Kaspars Gorkšs: Sports, nauda un veselība  (6)

Tā skan Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) himna. Pamēģiniet to nodziedāt kādā sporta pasākumā un gaidiet, vai radīsies kopības sajūta, aizkustinājuma asaras vai emocionāls pacēlums. Tas ir no mūsdienu realitātes atrauts vārdu savārstījums, līdzīgi kā neadekvāti tēriņi mūsdienu olimpisko spēļu rīkošanā un gigantiskās pamestās celtnes pēc katrām olimpiskajām spēlēm, kas iemantojušas "balto ziloņu" nosaukumu. Katru otro gadu meklējot nākamo norises vietu, process aizvien vairāk izskatās pēc mēģinājuma pārdot pērnās lapas zelta kārbā. Mūsdienās aizvien grūtāk ir kādu pārliecināt pirkt ļoti dārgu sporta pasākumu ar vairākām aktualitāti zaudējušām sporta disciplīnām. Parīzē notiek diskusija par referendumu par atteikšanos no olimpisko spēļu organizēšanas, Starptautiskā Olimpiskā komiteja pati rosina jautājumu - kāda būs olimpisko spēļu nākotne un sporta sabiedrība spriež, vai olimpiskajai kustībai mūsdienu izpildījumā vispār ir ekonomisks pamatojums.

Šeit mani uzskati ir ļoti līdzīgi Armanda Pučes teiktajam vienā no intervijām Sporta studijai – "olimpiskā kustība ir lielu izaicinājumu priekšā". Tiklīdz kāda no lielvarām - Ķīna, Krievija vai kāda cita valsts, piemēram, Itālija, atzīs, ka tās iedzīvotājus vairs neuzrunā olimpiskie saukļi un viduvēja līmeņa sacensības maz zināmos sporta veidos, tā notiks, manuprāt, neizbēgamais un olimpiskās spēles kļūs par tautas sporta festivālu. Tas nav sliktākais, kas ar šo kustību var notikt! Tad arī LOK himnas teksts iespējams atgūs vismaz kaut kādu sasaisti ar realitāti.