Siliņa gribētu plašu koalīciju; pieļauj, ka tajā 'Progresīvo' vietā varētu palikt arī NA

Raimonda Lazdiņa ievēlēšana Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta amatā Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) bijis pārsteigums.

Siliņa intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka Lazdiņa kļūšana par LOK vadītāju bija "patiešām pārsteigums".

Viņu pārsteidzis tas, ka sporta savienībai neizdevās vienoties par kādu jaunāku, uz caurskatāmību vairāk orientētu, ar sportu saistītu kandidātu.

Siliņas ieskatā cilvēkiem, kuri lemj par sportu būtu jāmainās, jātransformējas, kā to pieprasa sabiedrība. "Tas tikai šobrīd vēl vairāk uzdos jautājumus, par kuriem mēs negribētu runāt, tā vietā, lai runātu par sportistu sasniegumiem," teica Siliņa, tomēr premjere tālāk šo domu neprecizēja.

Kā ziņots, LOK Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas prezidentu tika ievēlēts Lazdiņš. Latvijas Handbola federācijas (LHF) viceprezidents Lazdiņš, kuru jau izvirzīšanas laikā atbalstīja 16 sporta veidu federācijas, balsošanas pirmajā kārtā saņēma 61 no 107 balsīm.

Lazdiņš darbojas politiskās partijas "Platforma 21" vadībā, bet pēc ievēlēšanas LOK prezidenta amatā ir solījis pamest LHF viceprezidenta amatu un neturpināt darbu politiskajā partijā. "Platforma 21" ir pārpalikumi no Alda Gobzema savulaik veidotās partijas "Likums un kārtība", kas vēlāk pārtapa par "Katram un katrai". Šī partija nespēja iekļūt 14.Saeimā, taču ieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai saņemtu valsts finansējumu, kas šim politiskajam spēkam ir nepilni 190 000 eiro gadā.

Lazdiņš no 2023.gada bija LHF viceprezidents, kā arī LOK Izpildkomitejas loceklis. Pirms darba sporta nozarē viņš no 2017.gada novembra līdz 2023.gada decembrim strādāja AS "Gaso" par Gāzapgādes drošības departamenta vadītāju, bet pirms tam bija AS "Latvijas gāze" Ekspluatācijas un tehniskā departamenta Analītikas un risku novēršanas daļas vadītājs.

Lazdiņa vārds savulaik figurēja tā dēvētajā Rīgas lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā. Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013.gadā, kad lidostas valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka Lazdiņa un divu viņa padoto atstādināšanu, jo Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar atklātajiem faktiem bija sācis kriminālprocesu. Toreiz trim lidostas darbiniekiem tika pārmests, ka viņi ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi esot izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā.

2015.gada vasarā VDD lūdza Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 toreizējām lidostas amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā. Prokuratūra kriminālprocesu pret bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Lazdiņu izbeidza.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!