Divus vakarus pēc kārtas – 17. un 18. septembrī – gandrīz visas pasaules spīdveja zvaigznes būs Daugavpilī "Speedway of Nations" pusfinālos. Pirmo reizi kopš "Grand Prix" posma 2017. gada Latvijas spīdveja galvaspilsētā atkal būs gandrīz visa "ātrā ceļa" elite, un tas būs viens no četriem šā gada lielākajiem motoru sporta pasākumiem Latvijā (motokrosa GP posms, Eiropas čempionāta posms rallijā un divi pasaules čempionāta posmi šīs nedēļas nogalē Biķerniekos).
Ar to varam lepoties, varam lepoties ar mūsu spīdveja junioru medaļām un tituliem Eiropas un pasaules čempionātos, ar mūsu labākā spīdveja meistara Andžeja Ļebedeva sekmēm Zviedrijas komandu čempionātā, Polijā un GP pretendentu sacensībās, bet toties "Optibet Lokomotīve" vēl uz sezonu iestrēga Polijas 2. līgā un vismaz pašreiz nekas neliecina, ka komandas iespējas pakāpties (atgriezties) augstākā līmenī kļūs ievērojami labākas. Neparasta ir šī spīdveja sezona.
Latvijas trio "Speedway of Nations" pusfinālā ir kopā ar Krievijas motosporta federācijas komandu, Austrāliju, Vāciju, Franciju, Itāliju un Ukrainu. Vai reāli iekļūt trijniekā un finālā? Neiespējami tas nav. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievijas komandā nebūs pašreizējā "Grand Prix" seriāla līdera (uzvarēja pēdējos divos posmos) Artjoma Lagutas un Emīla Saifutdinova (pašreiz ieņem 3. vietu kopvērtējumā; nesaskaņas ar motosporta federāciju turpinās).
Tas nenozīmē, ka citi krievu spīdvejisti ir daudz vājāki, taču tie nav ne Laguta, ne "Seifs". Austrālija ar 2017. gada pasaules čempionu Džeisonu Doilu un Maksu Friki (pašreiz 8. vietā GP seriālā, pērn uzvarēja vienā no posmiem) ir galvenā favorīte mūsu pusfinālā, bet par pārējām divām vietām finālā spēkosies Latvija, Krievija, Vācija un Francija. Francūžiem ir ļoti spēcīgs pāris Dāvids Bellego un Dmitrijs Beržē, kuri šogad uzvarēja Eiropas čempionātā pāriem, arī vācu duets Kais Hukenbeks un Martins Smolinskis reāli var cerēt uz vietu trijniekā, arī Itālijai un Ukrainai ir vismaz pa vienam meistarīgam braucējam.
Mūsu līderis Andžejs Ļebedevs aizvada sekmīgu sezonu gan Polijas 1. līgā (Krosno komanda jau ir finālā) un Zviedrijā (Eskilstūnas komanda uzvarēja regulārajā čempionātā), gan individuāli – tikai pāris punktu pietrūka, lai iekļūtu nākamā gada GP seriālā – un viņš spējīgs uzvarēt jebkuru. Pārī ar Andžeju būs Jevgeņijs Kostigovs (abi šogad ieguva "bronzu" Eiropas čempionātā pāriem, turklāt Jevgeņijs pirmo reizi karjerā iekļuva GP pretendentu finālā) vai Oļegs Mihailovs, bet rezervē būs kāds no junioriem (rezervē drīkst būt tikai juniors), un, visticamāk, tas būs U19 Eiropas čempions Francis Gusts. Atgādināšu, ka 2017. gada Pasaules kausa izcīņā jeb komandu pasaules čempionātā Latvijas izlase bija 6. vietā un ja tagad izdotos iekļūt finālā, tad tas būtu līdzvērtīgs panākums.
Pirmajā pusfinālā galvenās favorītes būs Polija ar pēdējo divu gadu pasaules čempionu Bartošu Zmaržliku priekšgalā (otrs, visticamāk, būs Macejs Janovskis – 8 uzvaras un 22 pjedestāli GP posmos) un Dānija ar 2019. gada pasaules vicečempionu un 2018. gada Eiropas čempionu Leonu Madsenu priekšgalā (otrs būs šā gada Eiropas čempions Mikels Mihelsens vai Anderss Tomsens, kurš nesen ieņēma 3. vietu GP posmā Vojensā). Trijniekā vajadzētu būt arī Zviedrijai, kuras līderis būs 2018. un 2020. gada bronzas medaļas ieguvējs GP seriālā Fredriks Lindgrens (lieliski zina mūsu mototreku, jo divas sezonas brauca Daugavpils komandas sastāvā), bet viņa partneris būs šā gada Zviedrijas vicečempions Pontuss Aspgrens (arī divas sezonas "Loko" rindās) vai Jakobs Torsels (2019. un 2020. gada Zviedrijas čempions). ASV, Slovēnijas un Somijas spīdvejistiem izjaukt šo trijnieku diezin vai būs pa spēkam. Vieta finālā jau nodrošināta Lielbritānijai (fināls notiks Mančestrā), un tāpēc neredzēsim trīskārtējo pasaules čempionu Taiu Vofindenu. Viņš, Laguta un Saifutdinovs ir vienīgās pasaules spīdveja zvaigznes, kuru nebūs nedēļas nogalē Daugavpilī.
Tātad – pasaules zvaigznes uz "ātrā ceļa" Daugavpilī, bet nākamgad pie mums, iespējams, atkal notiks GP posms, šosezon U19 Eiropas čempiona un Eiropas U19 pāru čempionu tituls (Gusts, Ernests Matjušonoks un Ričards Ansviesulis), trešā vieta Eiropas pirmajā U23 komandu čempionātā, fināls pasaules U21 junioru komandu čempionātā (6. vieta), Gustam 5. vieta, bet Daniilam Kolodinskim 9. vieta pēc pirmā no trim finālposmiem pasaules U21 junioru čempionātā, "Lokomotīve/Jaunība" komanda – finālčetriniekā Polijas junioru komandu čempionāta finālā, pērn Oļegam Mihailovam "bronza" U21 pasaules čempionātā... Ar to nevar nelepoties un par to nevar nepriecāties, taču – no otras puses – "Optibet Lokomotīve" netika tālāk par pusfinālu Polijas 2. līgā.
Otrā līga visur ir otrā līga (Polijā tā pēc ranga ir trešā aiz Ekstralīgas, kas ir spēcīgākā pasaulē, un "eWinner" 1. līgas), taču Polijas spīdvejā tā ir spēcīgāka nekā jebkad ir bijusi un spēcīgāka par vairāku valstu virslīgām. Opoles komandā, piemēram, brauc jau minētais zviedrs Torsels, Landsjutas komandā – Vācijas izlases līderi Hukenbeks un Smolinskis. Reta ir tā komanda, kurā nebūtu kāda bijušā GP braucēja vai vienkārši pasaulē labi zināma meistara. Daugavpils komanda nav nabadzīgākā 2. līgas komanda. Tā ir vidusmēra komanda iespēju ziņā aicināt pāris spēcīgus leģionārus un komandas tehniskās bāzes nodrošināšanā. Problēma vai pat divas problēmas, kas arī rada bedres uz "ātrā ceļa", ir citur.
Pirmā – Polijā arī 2. līgas līmenī viss attīstās, nāk TV nauda, sponsoru nauda u.tt., bet mums process virzās pretēji. Ja vēl pāris gadus paliekam šajā pašā iespēju līmenī, tad 2. līgā iespēju ziņā būsim astes galā. Un tie nav miljoni, tas nav pat viens miljons – 600-700 tūkstoši eiro nav kosmiska summa –, taču tādu pēdējos gados neizdodas sarūpēt. Ļoti būtisks mīnuss – skatītāju skaita krasais ierobežojums, jo lielu budžeta daļu veidoja tieši ienākumi par biļetēm, bet "Loko" ar vismaz 4200-4300 skatītājiem caurmērā vienā mačā pirms kovidlaika bija otra apmeklētākā komanda Latvijā aiz Rīgas "Dinamo" (tagad droši vien būtu pirmajā vietā). Var teikt – kam tagad viegli, jāizdzīvo līdz labākam laikam. Bet tas patiesībā pēdējos vismaz pāris gadus arī notiek.
Otra – "Optibet Lokomotīve" nav tikai viena kluba vai pilsētas komanda, tā ir Latvijas izlase, taču gandrīz visi izdevumi gulstas uz klubu, braucēju vecākiem un pašu sameklētiem individuālajiem atbalstītājiem. Tas laikam tomēr nav pareizi un normāli. Ja nebūs spēcīgas komandas, tad nebūs nākamo Puodžuku, Bogdanovu, Ļebedevu, Kostigovu, Mihailovu, Gustu... Tad nebūs panākumu starptautiskajā līmenī individuāli un komandu sacensībās (šosezon mums motosportā medaļas Eiropas vai pasaules līmenī pagaidām ir guvuši tikai spīdvejisti). Tieši tāpēc mums arī izauga jau minētie meistari un vēl virkne labu spīdvejistu, ka komanda piedalās spīdveja lielvalsts Polijas čempionātā ar tik spēcīgiem konkurentiem. Spīdvejs atdzimis arī Rīgā, pirmie atdzimšanas auglīši ir Gusts un Ansviesulis. Jau "Loko" rindās viņi sasniedza atzinību starp junioriem Eiropas līmenī, bet Gusts jau piesaistījis Ekstralīgas klubu interesi, nevis jau kā Eiropā zināmi juniori viņi ienāca "Loko" sastāvā. Nebūtu viņu abu ģimeņu atbalsta – nebūtu viņi tik tālu tikuši (to pašu var teikt par vairāku Daugavpils junioru izaugsmi), jo ar kluba atbalstu vien ir par maz. Rīgā un Daugavpilī aug vēl vairāki talantīgi puiši, bet bez spēcīgas komandas viņi neizaugs. Tā ka "Optibet Lokomotīve" jau sen vairs nav tikai viena kluba vai vienas pilsētas komanda un rūpe. Nemaz nedrīkst, lai tā būtu!
Pamats meklēt un piesaistīt atbalstītājus, ieinteresēt tos ir gan nesenie izlases un atsevišķu braucēju panākumi, gan komandu sekmes (poļi mūs bieži piemin kā paraugu jauno talantu sagatavošanā) un nākotnes perspektīva motosporta disciplīnā, kas pēdējos gados iegūst arvien lielāku TV auditoriju visā pasaulē un kurā arvien garāks ir valstu saraksts, kurās ir augsta līmeņa braucēji. Arī Latvija ir šajā sarakstā un turklāt tā pirmajā pusē. Šajā procesā gribētos aktīvāku arī Latvijas motosporta federācijas piedalīšanos – ne naudas došanā, jo federācijas iespējas arī ir stipri ierobežotas, bet gan atbalsta piesaistīšanā, jo spīdveja panākumi taču ir visa Latvijas motosporta panākumi.