Ja politiķi vismaz spēj dažreiz izdvest šos divus vārdus, tad sporta vadība pat to nespēj. Diemžēl. Runa ir par pēdējo pāris nedēļu reakciju saistībā ar portāla "Delfi" publikāciju par Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta Vadima Ļašenko iespējamiem ētiskiem pārkāpumiem saistībā ar tikšanos ar futbola slikto zēnu Oļegu Gavrilovu un aizdomām par kompromitējoša materiāla (Kaspara Gorkša sarunas ar Gavrilovu ieraksta) iegādi no Latvijas "toto" karaļa. Vairāk par to iespējams lasīt šeit. Ja ar šo rakstu esam iepazinušies un lietas būtību zinām, tad ķeramies pie lietas: Jā, es esmu pārliecināts, ka Ļašenko ir ticies ar Gavrilovu. Un runājis par futbola lietām. Piemēram, par to, kā tikt LFF prezidenta amatā.
LFF uz rezonansi sabiedrībā ir uzspļaut. Nav jau pirmā reize. Ne sociālajos tīklos, ne mājaslapā nav nekādu paziņojumu, medijiem nav izsūtīts kāds federācijas viedoklis. Klusums. Pilnīgs. It kā nekas nav noticis. Daži avoti saka, ka federācijas (atvainojos, Ļašenko) PR konsultanti esot izteikušies, ka "paies nedēļas un aizmirsīs to visu".
LTV raidījumā "Sporta studija" jau nodevu sveicienus Ļašenko biroja vadītājam Askoldam Uldriķim un LFF izpilddirektoram Arturam Gaidelam. Viens (Uldriķis) sporta žurnālista gaitās bija aktīvs cīnītājs par godīgumu, otrs (Gaidels) pēc Gorkša sarunas montētā fragmenta noklausīšanās kā vecis atkāpās toreiz no sacensību daļas vadītāja amata. Tagad abi nav spējīgi būt veči, abiem aste kājstarpē, abiem nav p.. starp kājām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
