Latvijas Šaha federācija (LŠF) ir apmierināta ar vīriešu un sieviešu izlašu startiem pasaules Olimpiādē, kas aizvadītajā nedēļas nogalē noslēdzās Turcijā, otrdien notikušajā preses konferencē pastāstīja LŠF prezidents Pēteris Šmidre.
Kā ziņots, aizvadītajā turnīrā Latvijas sieviešu komanda tajā ierindojās 18.vietā, bet vīru komanda ieņēma 28.pozīciju.
"Mums pirms turnīra bija iekšēji aprēķini un mērķi, kurus ir izdevies sasniegt," pastāstīja Šmidre. "Sievietēm vēlējām iekļūšanu padsmitniekā, bet vīriem labāko trīsdesmitniekā, jo iepriekšējās reizēs mums nebija veicies tik labi."
"Prieks, ka ne tikai bijām labāki par kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, bet arī esam labākie visā Ziemeļvalstu reģionā," mazos mērķus uzsvēra Šmidre. "Mums izveidojās ļoti draudzīga olimpiskā komanda, kas nebūt neizdevās visām valstīm. Iekšējā gaisotne ļoti labi nostrādāja mums par labu. Arī paši sportisti nostrādāja ar pilnu atdevi, domājot par savas valsts un šaha prestižu. Tāpēc ir labs pamats cerēt, ka nākotnē būs tikai labāk."
Tikmēr pasaulē pazīstamais šahists Aleksejs Širovs atgādināja, ka viņa mērķis atgriezties Latvijas pavalstniecībā dzima tieši iepriekšējās šaha Olimpiādes laikā.
"Toreiz Spānijas izlases sastāvā uzvarēju Latviju ar rezultātu 4-0. Savukārt sacensību noslēgumā Latvija palika 69.vietā," atgādināja Širovs. "Man kaut kas bija jādara lietas labā un izrādījās, ka ar manu atgriešanos mums izdevās iekļūt labāko 30 valstu vidū, kaut līdz manam mērķim - divdesmitniekam - vēl ir patālu. Pašlaik vairs nav iespējams gūt kādreizējos sasniegumus."
"Diemžēl neizdevās Olimpiādei sagatavoties pilnā apjomā, jo visi ieradāmies pēc ļoti saspringta vasaras turnīru kalendāra. Arī es pats pēdējās trīs kārtas aizvadīju zem sava līmeņa," atzina šahists.
"Šobrīd mums ir starptautiska līmeņa šahistu deficīts. Daudzi no jaunajiem vadošajiem valsts šahistiem šobrīd ir aizņemti ar studijām vai ko citu, tāpēc nevar šahu spēlēt profesionāli," teica Širovs. "Ja nākotnē gribam sasniegt augstākus rezultātus, šahistiem lielmeistara nosaukums jāiegūst jau līdz 18 gadu vecumam, lai vēlāk viņiem būtu motivācija sevi veltīt šim sportam. Nedrīkstam apstāties pie šobrīd sasniegtā."
"Trešie un ceturtie galdiņi nenostartēja, kā cerēts, bet mums sasparoties palīdzēja Širova un Normunda Mieža panākumi," pastāstīja Latvijas izlases šahists Arturs Neikšāns. "Rezultāts kopumā ir ļoti labs. Tuvāko gadu laikā ir konkrēti šahisti, kuri var cerēt pievienoties izlasei. Vai tas notiks jau pēc četriem gadiem, grūti spriest. Kā valsts talantīgāko jauno šahistu treneris situāciju pārredzu labi. Nākamajā Olimpiādē ceram uz vienu jauno talantu, bet ar pašreizējo sastāvu mums jācenšas no sevis izspiest viss maksimums."
Prieku par sasniegto pauda arī Latvijas sieviešu izlases dalībniece Katrīna Šķiņķe.
"Mums par savu vietu ir liels prieks, lai arī turnīra vidū aizvadījām pāris neveiksmīgas kārtas," stāstīja Šķiņke. "Noslēgumā lieliski nospēlējām kā komanda - visas savācāmies un nevienu nevainojām pēc zaudējumiem. Pēc pēdējām trim kārtām bija ļoti liels emocionālais pacēlums. Ceram, ka turpināsim startēt kā komanda un sasniegsim vēl augstākus panākumus."
Šaha Olimpiāde ir lielākais notikums šaha dzīvē. Tā risinās ik pēc diviem gadiem, pulcējot vairāk nekā 160 valstu vienības.
Latvijas šahistiem vēl no slavenā pasaules čempiona Mihaila Tāla laikiem Olimpiādēs bijuši augsti sasniegumi, un 2010.gadā Ilze Bērziņa izcīnīja bronzas medaļu individuālajā vērtējumā, kļūstot par pirmo godalgoto sievieti Latvijas šaha vēsturē.