2021. gads Latvijas sportam un iedzīvotāju sportotspējai bija traģisks. Latvijas valdības stulbo un nepamatoto lēmumu dēļ sports tika ierobežots, apkarots, aizliegts. Sports tika aizliegts ne tikai telpās, sporta zālēs, baseinos un trenažieru telpās, sports bērniem reāli tika aizliegts pat stadionā un mežā.
Ja kopā slēpojam tika saskaitīti vienpadsmit bērni, tad kāds "stukačs" čakli zvanīja policijai un treneris tika bargi sodīts. Nerunāsim par kameršļūkšanas aizliegumu, rindām pie slēpošanas trasēm, jo Kariņam&Co tieši kameras šķita baisākais vīrusa pārneses mehānisms. Visus sporta ierobežojumus izdomāja dažādi politiķi, politiķu padomnieki un ierēdņi – ārsti, pat Veselības ministrijai pietuvinātie Uga Dumpis un Juris Perevoščikovs jau sen ieteica jebkādus ārtelpu sporta veidus (atcerēsimies, ka 2020. gada Rīgas maratons no epidemiologu viedokļa bija drošs, bet Ministru kabinetā atradās īpaši sporta un veselības pārzinātāji, kas maratonu aizliedza).
Bērnu sporta ierobežojumos un līdz ar to – bērnu veselības graušanā Latvija pārliecinoši ieņēma līderpozīcijas Eiropā, un tieši sportošanas aizliegumi samazināja bērnu imunitāti un lika pamatus lielākai Covid–19 incidencei Latvijā. Latvijā līdz 28% pieaudzis bērnu skaits ar lieku svaru vai aptaukošanos.