Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Raimonds Vējonis un ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss pirms 2020. gada janvārī notikušajām LBS vēlēšanām starp savu kandidatūru stiprajām pusēm minēja nepieciešamo pieredzi politiskajos gaiteņos. Pienācis laiks šos vārdus pierādīt praksē, palīdzot sagādāt gan Rīgai, gan pašam sporta veidam akūti nepieciešamo basketbola attīstības centru ar vairākām zālēm.
Lai kāda būtu bijusi cīņa pirms LBS prezidenta vēlēšanām, es nemaz neapskaužu tās uzvarētājus Raimondu Vējoni un Kasparu Ciprusu. Basketbola vides sašķeltība pirms šīs biedru sapulces it kā varētu būt saprotama – kurš basketbola pārstāvis gan negribētu vadīt organizāciju, kas pie pareizās apstākļu sakritības varētu kaldināt Latvijas vīriešu basketbola izlasei medaļas kādā nozīmīgā turnīrā? Tomēr rūgtā patiesība ir tāda, ka basketbola savienība nav tik naudīga, lai tur pat īsti būtu ko dalīt.
Teorijā abām frontēm domas par nākotnes virzību turklāt sakrita ja ne par 95, tad vismaz par 90 procentiem, kā liecināja prezidenta amatu kandidātu sagatavotās programmas. Cīņa par prezidenta un ģenerālsekretāra krēsliem vairāk bija saucama par ego dueli (un ne jau priekšplānā esošo varoņu ego). Jautājums bija nevis kā, bet kurš varēs šo kuģi stūrēt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
