Raimonds Lazdiņš, LOK, Latvijas Olimpiskā komiteja
Foto: LETA

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) jaunais prezidents Raimonds Lazdiņš pirmajās publiskajās intervijās pēc ievēlēšanas uzsvēra strīdos sašķeltās sporta sabiedrības apvienošanu kopīgu mērķu labā. Lazdiņš šajās uzstāšanās reizēs ik pa laikam pieminēja divas sporta organizācijas, kas reāli dzīvē nemaz nepastāv.

"Olimpisko kustību veido sporta federācijas, kuras darbojas uz biedrību un nodibinājuma likuma pamata. Vēl vairāk – šīs biedrības ir sadalījušās sekojošās organizācijās: ir komandu spēļu asociācija [Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija (LKSSA)], ir izveidota ziemas sporta veidu apvienība un izveidota individuālo sporta veidu apvienība. Visu apvienību pārstāvji ir pārstāvēti LOK izpildkomitejā," 6. jūnijā LTV raidījumā "Šodienas jautājums" sacīja jaunais LOK prezidents.

Arī Latvijas basketbola čempionvienības "VEF Rīga" podkāstā Lazdiņš pieminēja gan LKSSA, gan individuālo sporta veidu apvienību, gan ziemas sportu veidu apvienību.

Ir vai nav organizācijas?

Savulaik LKSSA izveidoja, lai saņemtu papildus valsts finansējumu olimpisko komandu sporta spēļu izlasēm dalībai dažādās sacensībās. Pēdējos gados caur LKSSA tika sadalīts "Latvijas Valsts meži" piešķirtais finansējums, "kas nodrošina valsts izlases komandu (t.sk. jauniešu un junioru) sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātajiem kritējiem". Biedrība izveidota 2012. gada sākumā un no izveidošanas brīža to vada Edgars Štelmahers.

Par vienu no Lazdiņa pieminētājām organizācijām – Latvijas olimpisko individuālo sporta veidu federāciju apvienība – uz brīdi runāja šī gada sākumā kad medijiem tika paziņots par šīs organizācijas izveidi. Tomēr reāli šāda organizācija nav piedalījusies kādu sporta jautājumu risināšanā, tā nav ne dibināta, nerunājot par tās oficiālu reģistrāciju. Manifestu par šīs apvienības izveidi parakstīja desmit federāciju pārstāvji, bet tās iniciators pēc portāla "Delfi" rīcībā esošās informācijas bija Latvijas Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš. Tieši viņš informēja medijus, paziņojumu izsūtot no Rīgas Domes epasta adreses.

Savukārt par otru Lazdiņa minēto organizāciju – Ziemas sporta veidu apvienību – līdz šim plašākā sporta sabiedrībā neviens vispār neko nav dzirdējis. To portālam "Delfi" apliecināja vairākas sporta amatpersonas un sporta žurnālisti, kuri ikdienā atspoguļo sporta notikumus valstī.

"Individuālo olimpisko sporta veidu apvienība eksistē. Piezvaniet Liepiņa kungam. Varat pie viņa noskaidrot," aizbildinoties ar aizņemtību, īsi komentēja Lazdiņš. "Ziemas sporta veidu asociāciju izveidojuši ziemas sporta veidu pārstāvji, viņi ir iesnieguši Ministru kabinetā arī tehnisko programmu."

Atšķirībā no LKSSA, Latvijas olimpisko individuālo sporta veidu federāciju apvienība juridiski nav izveidota un tajā iesaistītās 11 sporta veidu federācijas vieno tikai kopīgi parakstītais manifests. "Kā juridiska organizācija netiks izveidota, tas nav obligāti. Netaisāmies nekur neko pārstāvēt. Kopīgi pārstāvam viedokļus, esam domubiedri," tagad skaidro Liepiņš.

25 minūtes pēc sarunas ar Lazdiņu raksta autors saņēma elektronisko vēstuli no Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) ģenerālsekretāra Zinta Ekmaņa. "Dzirdēju, ka apstrīdi ziemas olimpisko individuālo sporta veidu apvienības esamību. Lieta tāda, ka, analogi sporta komandām, lai saņemtu atsevišķu valsts finansējumu, pietiek būt vienotam federāciju kopumam un nav vajadzības pēc juridiskā statusa," skaidro Ekmanis.

Ekmaņa iesūtītajos pielikumos redzams, ka minēto Ziemas olimpisko individuālo sporta veidu apvienību vieno tikai sadarbības memorands, ko parakstījuši Latvija bobsleja un skeletona federācija prezidents Ansis Zeltiņš, Latvijas biatlona federācija prezidents Kaspars Sakniņš, Latvijas kamaniņu spora federācijas prezidents Klāvs Vasks, Latvijas Slēpošanas federācija prezidents Dinārs Drošs un Latvijas slidošanas asociācija prezidente Uldis Šauers. Memorandu minētās personas parakstījušas 20. maija vēlā vakarā un 21. maijā – divas nedēļas pēc tam, kad beidzās pieteikumu iesniegšanas termiņš LOK prezidenta amatam.

Interesanti, ka jau nākamajā dienā pēc pēdējā paraksta uzlikšanas – 22. maijā – par sportu atbildīgajai Izglītības un zinātnes ministrijai nosūtīts "Ministru kabineta noteikumu projekts" – "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlašu tehnisko aprīkojumu individuālajos ziemas olimpiskajos sporta veidos ,gatavojoties un piedaloties Eiropas un pasaules čempionātos un Olimpiskajās spēlēs, kā arī Eiropas un pasaules kausu izcīņās". Ierasti, Ministru kabineta noteikumus izveido par nozari atbildīgā ministrija sadarbojoties ar iesaistītajām pusēm un citām ministrijām, pēc tam šos noteikumus apspriežot publiskā telpā un tikai tad virzot tālāk apstiprināšanai Ministru kabinetā.

IZM apliecināja, ka ir saņemta šāda vēstule, atbildīgie darbinieki ar to ir iepazinušies un informācija pieņemta zināšanai.

Handbola saime smīkņā

Pirms LOK Ģenerālās asamblejas "Sporta Avīzes" rīkotās prezidenta amata kandidātu diskusijā Lazdiņš apgalvoja, ka kopš bērnības ar sportu ir uz "Tu" un ir trīskārtējs Latvijas čempions handbolā.

Tomēr handbola saimē, izdzirdot par šo apgalvojumu, tikai pasmīkņā, jo Latvijas līmenī par handbolistu Lazdiņu īsti neviens neko nebija dzirdējis. Arī starp Latvijas čempioniem handbolā pēc valsts neatkarības atjaunošanas Lazdiņa vārds nav atrodams.

Jautāts par čempiona tituliem, tagad jau Lazdiņš apgalvo, ka tie izcīnīti jauniešu sacensībās. Tiesa, Lazdiņš tā arī nekonkretizēja komandu un gadus, kad šie tituli izcīnīti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!