Vien dažas nedēļas pēc šī gada Parīzes olimpisko spēļu noslēguma Krievija grasās organizēt Labas gribas spēles, bet Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) to nosaukusi par politikas ienākšanu sportā.
Krievija vēlas atjaunot Labas gribas spēles un rīko tās šogad septembrī - vien dažas nedēļas pēc Parīzes olimpiskajām spēlēm. Savukārt 2026. gadā jau norisinātos Labas gribas spēles ziemas sporta veidos. Krievijas diktators Vladimirs Putins naudas balvās esot apsolījis desmitiem miljonu ASV dolāru.
SOK šos plānus nodēvējusi par klaju Olimpiskās hartas pārkāpumu. Pirmās Labas gribas spēles tika organizētas 1984. gadā, kad to darīja Padomju savienība, bet dalībnieču vidū bija astoņas valstis - tās toreiz boikotēja olimpiskās spēles Losandželosā.
Krievijai pēc iebrukuma Ukrainā kā valstij ir liegta iespēja piedalīties olimpiskajās spēlēs, taču tās sportisti drīkst startēt neitrālā statusā. Tas pats attiecas uz krievu sabiedroto Baltkrieviju.
"Krievija ir sākusi ļoti intensīvu diplomātisko uzbrukumu - tās valdības delegācijas un vēstnieki, kā arī ministriju un citas iestādes vēršas pie valstu vadītājiem visā pasaulē," teikts SOK paziņojumā. "Tas ir klajš Olimpiskās hartas un dažādu Apvienoto Nāciju organizācijas rezolūciju pārkāpums vienlaikus. Tas ir cinisks Krievijas Federācijas mēģinājums politizēt sportu."
SOK arī uzsver, ka sportistiem var nākties saskarties ar nevajadzīgu spiedienu, ja viņi būs spiesti piedalīties Labas gribas spēlēs, norādot, ka viņi varētu tikt izmantoti politiskās propagandas kampaņas ietvaros.
Krievijas valdība arī pilnībā ignorējot starptautiskos antidopinga standartus un sacensību godīgumu. Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) jau paziņojusi, ka Labas gribas spēles nenotiks tās pārraudzībā, tāpēc šie mači varētu apdraudēt sportistu veselību un viņu iespējas sacensties godīgos apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
