Arnis Rumbenieks: Sporta sasniegumu pamatā – stabilitāte un ilgtermiņa mērķu sasniegšana  (13)

Ar profesionālu soļošanu nodarbojos, sākot no brīža, kad iekļuvu Aigara Fadejeva jauno soļošanas talantu nometnē ap 2005. gada rudeni. Jau tobrīd sapratu, ka loģisks turpinājums būtu doties uz olimpiešu kalvi – Murjāņu Sporta ģimnāziju, kurā viss režīms tiek pakārtots tikai mācību un sporta darbam.

Raugoties no šodienas skatupunkta, liels nopelns manai aizrautībai ar sportu kopumā ir manam pirmajam trenerim Raitim Ravinskim. Tā ir liela dāvana, ja jaunietī tiek ielikta pareiza izpratne par kustību pamatiem un netiek aizmirsts arī par psiholoģisko portretu. Sports man tobrīd deva iespēju būt nemitīgā kustībā, tā bija iespēja ceļot Latvijas un pasaules mērogā. Ne mazāk svarīgs apstāklis bija tas, ka man soļošana padevās labāk kā citas vieglatlētikas disciplīnas. Atzinība motivē un ceļ jaunieša pašapziņu, jutos piederīgs un patika mana treniņgrupa.

Sports man deva iespēja pavadīt laiku ar savu ģimeni, kas, manuprāt, ir lielākā vērtība. Tie ir draugi un domubiedri, kuri ir dažādu profesiju pārstāvji, bet vienojošais faktors ir sports. Kas ir ne mazāk svarīgi, ka ar savu pieredzi es varu dalīties un sekmēt sabiedrības un līdzcilvēku labklājību, dzīvesprieku. Tādēļ paralēli treniņiem atrodu laiku viesoties dažādās Latvijas skolās un pastāstīt jauniešiem par sporta nozīmi. Ja mēs vispār runājam par sportu, tad sports un Olimpiskās spēles ir nedalāmi jēdzieni un tās ir, manuprāt, cilvēces spožākais miera un vienotības simbols.

Visvairāk es lepojos ar pagājušajā gadā pasaules čempionātā vieglatlētikā Dohā izcīnīto 21. vietu 50 km soļojumā. Protams, lepojos arī ar divu Olimpisko spēļu pieredzi un vairākiem Latvijas čempiona tituliem. Eiropas mērogā labākais sniegums ir pagājušā gadā izcīnītā 12. vieta. Kā jaunietim man savulaik bija milzīga motivācija izcīnītā 9. vieta Pasaules jauniešu čempionātā Marakešā.

Profesionāla sportista uzdevums ir rūpēties par savu veselību, un tas ietver fiziskas aktivitātes un diētu, kas sekmē to, lai manas darba spējas dienu no dienas uzlabotos. Mans nākamais lielais mērķis ir Tokijas Olimpiskās spēles, tādēļ katra diena ir iespēja sevi pilnveidot. Protams, tiek skaitītas stundas ne vien soļojot, bet peldot, stiprinot vispārējo fizisko sagatavotību, veicot stiepšanās un lokanības vingrinājumus.

Man ir svarīgi domāt par rīta treniņu jau dodoties laicīgi gulēt. Tas nereti notiek ap plkst. 21.00. Iepriekšējā vakarā jau atbilstoši laika apstākļiem sagatavoju treniņtērpu. Ceļos 6.30, vēlākais 7.00. Tā kā ceļos pirmais, tad izmantoju brīdi, lai veiktu vieglus stiepšanās vingrinājumus, pievēršot uzmanību dziļām ieelpām un izelpām. Tikai tad seko brokastis. Pārsvarā lielos apjoma vai intensīvus darbus veicu rīta pusē. Vidēji treniņos pavadu 22 h nedēļā, tie ir 180-200 km nedēļā tīras soļošanas. Vakara treniņus parasti pavadu baseinā, vai trenažieru zālē.

Attiecībā uz ēdienkarti vienmēr uzsveru, ka būs arī dzīve pēc sporta. Tas, ko mēs lietojam uzturā nosaka, kāda būs mūsu dzīves kvalitāte, domas un, protams, enerģijas līmenis. Pirmais, kam es sekoju līdzi, ir šķidruma uzņemšana – ne mazāk par 2,5 l dienā. Augstvērtīgs proteīns un daudz salātu, dārzeņu, augļu. Arvien biežāk mans uzturs kļūst veģetārs. Kviešu miltu produkti, pusfabrikāti, saldināti dzērieni manā ēdienkartē nav.

Esmu pateicīgs, ka man ir iespēja konsultēties ar Latvijas labākajiem sporta ārstiem ''Latvijas Olimpiskajā vienībā'' – aktīvi izmantoju viņu sniegtās iespējas un padomus. Ar sporta pulksteņa palīdzību varu profesionāli sekot līdzi savai veselībai un mērīt sirds ritmu, miega kvalitāti, arīdzan veiktos kilometrus. Tā kā man sanāk braukāt pa visu Latviju, tad esmu biežs viesis Olimpiskajos centros, īpaši fizioterapijas kabinetos un pirtīs. Man īpaši tuva ir Ventspils, jo pilsētas velo un sporta infrastruktūra ir būtisks stūrakmens manā treniņprocesā.

Pašreiz ir izaicinājumiem pilns laiks un pandēmijas dēļ sporta dzīve ir nedaudz iepauzēta. Tomēr mānā dzīvē pauzes nav. Ir jauni projekti un paralēli notiek mērķtiecīgs darbs Tokijas Olimpisko spēļu virzienā. Šobrīd gan starptautiskas sacensības tuvākos 2 mēnešus neplānoju.

Par pamatu maniem sasniegumiem sportā esmu izvirzījis stabilitāti un ilgtermiņa mērķu sasniegšanu. Tādēļ lepojos, ka visi mani atbalstītāji darbojas pēc līdzīgiem principiem. Mani atbalstītāji ir mana komanda, lai gan mans sporta veids ir ļoti individuāls, viss ir mērķtiecīgs un uz augstiem morāles principiem balstīts kopdarbs. Spilgtākais piemērs ir "Latvijas Hipotēka" atbalsts manām augstkalnes treniņnometnēm, bez kurām profesionālam ciklisko sporta veida pārstāvim mūsdienu sportā nav iespējas konkurēt. Uzņēmums ir mans uzticamākais ilgtermiņa partneris, kurš man palīdz arī realizēt manus sociālos projektus personības izaugsmē, kas motivē arī sabiedrības iesaisti sportā.

Tā kā esmu sertificēts treneris, tad varu iedrošināt un teikt, ka katram ceļš pretim mērķim sākās ar padarītā darba regulāru uzskaiti. Tāpēc, iesaku atrast savu sertificētu treneri, savu klubu, domubiedru grupu un pieteikties sacensībām jeb izvirzīt ilgtermiņa mērķi un sadalīt to mazos posmos.

Vispār jau latviešiem ir labs teiciens "Skopais maksā divreiz'', tādēļ iesaku nežēlot naudu kvalitatīviem apaviem. Otra lieta, kas būtu pati svarīgākā, ir apģērbs ar atstarojošiem elementiem. Ar laiku iesācējs sapratīs, cik svarīgi ir, lai inventārs ātri žūst, viegli kopjas. Ja mani sadzird jaunieši, tad par stilīgu sevi sauc, kas ziemā sevi par veselu sauc, proti, siltas zeķes virs potītēm, nosegti krusti jeb mugura un, protams, silta ziemas cepure un cimdi!

Runājot par treniņu vietām, ja vien neesi savā privātīpašumā, tad vienmēr der atcerēties, ka pārvietojamies pa kopēju īpašumu, tas attiecas arī uz veloceliņu un stadionu. Vieglatlētikas stadioni un Olimpisko centru infrastruktūras ir drošākās vides treniņiem, īpaši gada tumšajos mēnešos iesaku izvēlēties labi apgaismotas vietas un nežēlot iegādāties abonementu kādā sporta klubā.

Attiecībā uz ēdienu pirmais, ko es ieteiktu, sākt sekot uzņemtā šķidruma apjomam, vai mēs katru dienu lietojam vismaz 2l ūdens? Otrkārt, izvērtēt katra pārtikas produkta lietderību un veidu, kā tas nonāk uz šķīvja. Iesaku doties uz veikalu ar produktu sarakstu. Treškārt, apņemties pilnveidot savus ēšanas paradumus kopīgi – ģimenē vai komandā. Kāda grāmata vai speciālista konsultācija nenāks par sliktu.

Tā kā daudz ceļoju un esmu redzējis daudz kontrastu un arī labu piemēru, vēlos visus iedrošināt sportot. Man ir prieks, ka kļūstam aktīvāki, vairāk veltam rūpes sev. Sporta būves top, un cilvēki tajās pildās, paplašinās veloceliņu tīkls un kopgarums. Tomēr mums kopā ir vēl daudz darāmā. Es ticu, ka sports ir labākais ieguldījums mūsu dzīves kvalitātei, jauniešu attīstībā un labklājībā. Tādēļ aicinu arī šajā izaicinājumiem pilnajā laikā nenīkuļot un doties pastaigā, izbraucienā ar velosipēdu vai īstenot sevi citā sev atbilstošā sportiskā nodarbē.

Noslēgumā gribu novēlēt, lai ikkatram izdodas atrast savu komandu un sasniegt kopēju mērķi!