ir Sočos izveidotā komanda. Galu galā - līdz gandrīz pēdējam brīdim nebija skaidrības par Rīgas "Dinamo" piedalīšanos KHL čempionātā un tikai nepilnu nedēļu pirms pirmā mača komandas sastāvs tika nokomplektēts arī ar līgumiem.
Ar katru gadu KHL kļūst par arvien elitārāku līgu. Tā sauktie algu griesti dažiem klubiem pastāv tikai uz papīra, tie ir kā neredzama barjera, ko jebkurā brīdī var apiet un veidojas situācija, kurā par kaut ko (izņemot iekļūšanu izslēgšanas spēļu turnīrā) interesanti un reāli cīnīties būs 6-7 komandām. Nevienā sporta spēļu līgā - arī NHL un NBA - visas komandas nav ar vienādu rocību, visur ir bagātākas un nabadzīgākas komandas, taču diezin vai kādā līgā ir tik liels un - galvenais - nekontrolējams dažu komandu pārākums pār citām. Proti - tāda dažu "vienlīdzīgāko starp vienlīdzīgajiem" patvaļa. Protams, nauda laukumā nespēlē - lai cik liela būtu nauda, to vēl vajag prast saprātīgi un lietderīgi izmantot, taču praktiski neierobežoti liela nauda vienus tik un tā padara arvien spēcīgākus un agri vai vēlu līgas ietvaros izveidojas elitārs klubiņš. Kā mēdz teikt - ko nevar izdarīt par lielu naudu, to var izdarīt par ļoti lielu naudu... Pārējo atbalstītājiem un sponsoriem gluži vienkārši agri vai vēlu var apnikt uzturēt "dārgu rotaļlietu" un var nolaisties rokas, jo sacensties ar bagātākajiem budžetu audzēšanā nav pa spēkam, bet tā sauktie algu griesti patiesībā ir tikai ilūzija. Mākslīgi visus izlīdzināt nevajag, tā būtu otra galējība, taču kaut kādai naudas summu regulēšanai ir jābūt.
Pirmo sezonu sajūsma ir pārgājusi. Ne tikai lielākās Krievijas hokeja zvaigznes palika NHL, bet arī Jevgeņijs Kuzņecovs un Vadims Tarasenko izvēlējās NHL. Arī jaunais vārtsargs Andrejs Vasiļevskis nepalika Ufā, kur viņam būtu garantēts liels spēles laiks, bet gan devās uz pasaules labāko un spēcīgāko hokeja līgu, viņš izvēlējās iespēju cīnīties par vietu NHL klubā nevis puslīdz drošu vietu un labu naudu (krieti lielāku nekā vismaz pašreiz viņam ir Ziemeļamerikā), iespēju tikt NHL komandā izvēlas vēl vairāki jaunie krievu hokejisti. Šķiet, ka KHL vadītājiem vajadzētu beigt pakaļdzīšanos NHL ar vēlmi to pārspēt kaut vai algu ziņā (tas jau atsevišķos gadījumos ir panākts), bet gan censties veidot KHL par līgu ar daudzām konkurētspējīgām komandām. Runā, ka arī lielie līgas atbalstītājin sākuši "skaitīt naudu" un negrib vairs to mētāt pa labi un pa kreisi. Dzird arī balsis, kuras uzskata, ka vispār nevajadzētu atbalstīt ārzemju klubus, kas pašreizējā politiskajā kontekstā var tikt arī sadzirdētas. Ne jau bez Rietumu sankciju pret Krieviju ietekmes ar lielām grūtībām pirms jaunās sezonas saskārās, piemēram, Rīgas "Dinamo".
Neliekuļosim - Rīgas "Dinamo" spēles KHL sešus aizvadītos gadus ir bijis lielākais (apmeklētākais) sporta pasākums, kuram pretī neko tamlīdzīgu vismaz tik pat ilgā laika posmā (astoņu mēnešu garumā) līdzjutējiem nevarētu likt. Un arī tagad nav. Raugoties tikai un vienīgi no sportiskās puses, piedalīšanās lietderību KHL būtu muļķīgi apstrīdēt (tāpat kā HK "Rīga" piedalīšanos MHL čempionātā), bet par pārējām pusēm var bezgala strīdēties un pie kopsaucēja nenonākt. Cita lieta - vai ir jēga strīdiem un vai par katru cenu tālu aiz hokeja laukumiem ir jāmeklē iemesli nepiedalīties. Var paņemt baltu labu, sadalīt to divās vienādās daļās un vienā pusē vilkt plusus mūsu komandas dalībai KHL, bet otrā pusē - mīnusus. Pamēģiniet. Kā ir vairāk? Tieši tāpēc mūsu komandas piedalīšanās tik spēcīgā hokeja līgā ir tikai vēlama, taču vēl ir jautājums par to, cik ilgi mēs tur būsim vēlami jeb vai spēsim nodrošināt konkurētspējīgu komandu. Latvijā diezin vai ir iespējams sarūpēt tik daudz naudas, lai RD budžets būtu kaut vai ierastā līmenī (gan mēs paši, gan citi - pagājušajā sezonā Zagrebas "Medveščak" - pierāda, ka arī ar salīdzinoši nelielu budžetu var būt konkurētspējīgs KHL), bet dabūt atbalstītājus Krievijā... Paši saprotiet. Tiesa, var cerēt uz labvēlīgu politiskās situācijas maiņu, taču arī tad vēl nebūs garantijas, ka KHL paplašināšanās tiks veikta vai uzturēta ar tik pat lielu Krievijas naudu. Jāmeklē atbalstītāji arī citur. Katram gadījumam. Jāmeklē jau tagad nevis jāsāk to darīt pēc sezonas vai tad, kad saskārsimies ar kārtējo "nav naudas". Rīgas "Dinamo" kā produkts līdzjutējiem un hokejam sevi ir attaisnojis, taču var gadīties, ka šo produktu turpmāk pašiem vien būs jāuztur. Tas nenozīmē, ka jāgatavojas KHL izjukšanai (pārtapšanai, piemēram, ārzemju klubiem slēgtā Krievijas superlīgā) un līdz ar to jāgatavojas RD izjukšanai, taču risinājumi iespējamajām jaunām grūtībām ir jāmeklē. Kas zina, kas mainīsies līdz pavasarim... Runā, ka KHL varētu nevis paplašināties, bet samazināties līdz 16 komandām. Vai mums tur tad būs vieta? KHL atrodas reformu priekšvakarā, jo ir acīmredzami, ka bez pārmaiņām līga pavisam drīz nonāks strupceļā.
Noskaņa ap komandu pirms sezonas nevarēja būt īpaši laba, neviens nevarēja pilnīgi droši pateikt, ka noteikti spēlēsim KHL 7. sezonā, taču gan treneri, gan spēlētāji nevis meklēja labākos rezerves variantus, bet gan parādīja savu profesionālo attieksmi. Kādi tad citi varianti viņiem bija? Zināmā mērā radusies situācija pat sekmēja tādu attieksmi, jo - ja būtu piepildījies sliktākais scenārijs - citās KHL komandās vai citās labās hokeja līgās būtu tikuši tikai tie, kuri būtu izcēlušies pirmssezonas spēlēs un turnīros. Hokeja tirgū piedāvājums ir ļoti plašs. "Uz papīra" dinamiešu sastāvs jau kopš gatavošanās sākuma izskatījās diezgan labs, bet tad vēl pienāca klāt Čārlzs Genovejs, Pjotrs Sčastļivijs, Miķelis Rēdlihs, Milans Jurčina un Linuss Videls. Vairāk uztrauca komandas noskaņojums un morālā gatavība sezonai, taču arī ar to viss ir kārtībā - turnīri Ufā (it īpaši, jo tā bija pirmā nopietnā pārbaude un tad vēl bija lielā neziņa par to, kas būs un vai mums vispār KHL kaut kas būs) un Rīgā to tikai apliecināja. Mums arī šosezon ir komanda, kurai pa spēkam tikt gagarina kausa izcīņā un nepastāties tajā pirmajā kārtā, mums ir komanda, kas spējīga uzvarēt jebkuru pretinieku. Katrā ziņā tā noteikti nav vājāka par pagājušās sezonas komandu, kaut gan pilnīgā aizstāt, piemēram, Sandi Ozoliņu (pirmām kārtām kā kolektīva līderi un autoritāti) nav iespējams un arī Metu Robinsonu uzreiz nebūs viegli aizstāt. Atliek novēlēt labu startu, jo pirmās trīs spēles ir savā laukumā (Minskas "Dinamo", Jaroslavļas "Lokomotiv" un HK "Soči") un pirmām kārtām psiholoģiskā ziņā ir svarīgi paņemt tajās pēc iespējas vairāk punktu.
Sekosim arī mūsējiem citās komandās - Harijam Vītoliņam, Mārtiņam Karsumam un Kasparam Daugaviņam Maskavas "Dinamo", Jānim Spruktam Jaroslavļas "Lokomotiv" un Artūram Kuldam Ufas "Salavat Julajev". Var kaut kādu iemeslu dēļ KHL nepatikt, var to pat nīst, taču nevar nepiekrist, ka tieši Rīgas "Dinamo" spēles KHL laikā no septembra līdz aprīlim arī šoreiz radīs lielāko ažiotāžu un ineteresi. Vai tieši tāpēc tā jau pati par sevi nav atzīta vērtība?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
