Ernesta Gulbja, Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas ielaušanās elitē uzlika Latviju uz pasaules tenisa kartes, taču noturēt pozīcijas uz tās ir sarežģīts uzdevums. 2024. gads iesācies ar panākumiem, liekot vaicāt – klāt jaunas virsotnes, vai šī ir tikai Latvijas tenisa aizejošā zelta laikmeta gulbja dziesma.
Viņnedēļ izskaitļojām kādu anomāliju – sarunu skaits "Bufetē" jau tuvojas pilniem pieciem desmitiem, taču ne reizi tēma nav bijusi teniss – pēdējā pusotrā desmitgadē viena no spilgtākajām Latvijas sporta globālajām vizītkartēm. Tāpēc, kā mēdz teikt – labāk vēlu, nekā nekad! Un patiesībā brīdis ir pat ļoti piemērots – jo pēdējās nedēļās teniss pie mums izskan daudz, skaļi un pozitīvi. Vai esam ceļā uz kaut ko dižu, vai tā tikai tāda labo laiku atvasara, mums šoreiz līdzēja saprast tenisa treneris ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi (tajā skaitā – Latvijas izlasēs), TV komentētājs, kopā četrdesmitvienkārtējs Latvijas un arī trīskārtējs Vācijas čempions, kā arī Eiropas Tenisa asociācijas Gada cilvēks 1999. gadā Māris Rozentāls.