Pieņemts uzskatīt, ka jebkuri valsts vai pašvaldību budžetu izdevumi, kas saistīti ar atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, ir vienkārši norakstāmas izmaksas. Taču tie ir maldi. Tām ir arī tautsaimniecisks efekts. Īpaši, ja valstī ir izveidojusies arī aktīva paralimpiskā kustība. Tas visspilgtāk atspoguļojas ekonomiski attīstītās valstīs, kur arī sociālā infrastruktūra sasniegusi pietiekami augstu līmeni.
Ja agrāk tika uzskatīts, ka valsts pienākums ir rūpēties par cilvēkiem ar hroniskiem veselības traucējumiem kā par slimniekiem, tad šobrīd paralimpiskā kustība ir līdzeklis, kā šie cilvēki iekļaujas sabiedrības ikdienas dzīves ritmā un ne vien paši vēlas, bet arī spēj rūpēties par sevi, piekopt aktīvu dzīvesveidu, iekļauties darba tirgū un pat veicināt ekonomisko aktivitāti valstī. Taču valstī ir jāveido arī tam atbilstoša vide, un attiecīgās investīcijas sporta infrastruktūrā atmaksājas. Šobrīd Latvijā norit darbs pie Latvijas Paralimpiskā sporta centra ieceres realizācijas. Ir noslēdzies metu konkurss. Un jautājums ir par finansējuma piešķiršanu tā turpmākai īstenošanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
