Mareks Matisons
Foto: Privātais arhīvs

Patriotu nedēļā "Spried ar Delfi" tiešraidē bija iespējams vērot sarunu par Latvijas sporta pamanāmāko atzinības apbalvojumu, kura ar nosaukumu "Latvijas Gada balva sportā" tika veidota kopš 2005.gada. Jau otro gadu Latvijas sporta sasniegumus sumina jaunā veidolā, ar nosaukumu "Trīs Zvaigžņu balva".

Plašākā sabiedrībā, sporta līdzjutējos un arī sporta mediju darbiniekos 2021.gada Trīs Zvigžņu balva izsauca zināmu viļņošanos un domapmaiņu. Tā kā nominācijas tika izziņotas mājsēdes laikā, likumsakarīgi, ka lielāko komentāru un jautājumu slogu uzņēmās sociālo mediju platformas un, pat pēc sarunas "Spried ar Delfi" ēterā nav radusies īstena skaidrība par procesu un tā virzītāju domu gājienu. Lai gan Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs un balvas rīkotājorganizācijas virzītājspēks Žoržs Tikmers acīmredzami pauda savu pārliecību, ka visi taču visu saprotot, šķiet plašāka sabiedrība joprojām nesaprot...

Necenšoties kritizēt nominācijas un nemēģinot apstrīdēt nominācijās iekļautos sportistus, komandas, izlases un sporta federācijas – ierosinu Latvijas Oilmpiskajai komitejai un Izglītības un Zinātnes ministrijas sporta jomas stratēģiem sākt strādāt pie nākamā gada Trīs Zvaigžņu balvas nolikuma un beidzot atbildēt uz jautājumiem, kurus uzdod sporta saime, sporta apskatnieki un – nozīmīgākā daļa sporta līdzjutēju, kuru balsojumam ir 50% svars kopējo nomināciju "vērtībā", balsojot ik dienas, atbalstot Latvijas varoņus un savus sporta elkus.

Visi visu nesaprot

Iespējams lielākais "sastrēgums" veidojās diskusijās par nomināciju būtību. Divas no nominācijām "Gada izrāviens sportā" un "Gada notikums sportā" tad arī ir visvairāk neizpratni un jautājumus raisošās.

Tām publiskā vidē nav vēstījuma, kas trīs vārdos ietērpto nomināciju, paskaidrotu un darītu to nepārprotami skaidru.

Kā atklāja tiešsaistes saruna – skaidrības nav nedz Latvijas sporta federāciju iekšienē, kuras izvirza kategorijai "Gada izrāviens" kā sportistus, tā sporta funkcionārus, nedz arī pašiem balvas kuratoriem, kuri līdzīgi kā savulaik politikā spēkus mēģinājušajai Ingunai Sudrabai pasprūk frāze "Tā neesmu es".

Varbūt uz 2022.gada balvu varam precīzi nodefinēt nominācijas gada izrāviens kritērijus un teikt, ka tas attiecināms uz sportistu, kura sniegums pārspēj iepriekšējo sezonu veikumu, neatkarīgi no sportista dalības augstākā līmeņa sacensībās. Tikpat labi tā varētu būt attiecināma uz sporta funkcionāru karjeras ceļiem. Abi varianti ir un būtu loģiski, taču jāizvēlas viens, gluži konkrēts definējums. Un pie tā jāpieturas.

Ja gada izrāviens ir sportisko sniegumu uzplaiksnījums, nominantu vidū, manuprāt, bijis būtu jābūt slēpotājai Patrīcijai Eidukai, kuras neapšaubāmi izcilais starts slēpošanas seriālā "Tour de ski", kas vienlīdz bija arī viņas karjeras pirmais pilnais TDS cikls, finišējot visos posmos un tika pamanīts un slavināts mediju vidē. Nominācija būtu tikpat pelnīta, kā visiem trim šī gada izvirzītajiem pretendentiem.

Tāpat spilgts izrāviens padevās Mārtiņam Blūmam - UCI MTB reitingā izcīnīta visu laiku Latvijas pārstāvja augstākā vieta pasaules rangā (26. vieta). Jāpiebilst, ka pateicoties šim panākumam Nāciju kausā MTB, 75 pasaules valstu vidū arī Latvija reitingā pakāpās uz līdz šim neaizsniegta reitinga pakāpiena.

Krietni mazāk redzams medijos, bet sportisko nozīmīgs izrāviens šovasar padevās arī Latvijas Disku golfa federācijai - šogad četri Latvijas spēlētāji iekļuva Eiropas Disku golfa čempionāta fināla aplī, kas ir jauns sasniegums Latvijas disku golfa spēlētājiem kopš 2014. gada. Tas ir izrāviens. Savukārt - vai šim sasniegumam būtu bijis jāparādās kā vienam no nominantiem, vislabāk spētu teikt kompetenta, sporta nozari kopsakarībās redzēt un novērtēt spējīga žūrija.

Ja izrāviens ir pozīcija starptautiskās sporta organizācijās, vai unikāla iespēja apliecināt savu profesionālo varēšanu starptautiskā mērogā, sporta pārvaldībā – balvas nominantu vidū bija jābūt kā Einaram Fogelim, kuru sveic ar Starptautiskās kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) prezidenta amatu, Viesturs Koziols ar vietu Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) padomē un Danai Reiziniecei-Ozolai, kuras izaicinājums ir Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) rīkotājdirektores amats.

Un arī šis ceļš – zem gada izrāviena saprast izcilību ieņemt amatu starptautiskā līmenī nav nepareizs. Tāpat šo kategoriju var papildināt Latvijas tiesnešu korpusa dalība augstākās raudzes turnīros, vienlaikus stimulējot nacionālā līmeņa sporta arbitrus un dodot iespēju šajā (tā tad būtu Trīs Zvaigžņu balvas vienīgā nominācija tiesnešiem) kategorijā atzīmēt dažādo sporta veida tiesnešu sasniegumus.

Galu galā – šeit nav nepareizu atbilžu un visi varianti paredz pelnīti novērtēt sporta saimei Latvijā nozīmīgus sasniegumus, tikai skaidri un nepārprotami nosakot – kas tad īsti ir spēles laukums. Nepieciešams šo izplūdušo, pašlaik tikai ar savu nosaukumu "Gada izrāviens" piepildīto nomināciju skaidrot un varbūt nav nepareizu versiju, varbūt der visas, taču tas ir savlaicīgi jākomunicē.

Gada lielnotikuma mērogs

Zināmas nievas sociālo mediju platformu vidū izpelnījās Trīs Zvaigžņu balvas kategorija "Gada notikums sportā". Iepriekš, piecpadsmit gadu garumā nominācijas nosaukums bija "Gada sporta notikums Latvijā", kuru būtu grūti pārprast, interpretēt un kurā bija nepieciešams iezīmēt vien nelielus papildkritērijus, lai sētas maču bumbošanā necenstos pieteikt līdzās Prezidenta balvas izcīņai.

Emocionāli var saprast Tokijas olimpisko spēļu atrašanos Latvijas gada notikumu nominācijā 2021.gadā – tas ir simbolisks notikums un milzīga cerība, ka pasaule pārvarējusi pandēmijas izaicinājumus un arī sports, kā augstu sasniegumu līmenī, tā arī visplašākajā mērogā atdzimst līdz ar šīm, par gadu aizkavētajām, olimpiskajām spēlēm.

No otras puses – vai tiešām starp trim šogad nomināciju sarakstā izceltajām norisēm varam likt vienlīdzības un vienlīdzīgas pievienotas vērtības zīmi?

Mana sporta līdzjutēja simpātijas sadalījušās starp spilgto 3x3 basketbola mirkli un emocionālo pacēlumu un kolosālo pieredzi Latvijā notikušajā pasaules hokeja čempionātā, kur vēsturiski tika izcīnīta uzvara pār Kanādas valstsvienību, spontāni organizējās tautas gājiens un veidojās ziedu nolikšana pie vēstniecības namdurvīm. Arī šeit – abos gadījumos tas šķiet bezgala atbilstoši, jo abējādi – sporta sabiedrībā un līdzjutējos notikumi veidoja pozitīvu emociju uzplūdus.

Tomēr – ko vēlamies ilgtermiņā sasniegt ar sporta balvu, caur tās nominācijām, ko vēlamies veicināt? Ja gada notikums ir tik vispārīgs, vai varam sagaidīt, ka tajā parādīsies Stenlija kausa iegūšana? Novēlu ikvienam Latvijas NHL spēlētājam piedzīvot un ierakstīt savā sporta sasniegumu vēsturē šo komandas kopveikumu, taču vai tas būs tāds gada notikums kā norise, kuru piedzīvojam uz vietas un šeit pat Latvijā?

Vai medaļu gūšana pasaules čempionātā padarītu šo čempionātu par Gada notikumu Latvijā?

Varam piekrist tam, ka latviešu nācija jau atkal dalās tajos, kas dzīvo Latvijas teritorijā un klaida latviešos, kuru dzīves saknes dzītas citās Eiropas un pasaules valstīs. Vai gada notikums sportā būtu norise, kur Lielbritānijā, Īrijā vai Austrālijā ar latviešu izcelsmes sportistiem tiktu gūts kāds panākums?

Pasaules digitālā transformācija liek uzdot jautājumus arī par kategorijām, kurās parādīsies eSporta sabiedrības sasniegumi. Vai par multimiljardu elektroniskā sporta nozari runāsim tādā pat "tas jau nav īsts sports" manierē, kā pirms trīsdesmit gadiem? Cik zināms, eSportists 2021.gada nominācijās tika sākotnējā pieteikumā "ieklasificēts" kā sportists tehniskajos sporta veidos, kas īsteniem benzīngalvām, raisījis papildjautājumus.

Mediju darbinieki – objektīvā žūrija

Gada balvas svarā ceturtā daļa vērtības un svara paredzēta LOK akreditētajiem sporta žurnālistiem.

Visupirms jau šķiet, ka sporta mediju ir vairāk, nekā sarakstā, kurš sadaļā "par balsojumu" atspoguļots Trīs Zvaigžņu balvas tīmekļvietnē. Maksimāli plašākais, dažādākais sporta mediju iesaistes faktors noteikti palīdzēs ieraudzīt kā lokāli, tā arī starptautiski svarīgos sporta notikumus jaunā gaismā, taču – mediju žūrijai pasākumā var būt daudz nozīmīgāka loma, ne vien balsojot par nominācijām un izvirzot savus kandidātus.

Klasiskais mediju formāts mainījies un arī šeit mediju loka paplašināšana ar pilsoniskajiem medijiem - sporta podkāstiem, vienas jomas sporta apskatu veidotājiem, visticamāk, nāks par labu, lai redzētu kopainu sporta notikumos un personībās.

Šķiet no visiem dažādajiem pieteikumiem un nominācijām jāveido pārskatāms "ideju siets" un diskusijai par nominantiem jābūt objektīvā mediju profesionāļu vidē.

Esmu pārliecināts, ka tieši Latvijas sporta medijos ir milzīgas zināšanas, kuras ir vienlīdz objektīvas, ļaujot novērtēt konkrēto pasākumu, konkrētā sportista sasniegumu daudz objektīvāk, nekā funkcionāri katras sporta organizācijas iekšienē. Mediju vērtība, sniedzot kontekstu un zinot notikumu attīstības kopsakarību ļaus daudz precīzāk izsijāt kandidatūras vēl pirms to galējās izziņošanas.

Latvijā ir 94 atzītās sporta federācijas, daļa no kurām neiesniedz savus pieteikumus Trīs Zvaigžņu balvai, kā to "Spried ar Delfi" raidījumā atzina LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks. Vai LOK centies jautāt šo federāciju pārstāvjiem par iemesliem un vai daļa no klusējošajām federācijām nav pārpratusi kādu no nomināciju mērogiem? Lai nacionāli nozīmīgākā sporta sabiedrības apbalvojuma norise nākošajos gados kļūtu par pārliecinošāku notikumu, notikti jau šobrīd jāveic izzināšanas darbs, kādēļ sporta organizācijas bijušas atturīgas izvirzīt savus kandidātus.

Te arī jāpiebilst – tieši mediju iesaiste ir tā, kas plašākai sabiedrībai un sporta draugiem palīdz izjust sporta notikumus, bet Trīs zvaigžņu balvā nav nominācijas medijiem. Ne iepriekš, nedz arī tagad sporta balvu nominācijās nav iekļauti foto un video meistari, kuru tvertie mirkļi pavada ikvienu no Trīs Zvaigžņu balvas nominācijām arī šogad. Varbūt jāsper solis šajā virzienā, lai novērtētu ne tikai izcilas pašvaldību sadarbības, labi veiktu sporta federāciju iekšējo darbu, bet dotu iespēju sporta līdzjutējiem ik gadus balsot par iedvesmojošāko sporta foto?

Nobeiguma vietā

Gada balva – vai tā būtu triju zvaigžņu, vai kāda cita vārda nesēja ir Latvijai un tās sporta saimei nozīmīgs izvērtējuma notikums. Sportā, kā arī nereti citās dzīves jomās piemirstas teikt paldies tiem, kas būvējuši panākumu ceļu, kas kā sargeņģeli nesuši pāri negludiem ceļa posmiem.

Es nenoniecinātu "soctīklotāju" viedokļus – jo jaunajā vidē, sociālo mediju platformās atbalsojas mūsu sabiedrības ķēķa sarunas, un tajās ir ļoti daudz, nereti neērtu, patiesību. Tieši tādēļ 50% ietekme balvas noteikšanā arī ir atklātajam balsojumam. Jo gada balva ir Latvijas tautas apbalvojums.

Gribas cerēt, ka pēc transformācijas, ik gadu, ņemot vērā gūto pieredzi un "nobrāzumus" pēc sabiedrības viļņošanās sporta svētku veidotāji spēs pacelt notikuma vērtību. Un ar katru gadu pilnveidot notikumu tā, lai nākamās sporta gada balvas apspriestu par to vērtībām, nevis mums būtu jādiskutē par nosaukumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!