Vismaz 15 sporta federācijas otrdien, 30. maijā, Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegušas atklāto vēstuli ar aicinājumu apturēt līdzekļu piešķiršanu 2 761 892 eiro apmērā 20 prioritārajiem sporta veidiem, kas dažādu iemeslu dēļ raisījusi neizpratni sporta sabiedrībā.
Vēstuli parakstījušas Latvijas Handbola federācija, Latvijas Kērlinga asociācija, Latvijas Kanoe federācija, Latvijas Slidošanas asociācija, Latvijas Svarcelšanas federācija, Latvijas Regbija federācija, Latvijas Sērfošanas un SUP federācija, Latvijas Beisbola un softbola federācija, Latvijas Alpīnistu savienība, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija, Latvijas Boksa federācija, Latvijas Galda tenisa federācija, Latvijas Paukošanas federācija un Latvijas Badmintona federācija, bet ar elektronisko parakstu vēstuli IZM nosūtījusi Latvijas Golfa federācija.
Publicējam iesniegto vēstuli pilnā apmērā, tā adresēta izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai un IZM valsts sekretāra vietniecei, Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājai Gintai Ozolai.
2022. gada 31. maijā ar Ministru kabineta rīkojumu nr. 397 ir apstiprinātas "Sporta politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam" (turpmāk – pamatnostādnes). Šo pamatnostādņu 2. punktā Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) ir noteikta par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas 2023. gada 18. maija Latvijas Nacionālās sporta padomes (turpmāk – LNSP) sēdē tika lemts par 2 761 892 EUR finansējuma piešķiršanu 20 prioritāri atbalstāmo sporta federāciju programmām.
Šāds lēmums ir pretrunā ar pamatnostādnēs noteikto rīcības plānu un nav vērtēta šāda lēmuma ietekme attiecībā uz pamatnostādnēs noteiktajiem sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem.
Pamatnostādņu sadaļā "Sporta politikas rīcības virzieni un uzdevumi" 1.8. punktā noteiktais uzdevums ir "Pārskatīt un pilnveidot kritēriju sistēmu sporta organizāciju finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, tai skaitā iekļaujot finansējuma saņēmējam pienākumu ikdienas darbā nodrošināt labas pārvaldības principus un sociālo atbildību noteiktā ietvarā", kura īstenošanai ir noteiktas iesaistītās organizācijas – Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Paralimpiskā komiteja un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija.
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas ar minēto organizāciju iesaisti ne 2022., ne 2023. gadā nav notikusi kritēriju pārskatīšana un pilnveidošana, kā tas ir paredzēts pamatnostādnēs.
2023. gada 18. maija LNSP sēdes darba materiāli par valsts budžeta programmas 09.00.00 "Sports" sadali padomes locekļiem tika izsūtīti tikai sēdes dienā, tas ir 18. maijā, līdz ar to pirms lēmuma pieņemšanas sēdes dalībniekiem ar tiem nebija iespējas pilnvērtīgi iepazīties.
2022. gada 1. decembrī, saskaņā ar sēdes protokola nr.6 2.punktu LNSP lēma atbalstīt akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 2022. gada plānoto ziedojumu sadali sporta nozares attīstības veicināšanai 2,2 milj. EUR apmērā.
LNSP 2.6. punktā paredzējusi, ka "Gadījumā, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par atšķirīgu Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 2022. gadā sporta attīstības veicināšanai paredzētā kopējā ziedojuma, kura sadali īsteno Latvijas Nacionālā sporta padome, summu, tad tā sadalāma proporcionāli šā protokollēmuma 2.2.1. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem."
Tāpat minētajā LNSP sēdē tika uzdots Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2023. gada 30. aprīlim organizēt tikšanos ar biedrību "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrību "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrību "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un Jaunatnes sporta fondu (biedrību "Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padome""), lai pārrunātu iespējamās izmaiņas 2012. gadā minēto nevalstisko sporta organizāciju vidū panāktajā vienošanās par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales principiem (procentuālo sadalījumu).
Saskaņā ar Sporta likuma 3. pantu sporta jomā ir jāievēro "labas pārvaldības princips, kas paredz, ka sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi."
Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas tikšanās starp minētajām organizācijām nav notikusi un ieinteresētās personas nav tikušas informētas par izmaiņām finansēšanas kārtībā.
Saskaņā ar Sporta likuma 13. panta 3. daļu "No valsts budžeta pirmām kārtām finansējams bērnu un jauniešu sports." Nosakot 20 prioritāros sporta veidus, publiski nav pieejama informācija, kā šādas izmaiņas ietekmēs sporta jomu kopumā un it īpaši bērnu un jauniešu sportu. Ja nav izvērtētas sekas straujai finansēšanas modeļa maiņai, pastāv risks, ka daļa sporta veidu nebūs gatava šādam scenārijam un nonāks uz maksātnespējas sliekšņa, bērniem un jauniešiem samazināsies sporta veidu izvēles iespējas un veidosies dažādi citi nevēlami blakusefekti.
Ja par pamatu 20 prioritāro sporta veidu noteikšanai ir ņemti LSFP izstrādātie kritēriji, tad pašlaik nav skaidrs, kura gada rādītāji tiek ņemti vērā.
LSFP mājaslapā nav pieejama informācija par 2023. gadā notikušajām valdes sēdēm. Izvērtējot 2022. gada LSFP valdes sēžu protokolus, var secināt, ka kritēriji 2023. gadam nav apstiprināti.
Tā kā informācija par plānotajām valdes sēdēm netiek izsūtīta LSFP biedriem, tad nav iespējams uzzināt, vai 2023. gadā ir organizēta kāda LSFP valdes sēde. Ja ir organizēta viena vai vairākas valdes sēdes, tad LSFP biedri nav informēti par tajās pieņemtajiem lēmumiem.
Tāpat vēlamies norādīt uz iespējamo interešu konfliktu LSFP valdē, jo no 11 valdes locekļiem septiņi pārstāv sporta federācijas, kas ir iekļautas starp 20 prioritāri atbalstāmajiem sporta veidiem, kas ir nosaukti publiskajā telpā. Līdz ar to būtu jāvērtē, vai LSFP kritēriji nav pielāgoti atsevišķu federāciju vajadzībām.
IZM mājaslapā arī nav publicēts neviens no 2023. gadā notikušo LNSP sēžu protokoliem, kas ļautu federācijām gūt priekšstatu par pieņemto lēmumu virzību.
Ņemot vērā minētos apstākļus, lūdzam Jūs izskaidrot, atspoguļot ar datiem un protokoliem par attiecīgajiem lēmumiem sekojošus jautājumus:
1. Kādēļ nav pārskatīta un pilnveidota kritēriju sistēma sporta organizāciju finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem, atbilstoši tam, kā tas ir paredzēts "Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam"?
2. Kādēļ netika ņemti vērā 2022. gada 1. decembra LNSP lēmumi attiecībā uz Akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" 2022. gada plānoto ziedojumu sadali sporta nozares attīstības veicināšanai 2,2 milj. EUR apmērā?
3. Vai līdz 2023. gada 30. aprīlim IZM ir organizējusi tikšanos ar biedrību "Latvijas Sporta federāciju padome", biedrību "Latvijas Olimpiskā komiteja", biedrību "Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija", biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja" un Jaunatnes sporta fondu (biedrību "Latvijas Sporta izglītības iestāžu "Direktoru padome""), lai pārrunātu iespējamās izmaiņas 2012. gadā minēto nevalstisko sporta organizāciju vidū panāktajā vienošanās par valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadales principiem (procentuālo sadalījumu).
Ja jā, tad lūdzam iepazīstināt ar tikšanās protokoliem. Ja nē, tad lūdzam sniegt skaidrojumu, kāpēc šāda tikšanās nav notikusi.
4. Kurš un ar kādu pamatojumu iekļāva 2023. gada 18. maija LNSP sēdē lēmumprojektu par 2 761 892 EUR mērķfinansējumu prioritāri atbalstāmo sporta federāciju programmām? Kādēļ sporta federācijas netika informētas par šādu būtisku finansēšanas modeļa maiņu, nosakot 20 prioritāros sporta veidus?
5. Lūdzu, pamatot un atspoguļot rezultātus pēc kādiem tika noteikti prioritārie sporta veidi. Kādēļ tieši LSFP kritēriji tika izvēlēti šo sporta veidu noteikšanai un kura gada kritēriji ir ņemti par pamatu, nosakot prioritāros sporta veidus?
6. Kādēļ tika noteikti tieši 20 prioritārie sporta veidi? Vai tika izskatītas un izvērtētas citas alternatīvas, nosakot prioritāros sporta veidu skaitu? Ja ir izskatītas alternatīvas prioritāro sporta veidu skaita noteikšanā, lūdzam ar to iepazīstināt sporta organizācijas.
7. Vai, nosakot 20 prioritāros sporta veidus, ir vērtēta šāda lēmuma ietekme attiecībā uz pamatnostādnēs noteiktajiem sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem? Ja jā, tad lūdzam ar to iepazīstināt sporta organizācijas.
8. Vai ir izvērtēta pašreizējā situācija sporta jomā un sasniedzamie rezultāti pēc finansēšanas modeļa maiņas? Kādu pozitīvu ietekmi tas atstās uz bērnu un jauniešu sportu un sportu kopumā?
9. Lūdzam izvērtēt, vai nav saskatāms interešu konflikts LSFP valdē, jo pastāv bažas, ka sporta veidu finansēšanas kritēriji ir veidoti tā, lai tie būtu labvēlīgi tām federācijām, kas ir pārstāvētas LSFP valdē.
10. Lūdzam publicēt IZM mājaslapā vai izsūtīt visām sporta federācijā visus 2023. gadā notikušo LNSP sēžu protokolus.
Atbildes uz šiem jautājumiem lūdzam nosūtīt uz zemāk norādītajām federāciju e-pasta adresēm.
Saskaņā ar Sporta likuma 5. pantu IZM sporta jomā īsteno vienotu valsts politiku un izstrādā normatīvo aktu projektus. Līdz ar to aicinām IZM jebkuras izmaiņas sporta organizāciju finansēšanas kārtībā no valsts budžeta līdzekļiem nostiprināt normatīvajos aktos nevis pieņemt ar necaurskatāmiem, apšaubāmiem lēmumiem.
Tāpat lūdzam IZM sekot "Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam" noteiktajam rīcības plānam un rīkoties atbildīgi, lai tiktu sasniegti pamatnostādnēs norādītie sasniedzamie kritēriji.
Lūdzam IZM ministri Andu Čakšu apturēt līdzekļu piešķiršanu 2 761 892 EUR apmērā prioritārajiem sporta veidiem līdz brīdim, kamēr tiks sniegtas atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
