Valērijs Golubovs: Valsts valodas lietošanas regulējums Latvijas Futbola federācijā  (1)

Ievērojot sabiedrības interesi par notikušo, šīs raksts ar tapis ar mērķi izvērtēt valsts valodas regulējumu Latvijas Futbola Federācijas (turpmāk – LFF) saistošajos dokumentos. Jāatgādina, ka LFF ir biedrība, kura ir reģistrēta un darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo Biedrību un nodibinājumu likumu.

LFF pamatdokuments ir Statūti. Statūtu 10.pants noteic, ka "LFF oficiālā valoda ir latviešu valoda. Oficiālajiem dokumentiem un tekstiem ir jābūt rakstītiem latviešu valodā...". Papildus tam, minētais pants nosaka arī to, ka LFF Kongresa (LFF augstākā pārvaldes institūcija) oficiālā valoda ir latviešu valoda.

Citos LFF Statūtu pantos ir atrodamas gan latviešu valodas zināšanas prasības, lai kandidētu uz jebkādiem amatiem LFF, gan svešvalodu zināšanas prasības, pretendējot uz Ģenerālsekretāra amatu, taču notikušā kontekstā ir būtisks Statūtu 4.pants, kas stingri aizliedz jebkāda veida diskrimināciju, tajā skaitā to, kas saistīta ar valodu, kā arī paredz atbildību par šādu rīcību – dalības apturēšanu vai izslēgšanu, apveltot kompetento LFF juridisko institūciju ar tiesībām noteikt papildu disciplinārās sankcijas.

Lai gan šī regulējuma tiešie subjekti ir LFF biedri – juridiskās personas, kuras apstiprināja LFF kongress, iesniedzot reģistrācijas dokumentus, LFF biedru kandidāti apliecina apņemšanos nodrošināt to, ka arī viņu amatpersonas un futbola speciālisti ievēro LFF (arī FIFA un UEFA) statūtus, reglamentu, lēmumus utt. Tāpat, Statūtu 9.pants noteic, ka "Ikvienai personai un organizācijai, kas LFF teritorijā ir saistīta ar asociāciju futbolu, telpu futbolu un pludmales futbolu, ir jāievēro attiecīgie statūti, noteikumi, kā arī godīgas spēles, lojalitātes, godīguma un sporta meistarības principus."

Papildus Statūtiem LFF ir izstrādājusi Bērnu aizsardzības vadlīnijas dokumentu, kurā salāgojusi UEFA pieņemto bērnu aizsardzības politiku ar tiesību normām, kuras ir spēkā Latvijā, un attiecas uz bērnu tiesību un interešu aizsardzības jomu.

Minētais dokuments apstiprina un pastiprina LFF apņemšanos nodrošināt drošu vidi, pozitīvu pieredzi un prieku spēlēt futbolu visiem bērniem, ievērojot bērnu tiesību vienlīdzības principu, tas ir bez jebkādas diskriminācijas — neatkarīgi no bērna tautības, dzimuma, valodas un citiem apstākļiem. Tāpat šo Vadlīniju 5.pielikumā "Rīcības kodekss pieaugušajiem" ir izklāstītas skaidras prasības bērnu aizsardzībai, kā arī sīki izstrādāti sagaidāmās un aizliegtās uzvedības principi, uzvedības paraugu pieaugušajiem, tajā skaitā nosakot, ka gan laukumā, gan ārpus tā pieaugušais radīs patiesa sportiskā gara piemēru un kalpos par paraugu bērniem, jo cienīs ikviena spēles dalībnieka tiesības, cieņu un vērtību neatkarīgi no viņu etniskās, nacionālās vai sociālās izcelsmes, valodas, reliģijas vai citas pārliecības.

LFF Ētikas kodeksā valodas lietošanas jautājumi tieši nav atrunāti, bet arī LFF Ētikas kodekss noteic treneru, amatpersonu, aģentu u.c. LFF darbībā iesaistīto personu pienākumu apzināties savas rīcības un pienākumu godprātīgas izpildes nozīme Latvijas un Latvijas futbola veiksmīgai pastāvēšanai un attīstībai, kā arī izturēties ar cieņu pret jebkuru personu, vienlaicīgi aizliedzot jebkādu necienīgu un diskriminējošu attieksmi.

Ievērojot iepriekšminēto, secināms, ka LFF Statūtos ir atrodama vispārīga nostādne attiecībā uz LFF oficiālo valodu, savukārt saistītajos dokumentos iekļauts arī detalizētāks regulējums, kas ir vērsts uz bērnu tiesību ievērošanu, tajā skaitā valodas lietošanas jautājumos. Autora ieskatā LFF pamatdokumentam nebūtu detalizēti jāregulē katru dzīves situāciju, tāpat kā Latvijas Republikas Satversmei tiešā tekstā nav jāsniedz atbildi uz jebkādu valstiski svarīgu jautājumu, pietiek ar to, ka pamatdokuments nostiprina valsts pamatvērtības un Latvijas valsts iekārtu, savukārt konkrētu normu iztulkošana (šo pamatvērtību ietvaros) ir atstāta tiesību piemērotāju ziņā.

Šī raksta autors nav bijis klāt attiecīgajās futbola sacensības, tāpēc nedrīkst izteikt kompetento un argumentos balstītu viedokli attiecībā uz trenera rīcības tiesiskumu/prettiesiskumu, kā arī korekti kvalificēt pārkāpumu, ja šāds tika pieļauts, jo tam pietrūkst vispusīga informācija, taču konstatējams, ka, pirmkārt, LFF dokumentos esošais regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu bērnu tiesību un interešu aizsardzību futbola sacensību laikā, nepieļaujot jebkādu diskrimināciju, tajā skaitā, valsts valodas lietošanas jautājumos.

Otrkārt, LFF ietvaros darbojas 4 neatkarīgas juridiskās institūcijas, tajā skaitā Disciplinārlietu un Ētikas komitejas, kuras locekļi veic savu darbu un izpilda savus pienākumus pilnīgi neatkarīgi, bet vienmēr LFF interesēs un saskaņā ar LFF Statūtiem un noteikumiem, turklāt atbilstoši Statūtiem par attiecīgo institūciju priekšsēdētājiem var tikt ievēlēti vienīgi zvērināti advokāti, tas ir neatkarīgi un profesionāli juristi. Arī no Advokatūras likuma 6.panta izriet, ka savā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Līdz ar to, nav šaubu, ka LFF rīcībā ir atbilstoši resursi, kā arī tiesiskie instrumenti un rīki, lai pārbaudītu šo informāciju, vispusīgi izvērtētu notikušo un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā sauktu pie atbildības iesaistītās personas/biedrus saskaņā ar LFF darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.