Pēteris Apinis: Sports un meldonijs  (25)

Starptautiskajā publiskajā telpā notiek dzīvas diskusijas par to– ir vai nav meldonijs uzskatāms par dopingu, ir vai nav meldonijs kaitīgs cilvēka veselībai, ir vai nav meldonijs labs sirds muskuļa protektors.

Mūsdienu medicīnā lietojamo farmakoloģisko līdzekļu nozīmēšanu profilaksei un ārstēšanai pamato pierādījumu bāze (evidence based medicine). Jebkura medikamenta farmakoloģisko pierādījumu bāzi veido pirmsklīniskie un klīniskie pētījumi četrās fāzēs. Atbilstoši pierādījumu bāzei nav iespējams par pētījumiem uzskatīt visus novērojumus un ziņojumus, kas publicēti dažāda līmeņa zinātniskā un parazinātniskā literatūrā. Klīnisko pētījumu rezultātu ticamību reglamentē pielietotā metodika. Šodien par ticamiem rezultātiem uzskata vienīgi tos, kuri iegūti randomizētos parelēlu grupu pētījumos, bet starptautiskā līmenī visaugstāk vērtē dubultaklos (double-blind) pētījumus. Arī par meldoniju (mildronātu) ir publicēti daudzi simti pētījumu un zinātnisku publikāciju, taču lielākoties tie ir vai nu novērojumi vai atklāta tipa pētījumi. 21. gadsimta izvirzītajām prasībām manuprāt (esmu medicīnas žurnālu redaktors un galvenais redaktors ar 27 gadu stāžu) atbilst tikai 8 pētījumi, kas veikti Latvijā, Ukrainā, Japānā un Krievijā. Visi šie pētījumi ar ticamiem rezultātiem attiecas vienīgi uz meldonija ietekmi sirds un asinsvadu slimību pacientiem, proti, meldonijam ir pozitīva ietekme koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un perifēro artēriju slimības gadījumā. Koronārās sirds slimības slimnieku ar hronisku sirds mazspēju ārstēšana ar meldoniju kombinācijā ar AKE inhibitoriem uzlabo pacientu klīnisko stāvokli, uzlabo to dzīves kvalitāti, uzlabo skeleta muskulatūras funkcionālo stāvokli, uzlabo miokarda sistolisko funkciju, uzlabo perifērisko asinsriti, atjauno simpātiskas un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitātes līdzsvaru.