Pieņemts uzskatīt, ka jebkuri valsts vai pašvaldību budžetu izdevumi, kas saistīti ar atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, ir vienkārši norakstāmas izmaksas. Taču tie ir maldi. Tām ir arī tautsaimniecisks efekts. Īpaši, ja valstī ir izveidojusies arī aktīva paralimpiskā kustība. Tas visspilgtāk atspoguļojas ekonomiski attīstītās valstīs, kur arī sociālā infrastruktūra sasniegusi pietiekami augstu līmeni.
Ja agrāk tika uzskatīts, ka valsts pienākums ir rūpēties par cilvēkiem ar hroniskiem veselības traucējumiem kā par slimniekiem, tad šobrīd paralimpiskā kustība ir līdzeklis, kā šie cilvēki iekļaujas sabiedrības ikdienas dzīves ritmā un ne vien paši vēlas, bet arī spēj rūpēties par sevi, piekopt aktīvu dzīvesveidu, iekļauties darba tirgū un pat veicināt ekonomisko aktivitāti valstī. Taču valstī ir jāveido arī tam atbilstoša vide, un attiecīgās investīcijas sporta infrastruktūrā atmaksājas. Šobrīd Latvijā norit darbs pie Latvijas Paralimpiskā sporta centra ieceres realizācijas. Ir noslēdzies metu konkurss. Un jautājums ir par finansējuma piešķiršanu tā turpmākai īstenošanai.
Latvijas Paralimpiskā sporta centra tautsaimnieciskais efekts izpaužas divejādi. No vienas puses, līdz ar aktīvāku dzīvesveidu uzlabojoties iedzīvotāju ar invaliditāti veselībai un labsajūtai, viņi kļūs arī ekonomiski aktīvāki. Radot cilvēkiem plašākas iespējas apgūt dažādas profesijas arī ārpus sporta jomas, it īpaši iesaistot viņus sportistu duālās karjeras programmās, viņi plašāk var tikt iesaistīti saimnieciskajā apritē. No tautsaimniecības viedokļa tas pagaidām ir visai maz izmantots potenciāls. Taču, tam konsekventi īstenojoties, var tikt iegūts ievērojams ekonomiskais un sociālais efekts. Jāņem vērā, ka šobrīd Latvijā aptuveni 10% iedzīvotāju ir ar invaliditāti.
No otras puses, Paralimpiskais sporta centrs pavērs iespēju Latvijā organizēt arī starptautiskas nozīmes sporta pasākumus, sākot no telpu iznomāšanas ārvalstu sportistu treniņiem (pieprasījums ir ievērojams) līdz starptautiska līmeņa sacensībām dažādos sporta veidos.
Latvijas Paralimpiskā sporta centra biznesa plāna aprēķini liecina, ka tā darbība spēs radīt apmēram pusmiljonu lielu pozitīvu naudas plūsmu ik gadu, pat neņemot vērā netiešo (multiplikatīvo) efektu, ko veido valsts atpazīstamības paplašināšanās, tūrisma plūsmas pieaugums u. tml. Bet tālākā perspektīvā tas veicinās arī citu ar paralimpiskā sporta attīstību saistītu infrastruktūras objektu, tai skaitā pielāgotu sporta centru, klubu un citas cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotas infrastruktūras attīstību Latvijas reģionos.
Aprēķini liecina, ka Paralimpiskais sporta centrs, rīkojot starptautiskus un reģionālus sporta pasākumus, ik gadu varētu piesaistīt vairākus tūkstošus vietējo un ārvalstu skatītāju.
Sports ir viena no jomām, kas globāli būtiski ietekmē valstu ekonomikas – veicina valstu atpazīstamību un tūrismu, kā arī dažādu nozaru infrastruktūras attīstību.
Piemēram, saistībā ar šogad gaidāmajām Tokijas olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm Japānas valdība jau kopš 2017. gada mērķtiecīgi īsteno ekonomisko stratēģiju, kas balstīta uz diviem galvenajiem faktoriem. Pirmkārt, plaša būvniecības programma, kas aptver ne tikai sporta būvju kompleksa izveidošanu, bet arī sportistiem un ārvalstu tūristiem paredzētu pakalpojumu infrastruktūras attīstību – viesnīcas, veikali, restorāni utt. Tāpat ievērojamas investīcijas ir ceļu infrastruktūras uzlabošanai un transporta sistēmas pilnveidošanai, lai varētu viesus pēc iespējas plašāk iepazīstināt ar savu zemi.
Otrs Japānas valdības stratēģijas pīlārs ir īstenot virkni ekonomisko reformu – tiek vienkāršotas administratīvās procedūras un racionalizēta nodokļu sistēma, lai samazinātu tūristu uzturēšanās izmaksas un atvieglotu būvniecības, tūrisma, pakalpojumu un citu nozaru uzņēmumu darbību.
Līdztekus Japānas valdības uzmanības centrā ir arī tas, ko mēs Latvijā mēdzam saukt par ilgtermiņa ekonomisko izrāvienu, ko Japānas gadījumā veicinātu olimpisko un paralimpisko spēļu rīkošana. Problēma tā, ka plašajai būvniecības un citu investīciju projektu īstenošanai nepieciešams papildu darbaspēks, kāda Japānā nav. Nebūtu liela problēma to ievest no citām Austrumāzijas reģiona valstīm. Taču Japāna nevēlas to darīt. Tādēļ uzsāktas valdības finansētas programmas inovatīvu tehnoloģiju un jaunu organizatorisko metožu ieviešanai būvniecības un dažādu investīciju projektu īstenošanā, kas ļautu darbus paveikt pārsvarā pašu spēkiem un dotu impulsu dažādu nozaru un valsts ekonomikas attīstībai nākotnē.
To, cik svarīga no valsts attīstības viedokļa ir liela mēroga starptautisku pasākumu rīkošana, apzinājušās arī citas valstis. Piemēram, Francijā veiktie ekonomiskie pētījumi par gaidāmajām olimpiskajām un paralimpiskajām spēlēm Parīzē 2024. gadā liecina, ka to rezultātā tiks radītas ap 250 tūkstošiem jaunu darbavietu un kopējais ekonomiskais efekts var sasniegt 10,7 miljardus eiro.1 Ievērojams nopelns šī efekta radīšanā pienākas arī paralimpiskajiem sporta veidiem, kuri pēdējos gados strauji progresē vairumā ekonomiski attīstīto valstu.
Šie piemēri ļauj secināt, ka olimpisko, paralimpisko spēļu un citu starptautisku pasākumu rīkošana ir kļuvusi par spēcīgu ilgtermiņa ekonomiskās attīstības veicinošu faktoru.
Diez vai Latvijā kādreiz tiks rīkots pilns olimpisko un paralimpisko spēļu komplekss. Taču paralimpiskā kustība mūsu valstī un apkārtējā Ziemeļeiropas un Austrumeiropas reģionā strauji attīstās. Paralimpiskā sporta attīstības virziens tautsaimniecības veicināšanai Latvijā līdz šim nav izmantots, taču tam ir plašs potenciāls.
Lai gan Latvijā paralimpiskais sports starptautiskajā līmenī ir pārstāvēts ar virkni izcilu sportistu, to pagaidām ir ļoti maz. Viens no galvenajiem iemesliem – atbilstošas mūsdienu sporta bāzes trūkums ne tikai paralimpiskā sporta līmeņa treniņiem, bet plašai cilvēku ar invaliditāti iesaistei sporta aktivitātēs visā valsts teritorijā, uz ko eventuāli arī balstās paralimpiskais sports.
Pasaules pieredze liecina, ka mūsdienu sports tāpat kā pirms gadu desmitiem vai pat simtiem nozīmē ātrāk, augstāk un tālāk. Taču tas, kā attiecīgie rezultāti tiek sasniegti, šodien ļoti atšķiras no tām treniņu metodēm, kādas bija vēl pavisam nesen. Sportistu un treneru dzīvē arvien vairāk ienāk mūsdienu tehnoloģijas – informātika, telekomunikācijas, video, programmatūras, zinātniskas analītikas metodes līdz ar attiecīga profila speciālistiem. Virknē valstu tradicionālie sporta centri arvien vairāk kļūst par daudzfunkcionālu integrētu sistēmu sastāvdaļu.
Latvijā sporta centru un klubu kļūst arvien vairāk. Kādēļ sportistiem ar invaliditāti vēl ir vajadzīgs savs sporta centrs? Problēma tā, ka šiem sportistiem ir savas specifikās vajadzības, ko vairums esošo sporta institūciju nenodrošina. Tas būtiski ierobežo iedzīvotāju ar invaliditāti iesaisti sporta aktivitātēs. Tādēļ Latvijā arī jau sen ir nepieciešams atsevišķs sporta centrs cilvēkiem ar kustību ierobežojumiem, kas pildītu sporta haba funkcijas, t.i., būtu par visas Latvijas sistēmisku paralimpiskā sporta kustības centru.
Paralimpiskajā sporta centrā prioritāri arī darba vietas paredzēts piedāvāt cilvēkiem ar invaliditāti. Šāds sporta centrs veicinātu gan mūsu pašu iedzīvotāju veselību un iesaisti darba tirgū, gan Latvijas vārda nešanu pasaulē. Tas radītu Latvijai ievērojamas priekšrocības ne tikai starp Baltijas valstīm, bet daudz plašākā mērogā. Kā liecina biznesa plāna aplēses, sporta centra organizētie vietējie un starptautiskie pasākumi – treniņi, sacensības, semināri, konferences u.c. – var nodrošināt, lai ieņēmumi no sporta kompleksa pakalpojumu izmantošanas segtu tā ekspluatācijas izdevumus.
Citu valstu pieredze liecina, ka aktīva valsts un pašvaldību iesaiste un atbalsts šāda sporta centra īstenošanā sociālo un tautsaimniecisko efektu ievērojami var palielināt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
