Latvijas Jātnieku federācija (LJF) joprojām nav izpildījusi Valsts vides dienesta (VVD) prasību par kūtsmēslu krātuves izbūvi sporta centrā "Kleisti", informēja VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Reinis Bitenieks.
Dienests pēc kūtsmēslu apsaimniekošanas pārkāpumu konstatēšanas LJF ir izdevis lēmumu par veicamajām rīcībām neatbilstību novēršanai, kurā noteikta prasība par kūtsmēslu krātuves izbūvi. Par lēmumā noteikto prasību neizpildi VVD ir izdevis trīs izpildrīkojumus par piespiedu naudu, kas kopā ir aptuveni 1750 eiro.
Otrdien veikta atkārtota lēmuma uzraudzības pārbaude un konstatēts, ka federācija joprojām labprātīgi neizpilda lēmumā izvirzītās prasības un turpina uzglabāt kūtsmēslus vides prasībām neatbilstošā veidā, kā arī nav veikusi kūtsmēslu krātuves izbūvi.
Bitenieks norāda, ka VVD turpina uzraudzību un piespiedu naudu piemērošanu, līdz LJF izpildīs vides aizsardzības prasības un novērsīs neatbilstošu kūtsmēslu uzglabāšanu.
VVD arī skaidro, ka attiecībā par kanalizācijas notekūdeņu apsaimniekošanu īpašnieks nav tās reģistrējis pašvaldības decentralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu reģistrā, kā to nosaka Rīgas domes saistošie noteikumi "Par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas, uzskaites, sistēmu kontroles un uzraudzības kārtību".
Jau ziņots, ka Rīgas dome pēc sporta centra "Kleisti" apsekošanas aicinājusi VVD izvērtēt iespējamo sporta centra radīto vides piesārņojumu.
Pamatojoties uz saņemto informāciju par potenciālu piesārņojumu meliorācijas sistēmās un Hapaka grāvī, pašvaldības Mājokļu un vides departamenta speciālisti nekavējoties apsekoja LJF sporta centru "Kleisti". Vizuāli tika konstatēti dažādi iespējami pārkāpumi.
Apsekojuma laikā departaments konstatēja, ka sadzīves notekūdeņi no kompleksa tiek savākti un novadīti uz vēsturiski izveidotu lokālu sadzīves notekūdeņu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmu. Konstatēts, ka sistēma neveic funkciju pilnā apmērā, no izbūvētajām tvertnēm notekūdeņi noplūst vidē ar ieteci meliorācijas grāvī, kurā jūtama lauksaimniecības dzīvnieku fekālo atkritumu smaka, faktiski ūdens arī vizuāli atgādina vircu.
Teritorijas un notekūdeņu savākšanas iekārtu īpašnieks nav tās reģistrējis pašvaldības decentralizēto sadzīves kanalizācijas sistēmu reģistrā, attiecīgi pašvaldībai nav informācijas par iekārtu apjomu un notekūdeņu daudzumu, kāds tiek apstrādāts iekārtās diennaktī, informē pašvaldībā.
Tāpat fiksēts, ka zirgu mazgāšana notiek ārā pie staļļiem, kur tālāk notekūdeņi nonāk vidē. Zirgu mazgāšanai tiek izmantots ne tikai ūdens, bet arī speciālie mazgāšanas līdzekļi, piemēram, šampūni. Saskaņā ar pašvaldības rīcībā esošo informāciju, teritorijā nav izbūvēta speciāla zirgu mazgāšanas vieta, faktiski tas notiek jebkurā vietā pie staļļiem, kur ir pieejams ūdens. Līdz ar to daļa mazgāšanas ūdeņu bez attīrīšanas nokļūst vidē ar tālāku noteci uz Hapaka grāvja Kleistu ūdenskrātuvi.
Tāpat sporta bāzē konstatēts, ka zirgu turēšanas laikā radušies kūtsmēsli tiek glabāti atklātā veidā, daļa kūtsmēslu novietoti kaudzēs, vietās bez speciāla seguma, daļa uz asfaltēta seguma bez norobežojošām barjerām, līdz ar to visi notecējumi no kūtsmēslu kaudzēm nonāk vidē.
LJF savā mājaslapā norāda, ka sporta centrs "Kleisti" ir vienīgā jāšanas sporta bāze Rīgas teritorijā, kur iespējams ērti nokļūt ar pilsētas sabiedrisko transportu vai ar automašīnu no centra aizbraukt apmēram 15 minūšu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
