Protams, šobrīd, kad Putins plosa Ukrainu un karš draud pārmesties uz kaimiņvalstīm, Latvijas Regbija federācijā notiekošais vai nenotiekošais ir pilnīgi mazsvarīgs. Taču ir pieteikta jaunā spēļu sezona, būs pamanāma dažu klubu rosība laukumos, būs rosības imitācija federācijā. Tāpēc mums pašiem, ar regbiju sasaistītajiem, būtu vajadzība skaidrība, kur mēs īsti virzāmies vai mīcamies uz vietas.
Mani pat neizbrīna, ka federācijai nav attīstības programmu, ko varētu izvērtēt, pakritizēt vai pacildināt. Ir tikai vispārējas deklarācijas par to, ka "celsim, vairosim, popularizēsim". Tukši saukļi. Viss, kas ir darīts pēdējos trijos gados, ir līmeņa kopīgošana – strikti uz leju. Tam pat nav bijis vajadzīgs Kovid-19 kā aizbildinājums. Federācija nodarbojas nevis ar sportiskās meistarības slīpēšanu, bet ar mēģinājumiem vājināt spēcīgākos klubus, lai padarītu Latvijas čempionātus par sētas līmeņa mačiem. Jā, tāds man šķiet LRF vadības cītīgi īstenotais "māsterplāns".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!