Basketbolists Kristaps Valters savā maksātnespējas lietā, visticamāk, maldinājis tiesu, svētdien vēsta LTV raidījums "De facto".
Raidījums savu viedokli pamato ar aizdomām, ka tiesas pārāk formāli izskata maksātnespējas lietas, kā rezultātā privātpersonām vismaz maksātnespējas procesa sākuma stadijā no tiesas ir iespējams slēpt patiesos ienākumus.
Jau ziņots, ka aprīļa sākumā Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Skaidrīte Hrebtova apmierināja paša Valtera iesniegto lūgumu sākt viņa maksātnespējas procesu. Kā iemesls tika minēts, tas, ka sportists vairs netiekot galā ar kredītsaistībām.
Raidījuma rīcībā esošās ziņas liecina, ka savulaik vairākas komercbankas Kristapam Valteram atvēlējušas visai dāsnus aizdevumus, tie visi doti nekustamā īpašuma buma laikā un par tiem iegādāti vairāki dzīvokļi, zeme un citi nekustamie īpašumi. Kredītus Valters nemaksājot jau kopš 2008.gada, krīze pie vainas, un šobrīd nenokārtotās saistības ir vairāk nekā 700 000 latu.
Kristaps Valters šobrīd spēlē Spānijas augstākās līgas klubā "Unicaja", ar to līgums noslēgts uz šo sezonu ar iespēju to pagarināt vēl uz gadu. Cik vērts ir basketbolista līgums, oficiāli nav atklāts, taču neoficiāli izskanējis, ka līgums ar Spānijas klubu Valteram varētu nest pat vairākus simtus tūkstošu eiro.
Savukārt tiesai Valters norādījis, ka kopš pagājuša gada maija strādā SIA "Ķīšezera Jahtklubs", kur pēc nodokļu nomaksas saņemot 133 latus. Tie esot viņa vienīgie ienākumi. Maksātnespējas pieteikumā nav minēts līgums ar Spānijas klubu.
"Ķīšezera Jahtklubs", pēc uzņēmumu reģistra datiem, nodarbojas ar nekustamā īpašuma darījumiem un pērno gadu noslēdzis ar 2000 latu lieliem zaudējumiem, uzņēmumam arī iekrājies nodokļu parāds.
Tiesnese Hrebtova, kas izskatījusi Valtera maksātnespēju, aizkadrā raidījumam norādījusi, ka likums viņai neprasot papildus skaidrot, vai maksātnespējas pieprasījuma iesniedzējam ir vēl kādi citi ienākumi. Turklāt no pieteikuma arī neesot bijis skaidrs, vai Kristaps Valters tiešām ir zināmais basketbolists, apgalvoja tiesnese.
Savukārt pats Valters atrodas Spānijā un ar sava tēva Valda Valtera starpniecību pavēstīja, ka nav tiesu maldinājis – drīzumā beigšoties ar Spānijas klubu noslēgtais līgums un par tālākajiem plāniem viņam neesot nekas zināms, tāpēc maksātnespēja agri vai vēlu iestāsies.
Arī komercbanku asociācija atsakās komentēt konkrēto gadījumu, taču norāda, ka gana bieži nākas dzirdēt, ka privātpersonas maksātnespējas procesu izmanto ne tik godprātīgi.
"Kas ir īpaši bēdīgi, ka cilvēki ne vienmēr atklāj patiesos apstākļus. Mēģina izvairīties no informācijas sniegšanas, arī maksātnespējas lietās ir atsevišķi gadījumi zināmi, vai tendences, ka mēdz neatklāt visu pilnu informāciju un blēdīties šī procesa laikā," atzina asociācijas komunikāciju speciāliste Baiba Melnace. Viņa arī sacīja, ka "piemēram, Lielbritānijā, ja maksātnespējas procesa laikā netiek sniegta pilna informācija par īpašumiem, par to draud kriminālatbildība, Latvijā šādas atbildības nav."
Šogad pasludināti jau 348 fizisko personu maksātnespējas procesi, pagājušogad kopā pasludināja 845 privātpersonu maksātnespējas. Bankas uzskata, ka tādu cilvēku skaits tikai augs.
Banku pārstāvji gan apgalvo, ka arī kreditētāji par savu vieglprātību esot samaksājuši. "Jāteic, ka tajā brīdī, kad bija šis bums, droši vien, ka abas puses rīkojās nu varbūt ne ļoti piesardzīgi, bankas to ir atzinušas, bankas ir maksājušas ar diezgan lieliem zaudējumiem iepriekšējos gados, un banku īpašnieki ir pēdējo trīs gadu laikā banku kapitālā ielikuši papildus vienu miljardu latu, un tā arī ir tā maksa un atbildība," raidījumam sacīja Melnace.
Maksātnespējas lietās pirmās instances tiesas taisītais spriedums nav pārsūdzams. Taču par to ir iespējams iesniegt protestu. Kristapam Valteram lielāko kredītu izsniegusī banka "de facto" gan atteicās sniegt komentārus, vai tā varētu mēģināt panākt tiesas lēmuma atcelšanu.