Krievijas nodevīgais karš Ukrainā parāda to, cik daudz "kurmju" Putlera režīms spējis ieslidināt dažādās starptautiskās institūcijās. Iespējams, ka arī par šo cilvēku izgaismošanos un aģentūras demaskēšanos mēs pēc daudziem gadiem teiksim "paldies" Ukrainas tautai.
Sociālo mediju platformu vēsture atgādina, ka februārī esmu pievienojies sporta lielnotikumiem – reiz 2014. gadā Soču un 2018. gadā Phjončhanas ziemas olimpisko spēļu norisēs. Neviens no šiem notikumiem nebija tāds, kādu apraksta, runājot par antīkajām olimpiskajām spēlēm – iespējams, jau kopš pirmajām barona de Kubertēna atjaunotajām olimpiskajām spēlēm, olimpiāde bija varas un lielvaru ambīciju demonstrācija. Klaja propagandas līdzekļa loma tām tika piešķirta kopš aukstā kara, kad Padomija un "komunistiskais bloks" skaitīja kopā izcīnītās godalgas un lika tās pret Rietumu valstīm, izmantojot katru uzvaru ideoloģiskā cīniņā.
Starptautiskā olimpiskā komiteja (SOK) šajās nedēļās rāda sevi nevis kā noderīgus idiotus, kas notic kādiem meliem un tos vienkārši atkārto un pavairo. Šī institūcija, kā pakļāvīgs aģentu tīkls, izmantojot Kremļa režīma aģentus ANO komitejās, komisijās un speciālajās "izmeklētājinstitūcijās", mērķtiecīgi cenšas sagraut olimpisko garu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
