Divi pandēmijas gadi, kas lielākoties aizvadīti četrās mājas sienās, ir nodarījuši nopietnu kaitējumu sabiedrības veselībai kopumā. Viennozīmīgi kustību un socializēšanās ierobežojumi ir ietekmējuši arī bērnu un pusaudžu fizisko un mentālo veselību. Arvien biežāk eksperti runā par bērnu un jauniešu nomāktību, psihosomatiskiem traucējumiem un pat depresiju. To nedrīkst atstāt bez ievērības, līdz ar to ir jāveicina bērnu un jauniešu interese un iesaiste sportiskās aktivitātēs, kas rada prieku, ļauj socializēties un uzlabo mentālo veselību.
Zinātnieki gadu gaitā ir pierādījuši sporta pozitīvo ietekmi faktiski uz visiem jauniešu dzīves aspektiem:[1] sportošana veicina serotonīna veidošanos, kas uzlabo garastāvokli, atraisa endorfīnus jeb "laimes hormonus" un samazina stresa hormona kortizola līmeni. Attiecīgi, sportošana samazina stresu, paniku un depresiju. Tāpat piedalīšanās sporta aktivitātēs samazina riskus, ka jaunieši aizrausies ar kaitīgiem ieradumiem. Komandu sporta veidi uzlabo izturību, empātiju, pārliecību par sevi un attīsta spēku. Ir arī pierādīts, ka sportiskās aktivitātes uzlabo radošumu un kognitīvo attīstību. Bērni un pusaudži, kas piedalās komandu sporta spēlēs, arī ārpus sporta uzrāda labākus sasniegumus un sadarbības prasmes ikdienas komandas darbā, kas nav tieši saistīts ar sportu.
Ir neskaitāmi pētījumi, kas pierādījuši, ka garīgā veselība un fiziskās aktivitātes ir cieši saistītas, un tas jo īpaši svarīgi ir bērniem. Mazkustīgs dzīvesveids jaunībā var novest pie veselības problēmām salīdzinoši jaunā vecumā pieaugušajiem. Skolas laikā gūtie ieradumi ir pamats turpmākajām dzīves izvēlēm. Sportošana arī veicina attiecību veidošanu ar vienaudžiem, trenējot ne tikai ķermeni, bet arī sociālās prasmes, kas pandēmijas laikā vairāk atstātas novārtā, savstarpēji komunicējot nevis aci pret aci, bet gan ar dažādu viedierīču palīdzību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!