Latvijas paralimpiskās iejādes jātnieks Rihards Snikus ar zirgu "King Of The Dance" pagājušajā nedēļā Parīzes paralimpiskajās spēlēs izcīnīja divas zelta medaļas, papildinot bagātīgo Latvijas paralimpiešu medaļu birumu. Snikus un "King Of The Dance" galvu reibinošie panākumi sporta līdzjutējiem lika nobirdināt ne vienu vien prieka asaru, taču ne visi ir domājuši par to, ka zelta medaļai ir arī otra puse, un tas ir smags darbs un rūgti brīži, norāda Latvijas Jātnieku federācija (LJF).
"Kļūšana par meistaru ir līdzīga Damaskas tērauda asmeņu radīšana, kas tika kalti un daudzkārt locīti, izveidojot to stingrību, lai tā būtu gan asa, gan elastīga. Iegūtie asmeņi ir ne tikai īpaši funkcionāli, bet arī cienījami un izcili skaisti. Tāpat arī Rihards daudz gadu garumā vēl joprojām turpina kalt un slīpēt savu prasmi un izturību," aprakstā par Snikus vēsta LJF.
Snikus savas jāšanas gaitas uzsāka pie ilggadējās treneres Olgas Šelleres, kura sportistu aizveda līdz pirmajām paralimpiskajām spēlēm Londonā 2012. gadā. Pirms Londonas tandēmam pievienojās "Grand Prix" sacensību jātniece Kristīne Lisovska, ar kuru sadarbība turpinājās arī vēlāk. Ar līdzšinējo paralimpisko partneri "King Of The Dance" Snikus trenē iejādes meistare Agnese Rozīte.
Gads pirms Parīzes paralimpiskajām spēlēm bija īpaši smags ne tikai pašam sportistam un attiecīgi arī viņa ģimenei, bet arī Snikus ilggadējam partnerim zirgam "King Of The Dance" un zirga saimniecei Irinai Andrusai. Eiropas čempionātā 2023. gada septembrī zirgu piemeklēja nopietnas veselības problēmas, arī paša paralimpieša veselība tika satricināta. Tuvojoties paralimpiskajām spēlēm Latvijas dalība paralimpiskās iejādes disciplīnā kļuva par lielu jautājumu, bet tika rasts risinājums un Snikum palīdzēja cilvēki, kuri vienmēr viņam bijuši tuvumā un atbalstījuši. Kristīne Lisovska sarunāja Rihardam fizioterapeitu, kura terapija un rekomendācijas palīdzēja sportistam atgūt veselību. Tā kā Snikus nebija sēdējis zirgā kopš Eiropas čempionāta, pirms 2023.gada Ziemassvētkiem sportists jāšanai un savas fiziskās formas uzturēšanai, kā to noteica fizioterapeits, no Kates Ansones saņēma īpaši elastīgu un sportistam piemērotu zirgu "Annubis", ar ļoti stabilu nervu sistēmu, ar kuru sportists jāja gan ārā, sniegā, gan sporta centra "Kleisti" manēžā.
Paralēli šim, aktīvi tika meklēti dažādi zirgi, ar kuriem būtu iespējams kvalificēties paralimpiskajām spēlēm, ja "King of The Dance" nepaspētu atgriezties formā. Rihards izmēģināja vairākus zirgus, startējot sacensībās ar zirgiem "Churchill", "Apache JJ" un "Rising Gold", taču pilnvērtīgi sagatavoties paralimpiskā sporta nozīmīgākajam notikumam un tam kvalificēties ar otru zirgu bija nepieciešams laiks, kurš šoreiz varēja arī pietrūkt. Iejādes tiesneši Sandra Karisa, Anita Mangale un Kristīne Lisovska aktīvi meklēja Snikum zirgu starp Latvijā startējošiem iejādes zirgiem, kuriem ir izcilas soļu gaitas un stabilu nervu sistēmu, un, kuri būtu spējīgi sadarboties ar pašu sportistu. Rihardam Snikum un Agnesei Rozītei izdevās veiksmīga sadarbība ar Dagniju Ārguli un viņas zirgu "Rising Gold". Vairāku mēnešu garumā Dagnija deva savu zirgu Rihardam un Agnesei treniņiem sporta centrā "Kleisti". Savu atbalstu Rihardam sniedza Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Jātnieku federācija un citi.
"Nav jābaidās no augstiem mērķiem, ir jāuzliek augsta latiņa, lai ir uz ko tiekties. Tieši šo veiksmīgi pierādīja "King Of The Dance" saimniece Irina Andrusa, kura nepadevās un turpināja ārstēt "Kingu", ieguldot šajā procesā ne tikai visu savu sirdi, bet arī daudzus tūkstošus eiro un savu laiku. Neskatoties uz darbu, laiku un finansēm, ko saimniece ir veltījusi savam zirgam, uzvaras brīžos viņa vienmēr ļauj mirdzēt tieši Rihardam un Kingam," uzsver LJF.
Jāņa Bušera veterinārais atbalsts un Agneses Rozītes, kā iejādes speciālistes, meistarība un trenētprasme palīdzēja "Kingam" ātri atgrieztiesties sacensību formā. Līdzjutēji atviegloti uzelpoja, kad, Rihards ar Kingu vasarā atgriezās no Nīderlandes ar trīs uzvarām – bija skaidrs, ka zirgs atkal ir pilnvērtīgs sportists. Aiz muguras pagaidām tika atstātas arī vairākas lietas, jo ikviens saprot, ka paralimpiskā mērķa labā uz laiku ir jānoliek pie malas viss, kas varētu traucēt mērķa sasniegšanu.
"Esam Parīzē jau samērā ilgi, divas nedēļas, bet sajūta, ka laiks ir pagājis vēl ilgāks. Jau pēc Riharda izcīnītās pirmās medaļas bija iestājies miers un gandarījuma sajūta. Jutu arī mieru pirms frīstaila starta, jo zelts mums jau ir - Rihards ir kļuvis par paralimpisko čempionu. Pēc pirmās uzvaras mums bija tik daudz publisko aktivitāšu, ka tikai pēc divām dienām man izdevās garāka parunāšanās pa telefonu ar manu vīru Edgaru," stāsta Riharda Snikus māsa Elīna Brigmane. "Lielāko, "melno" ikdienas darbu šogad izdarīja pats Rihards, "Kinga" īpašniece Irīna Andrusa, kura izdarīja visu iespējamo, lai "Kings" būtu spējīgs aizbraukt uz Parīzi, Edgars, kurš nepārtraukti vadāja Rihardu uz treniņiem, un Agnese, kura bija ar mums treniņos ar jebkuru zirgu, ar kuru Rihards mēģināja uzturēt savu formu Parīzei. Edgars pildīja galveno uzdevumu izvadāt Rihardu gan uz Tīraines staļļiem, gan Kleistiem, gan sacensībām, es vairāk gatavoju inventāru un kopā ar Rihardu piedalījos publicitātes pasākumos."
"Kopš pagājušā gada Eiropas čempionāta septembra laiks līdz Parīzei tiešām bija grūts un pārpildīts ar dažādiem šķēršļiem. Mēs visi, kuri šo laiku bijām blakus Rihardam, darījām pilnīgi visu, ar sajūtu, ka mēs apzināti ejam uz zeltu, ka zeltam ir jābūt un tādēļ mums jānoliek malā viss cits, lai mērķi sasniegtu. Mēs ar Edgaru visu savu laiku veltījām Riharda gatavošanās procesam, jo esam ģimene un viens otram palīdzam jebkurās grūtībās. Mūsu bērni saņēma mazāk uzmanības, daudz laika pavadīja ar omi, jo mēs ar Rihardu braucām vai nu uz treniņiem, vai sacensībām, vai uz rehabilitāciju. Brīvā laika šogad vispār nebija. Mana iekšējā sajūta, kā Riharda māsai, ir, ka šobrīd neviens nevar teikt, ka Rihardam paveicās, ka apstākļi salikās, ka nejauši izdevās zelts kā pārsteigums," sasnieguma neredzamo pusi atklāj Brigmane. "Paralimpiskais zelts ir patiess apliecinājums Riharda un "Kinga" meistarībai. Protams arī tam, ka zirgs bija labi sagatavots. Londonas ceturtā vieta bija mazliet pārsteigums, ka Rihards paralimpiskajās spēlēs vispār var pretendēt uz godalgotām vietām pasaules nozīmīgākajā paralimiskā sporta notikumā. Rio bija maza vilšanās, jo pēc rezultātiem bija redzams it kā slīdējiens uz leju. Toreiz domāju, ka varbūt tomēr Londona tiešām bija tikai veiksme. Tad atsākās milzīgais, smagais darbs un rezultāti sāka atkal uzlaboties. Tokijā zeltu neizdevās iegūt, bet Rihards bija uz robežas, lai to iegūtu, jo viss izdevās ļoti labi. Tā bija pirmā medaļa, Rihards varēja sevi apliecināt un vienlaikus vēl bija uz ko tiekties."
Pēc Tokijas Rihards vēl trīs gadus kārtīgi nostrādāja un beidzot zeltu izcīnīja, lai gan viss negāja gludi. "Rezultāti bija lieliski, līdz pēkšņi pēc Eiropas čempionāta pagājušajā gadā gan "Kingam", gan Rihardam bija nepieciešama pamatīga rehabilitācija. Rihardam palika grūtāk staigāt, bija vairāk jāatpūšas, viņš vairs nevarēja tik brīvi pats pārvietoties, Rihardam bija nepieciešama palīdzība. Varbūt tie ir gadi, varbūt sporta slodze, bet dzīvē sanāca tā, ka Rihardam un "Kingam" abiem reizē vajadzēja atjaunot "baterijas". Diemžēl tas notika gadā, kad tieši bija visintensīvāk jāstrādā un jāgatavojas paralimpiskajām spēlēm. Par laimi, viņi abi bija paspējuši kvalificēties, taču nokrita pasaules reitingā no pirmās vietas uz trīsdesmit ceturto. Mums pat bija šaubas, vai zelts kā tāds vispār var būt, ja Rihards nav vairs reitingā augstu, taču labi, ka tas tomēr neko neietekmēja," turpina Brigmane. "Paralimpiskajā ciematā ir superīgi, redzu, ka Rihardu ļoti ciena, varētu pat teikt, ka citu valstu sportisti par viņu fano. Kad mēs braucam uz staļļiem vai dodamies paēst, cilvēki nāk sveicināties, vēlas fotografēties. Ar mums atnāca nofotografēties Brazīlijas paralimpiskās iejādes vadītāja, itāļi un austrālieši ir ļoti jauki un atbalstoši. Rihards ir šovmens, viņam patīk būt uzmanības centrā. Spēļu apbalvošanā bija lieliska atmosfēra, Rihards aiznesa Kingam apostīt medaļu un visi par to bija sajūsmā. "Kings" medaļu pat pakošļāja. "
Snikus māsa norāda, ka Latvijas parasportists iedvesmo arī apkārtējos. Kāda no brīvprātīgajām raudājusi, kad ieraudzīja Rihardu ar medaļu. Snikus meitenei uzdāvināja savu paralimpisko spēļu simboliņu, pēc kā meitenei vēl vairāk birušas prieka asaras. "Šie mirkļi ir tik ļoti emocionāli! To ir grūti izstāstīt, šo sajūtu dēļ ir vērts darīt melno ikdienas darbu. Tas, kas notiek šeit Parīzē, ir "top of the world!". Esmu ārkārtīgi pateicīga Latvijas Paralimpiskajai komitejai, ka varēju braukt Rihardam līdzi. Mājās visa ģimene gaida mūs atpakaļ, Edgars, kurš nav ļoti emocionāls, pa telefonu pēc Riharda zelta raudāja, jo viņš tik ļoti Rihardam ticēja un palīdzēja viņam! Kad vajadzēja braukt pie ārstiem, viņš pat reizēm pacēla Rihardu un vienkārši aiznesa viņu visur, kur nepieciešams, jo tā esot ātrāk nekā stumt ratiņus. Edgars ir tik daudz ir darījis mūsu labā! Viss bija jāsamenedžē ne tikai ar Rihardu, bet arī ar viņa paša darbu, ikdienu un bērniem. "
"Paldies mūsu mīļajiem baldoniešiem. Mēs jūtamies kā viena, liela ģimene! Es pat nezinu, kas vēl var vienot sabiedrību vairāk, nekā sports. Tas ir stiprs, kopīgs lepnums, kuru visi vienlīdz izjūt. Šeit nepastāv greizsirdība, kas varētu būt, kā tad, kad kāds vinnē loterijā miljonu. Lai izcīnītu medaļu, ir jāiegulda milzīgs darbs un tas ir iespējams. Pie šī es vēlos teikt vecākiem, kuriem ir bērniņi ar īpašām vajadzībām – sports, tā ir iespēja. Šie cilvēki ar invaliditāti var sajust lepnumu par sevi, var redzēt pasauli. Un beigās šis nav cilvēks ar invaliditāti, bet gan cilvēks – supervaronis! Šeit Parīzē ir daudz cilvēki ar protēzēm un viņi tiešām neizskatās pēc cilvēkiem ar invaliditāti, bet gan pēc supervaroņiem no fantastikas filmām. Tie ir varoņi no nākotnes," uzsver Snikus māsa.
"King Of The Dance" īpašniece Irina Andrusa neslēpj, ka zirga sagatavošana nozīmīgajiem startiem bijis līdz šim nepieredzēts izaicinājums. "No manas puses ir izdarīts viss, lai "Kings" varētu startēt Parīzē, parādīt sevi no vislabākās puses un palīdzēt Rihardam iegūt zeltu. Pat vistumšākajos un grūtākajos brīžos es cerēju, ka viss būs labi. Gads pirms Parīzes bija ļoti smags. Es lūdzu Dievu un esmu viņam pateicīga, ka viņš deva man spēku "Kingu" ārstēt un pēcāk rehabilitēt. Esmu pateicīga visiem, kuri man palīdzēja. Šis gads man un "Kingam" bija ļoti, ļoti grūts. Pēc Eiropas čempionāta man atveda darboties nespējīgu zirgu. Ar šo brīdi sākās tādas grūtības, ar kādām nekad agrāk nebiju saskārusies. Apmēram mēneša laikā es konsultējos ar veterinārārstiem Vācijā, veicām neskaitāmu daudzumu rengenuzņēmumu, lai ārsti varētu man atbildēt, cik slikti ir ar "Kingu". Uz daļu no maniem jautājumim es saņēmu atbildes, bet galvenais bija tas, ka es saņēmu cerību, ka "Kingu" varēšu izārstēt. Sazinājos ar mūsu komandas veterinārārstu Jāni Bušeru, viņš aizveda "Kingu" uz klīniku Polijā, kur zirgu diagnosticēja un apstiprināja Vācijas ārstu diagnozi. Polijā saņēmām rekomendācijas, kuras mēs ļoti kārtīgi pildījām. Es visu kontrolēju no sākuma līdz beigām."
Grūts bijis brīdis, ka "Kingam" bija jāsāk iet aplokā. Andrusa baidījusies, ka zirgs varētu sev kaut ko nodarīt, jo, dēļ tā, ka zirgs tik ilgi atradās boksā, viņam bija daudz enerģijas. Līdz ar to daudzu mēnešu garumā Andrusa piecas dienas nedēļā no rīta pati vedusi "Kingu" aplokā un atpakaļ uz boksu. Vēlāk divas reizes nedēļā "Kings" uzticēts grūmam Karīnai un zirgkopējam no Tīraines staļļiem, kuram ir liela pieredze ar zirgiem. "Kings" bija jāsoļo, ko darīja cilvēki Tīraines staļļos, reizēm "Kingu" soļoja arī Snikus trenere Darja Tihomirova, bet lielāko laiku ar viņu pavadīja pati Andrusa. Pamazām Kinga stāvoklis uzlabojās un tuvojoties pavasarim atsākās treniņi.
"Es skaitīju katru dienu līdz Parīzei, lai nekas nenotiktu, kas varētu visu atkal sabojāt. Un tā – atnāca brīnums – "Kings" tika veiksmīgi nogādāts Parīzē, pie Versaļas pils, un lieliski nostartēja! Esmu ļoti lepna ar Rihardu un lepna ar "Kingu". Esmu bezgalīgi priecīga par to, ka patiešām izdevās izdarīt visu, ko biju apsolījusi Rihardam. Es viņam pateicu, ka izdarīšu visu iespējamo, lai "Kings" varētu atgriezties sacensībās pēc neveiksmīgā Eiropas čempionāta, kur viņš neizgāja otro veterināro pārbaudi. Esmu laimīga, ka "Kings" ir īsts karalis. Viņš parādīja, ka ir vesels, atgriezies sportā un vēl ilgi startēs ar Rihardu arī pēc paralimpiskajām spēlēm, lai sasniegtu vēl citus panākumus! Es ļoti mīlu Rihardu un ļoti mīlu Kingu, un esmu neizsakāmi priecīga par viņu uzvaru," emocijas neslēpj Andrusa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
