Austrālietei šis ir pirmais "Grand Slam" tituls karjerā, bet pirms tam viņa bija guvusi četras WTA trofejas.
Sestdien uzvaras gūšanai viņai bija nepieciešamas tikai viena stunda un desmit minūtes.
Bārtijai, kura ir pasaules astotā rakete, jau kopš finālmača pirmā seta piederēja iniciatīva, ko viņa spēja saglabāt līdz pat spēles beigām, svinot uzvaru divu setu cīņā pār ranga 38.vietas īpašnieci Vondrušovu.
Līdz ar uzvaru Bārtija pirmdien atjauninātajā WTA rangā pacelsies par sešām pozīcijām, ieņemot otrās raketes godu un sasniedzot jaunu karjeras rekordu.
Bārtija kļuvusi par pirmo austrālieti kopš 1973. gada, kura triumfējusi Francijas atklātajā čempionātā. Kā pēdējā to pirms 46 gadiem paveica leģendārā Margareta Korta.
Zīmīgi, ka vēl 2014. gadā Bārtija pameta profesionālo tenisu, lai pievērstos tenisam, tomēr 2016.gadā viņa atgriezās un veica strauju kāpumu pasaules rangā.
Tikmēr vien 19 gadus vecā Vondrušova bija tikai otrā tīne pēdējo 12 gadu laikā, kura spējusi kvalificēties sacensību finālam. Iepriekš to paveica Serbijas tenisiste Anna Ivanoviča 2007. gadā. Zīmīgi, ka Čehijas sportiste turnīrā nebija starp izsētajām tenisistēm un šis būs viņas trešais fināls šosezon.
Pirms tam astotdaļfinālā Vondrušova tika galā ar Latvijas pirmo raketi Anastasiju Sevastovu.
Šī gada Francijas atklātā čempionāta sieviešu fināls gan uzskatāms par negaidītu, jo pirms tam no turnīra izstājās vairākas favorītes, piemēram, pasaules pirmā rakete Naomi Osaka no Japānas, pērn par čempioni kļuvusī rumāniete Simona Halepa un WTA ranga otrās vietas īpašniece Karolīna Plīškova no Čehijas.
Svētdien vīriešu turnīra izšķirošajā mačā spēkus samēros 11 reizes par "French Open" uzvarētāju kļuvušais spānis Rafaels Nadals un Domiks Tīms no Austrijas, tādējādi abiem atkārtojot pērnā gada finālu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
