Latvijas sporta līdz galam neuzlēkušo zvaigžņu tops  (59)

Kādam sportistam patraucēja traumas, citam pietrūka veiksmes, un vēl kādam vienkārši pietrūka motivācijas.

Portāls ”Delfi” piedāvā savu skatījumu uz Latvijas līdz galam neuzlēkušo sporta zvaigžņu topu. 

Agris Saviels 1998.gadā devās uz Ziemeļameriku, kur spēlēja junioru līgās. Jau 1999.gadā Kanādas junioru hokeja līgas ārzemnieku draftā viņu izvēlējās ar pirmo numuru, bet gadu vēlāk Savielu ar 63.numuru draftēja Nacionālās hokeja līgas (NHL) komanda Kolorado "Avalanche".

Tika gaidīts, ka drīz Saviels būs viens no vadošajiem "Avalanche" aizsargiem, taču NHL viņš netika pat tuvumā. Līdz 2002.gadam viņš spēlēja Ontario hokeja līgā (OHL), bet pēc tam līdz 2005.gadam cīnījās Amerikas hokeja līgā (AHL), kur Hēršijas "Bears" komandas sastāvā ar pārāk spožu statistiku neizcēlās - 158 spēlēs divi gūti vārti un 13 rezultatīvas piespēles. Viņš bija ļoti spēcīgs pozicionāli, bet viņam pietrūka ātruma.

Pēc tam Saviels atgriezās Latvijā, spēlējot "Rīga-2000" komandas sastāvā. Vēlāk karjeru viņš turpināja Krievijas otrajā un trešajā līgā, Slovākijas ekstralīgā un Dānijas čempionātā. 2008/09. gada sezonā viņš aizvadīja divas spēlēs Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandā Rīgas "Dinamo", bet nostiprināties šajā klubā viņam neizdevās.

Pēdējās sezonās viņš spēlējis Baltkrievijas čempionātā, Itālijas čempionātā un Čehijas pirmajā līgā. Savukārt šajā sezonā viņš pārstāv Ukrainas vienību "Kompanyon-Naftogaz".

Saviels Latvijas izlases sastāvā piedalījies piecos pasaules čempionātos, izejot laukumā 31 spēlē, gūstot vienus vārtus un nopelnot negatīvu lietderības koeficentu -9.Tāpat viņš piedalījās Turīnas olimpiskajās spēlēs.

Krists Pīternieks 2006.gada aprīlī, būdams 18 gadus vecs, noslēdza četru gadu līgumu ar vienu no spēcīgākajiem Grieķijas klubiem Atēnu "Panellinios", kas par jauno latvieti interesi izrādīja jau ilgāku laiku. Līdz tam 202 centimetrus garais saspēles vadītājs veiksmīgi spēlēja Latvijas komandā "Barons/LU" un Latvijas jauniešu izlasēs.

"Varētu skatīties arī citus variantus, taču pats gribēju komandu, kurā varu spēlēt, un "Panellinios" vadība sola, ka malā mani neturēs. Protams, kā būs patiesībā, redzēšu tikai uz vietas. Iet uz vēl augstāka līmeņa klubu, bet riskēt netikt pat divpadsmitniekā, manuprāt, arī nebūtu liela jēga," intervijā izdevumam "Sporta Avīze" 2006.gadā sacīja Pīternieks.

Komandas sastāvā viņam vietu izkarot neizdevās, un jau tā paša gada decembrī saspēles vadītājs tika izīrēts "ASK Rīga" vienībai. Lai arī Grieķijas klubam piederēja tiesības uz latviešu basketbolistu, viņš "Panellinios" vienībā vairs neatgriezās.

Nākamajās sezonās Pīternieks spēlēja LBL komandās "Ķeizarmežs", Gulbenes "Bumerangs/ASK", "Barons", un "Latvijas Universitāte".

2011./12.gada sezonu Pīternieks uzsāka Vācijas otrās spēcīgākās līgas - "ProA" - komandā "Karlsruhe", bet sezonu noslēdza LBL vienībā biznesa augstskola "Turība". Šajā sezonā viņš pārstāv LBL jaunpienācējus "Jēkabpils" komandu.

Nopietni sportot Einārs Tupurītis sāka Murjāņu sporta internātskolā, bet pēc tās absolvēšanas viņš devās uz Vičitas universitāti ASV, kur turpināja trenēties. Viņš 800 metru skriešanas distancē kļuva par divkārtēju ASV studentu čempionu, sasniedzot tā brīža astoto labāko rezultātu pasaulē - minūte un 45,80 sekundes.

Tupurīša augstākie starptautiskie sasniegumi ir sestā vieta 1997.gada pasaules čempionātā telpās, septītā vieta 1998.gada Eiropas čempionātā telpās un 11.vieta 1996.gada olimpiskajās spēlēs Atlantā, kur viņš bija Latvijas karognesējs.

Latvijas izlases sastāvā Tupurītis kopumā ir startējis 17 sacensībās, un septiņas reizes bijis Latvijas čempions. Viņš četras reizes labojis Latvijas rekordu 800 m distancē, kā arī divas reizes ir labojis Latvijas rekordu 4 x 400 m stafetē. Tāpat 1997. gadā viņš laboja Latvijas rekordu 1000 m distancē ar rezultātu. Sportista karjeru viņš noslēdza 1999.gadā.

Šobrīd Tupurītis strādā Ņujorkas piepilsētas Olbani bankā.  

Kristaps Blanks 17 gadu vecumā no savas dzimtās pilsētas komandas "Tukums 2000" pievienojās titulētajam klubam "Skonto". 17 gadu vecumā viņš arī debitēja Latvijas futbola izlasē, kad Baltijas kausa izcīņas mačā ar Igauniju viņš laukumā devās uz maiņu.

Blanku dēvēja par talantīgāko futbolistu Latvijā, un viņa bumbas pārvaldīšanas tehnika un izveicība atgādināja leģendāro Latvijas izlases uzbrucēju Marianu Paharu. Tomēr tukumnieku mocīja viens savainojums pēc otra, kas ļoti traucēja izaugsmei.

Šī gada janvārī viņš esot devies uz pārbaudi Kazahstānas klubā "Kairat", kur atzīmējies arī ar vārtu guvumu, bet pie līguma viņš netika. Blanks šobrīd turpina spēlēt "Skonto" komandā, un Latvijas virslīgas čempionātā šajā sezonā viņš guvis divus vārus.

Raitis Grafs kopā ar Latvijas U-18 izlasi izcīnīja ceturto vietu Eiropas čempionātā, iegūstot tiesības spēlēt pasaules U-19 čempionātā. Šajā turnīrā viņš vidēji spēlē guva 13,8 punktus un izcīnīja 10,5 atlēkušās bumbas. Savukārt pasaules U-19 čempionātā viņa kontā vidēji 11,9 punkti un 11 atlēkušās bumbas. Pasaules junioru čempionātā Grafu atzina par labāko centra spēlētāju, un aiz viņa palika spāņu basketbola zvaigzne Pau Gasols.

Grafs kopā ar Kristapu Valteru, Māri Ļaksu un Kasparu Ciprusu 2001.gadā izcīnīja vietu Latvijas valstsvienības sastāvā Eiropas čempionātā, izcīnot astoto vietu. Pēc čempionāta Grafs devās uz ASV, kur spēlēja Nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) Valparaiso universitātes komandā, izceļoties ar atzīstamu statistiku. Taču atgriežoties Eiropā bija redzams, ka viņam trūka individuālā meistarība, fiziskā izturība un pats galvenais sportiskā niknuma.

2003./04.gada sezonā Latvijas centra spēlētājs pārstāvēja Beļģijas klubu Ēstendes "Telendus", nākamajā sezonā pievienojās Polijas klubam Vroclavas "Slask", bet 2005.gadā viņš atgriezās Latvijā, spēlējot "Ventspils" komandā. Pēc sezonas "Ventspilī" viņš no 2006.līdz 2009.gadam pārstāvēja "ASK/Rīgas" komandu, un tur viņš aizvadīja savas karjeras labākos gadus.

Turpinājumā viņš uzspēlēja Lietuvas komandā "Šiaulia", bet 2010.gadā atgriezās Latvijā, "VEF Rīgas" komandas sastāvā. Taču tā gada decembrī viņš tika atlaists, bet sezonu Grafs noslēdza Slovākijas komandā Nitras SPU. Pēc tam latviešu centrs pārstāvēja Kipras komandu Limasolas "Apollon" un "Šiauliai".

Šo sezonu Grafs sāka Igaunijas komandā Rakveres "Tarvas", taču jau sezonas sākumā tika atbrīvots. Šobrīd viņš jau ir citā igauņu komandā - "Valga".

Raivis Zīmelis biatlonā ienāca Latvijas biatlona ziedu laikos, kad augstvērtīgus rezultātus sasniedza Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Gundars Upenieks, Jēkabs Nākums un Aivars Bogdanovs. Savus labākos rezultātus Pasaules kausa posmos Zīmelis sasniedza tieši pirms 2002.gada Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm - septītā vieta Antholcas un devītā vieta Leikplesidas posmos. Tāpat viņam 2000.gadā izdevās izcīnīt 37.vietu pasaules čempionātā 10 kilometru distancē.

Taču uz Soltleiksitijas Olimpiādi viņam aizbraukt neizdevās aklās zarnas operācijas dēļ. Kā vēlāk atzina pats sportists, tieši šī operācija viņam traucēja turpmākajā karjerā. Pēc Soltleiksitijas olimpiskajām spēlēm Zīmelis ar Latvijas komandu stafetē viņš izcīnīja 12.vietu. 2006.gadā Zīmelis piedalījās Turīnas olimpiskajās spēlēs. Iedzīšanā viņš bija 51.vietā, bet sprintā 48. pozīcijā. Vēl viņa kontā arī divas piektās vietas Eiropas čempionāta 10 kilometru distancē.

Raivis Zīmelis tagad strādājot Valsts policijā, bet vasarā viņš piedalījās kalnu riteņbraukšanas (MTB) maratonos.

Tenisists Kārlis Lejnieks savā ne pārāk garajā karjerā ATP rangā spēja sasniegt 347.pozīciju, taču 23 gadu vecumā viņš sportam pielika punktu.

Viņš uzvarēja divos "Future" sērijas turnīros, kā arī savā vienīgajā ATP turnīrā Sanktpēterburgā spēja izcīnīt vienu uzvaru, pārspējot rangā daudz augstāk esošo krievu Aleksandru Kudrjacevu.

Sportista karjeru viņš noslēdza, jo viņam trūcis motivācijas sasniegt sevis izvirzītos mērķus - iekļūšanu ATP ranga pirmajā simtniekā. Lejnieks tagad strādā par Latvijas Deivisa kausa tenisa izlases kapteini, nomainot Ģirtu Dzeldi.

Kanoe airētājs Dagnis Vinogradovs 2001.gadā kļuva par Pasaules kausa posma uzvarētāju četrinieku konkurencē, bet gadu vēlāk viņš kopā ar Dmitriju Andrejevu izcīnīja bronzas medaļu U-23 čempionātā. Vinogradovs turpināja progresēt - 2004.gadā viņš izcīnīja Eiropas U-23 čempiona titulu 1000 metru distancē, kā arī ierindojās sestajā vietā Eiropas pieaugušo čempionātā tajā pašā distancē.

2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Atēnās Vinogradovs sagādāja patīkamu pārsteigumu un sasniedza vienu no labākajiem Latvijas olimpiešu rezultātiem - sesto vietu. Latvijā radās cerības, ka Pekinas Olimpiādē viņš varētu kļūt par medaļas ieguvēju, taču neilgi pēc Atēnu spēlēm airētājs guva smagu kājas traumu, kas pārvilka strīpu pāri viņa karjerai. Šobrīd 32 gadus vecais Vinogradovs strādā transporta firmā "Arfiline".

Tikmēr 22 gadus vecais Miķelis Ežmalis Eiropas jauniešu čempionātā divnieku ekipāžām izcīnīja sestās vietas 1000 un 500 metru distancēs, bet gadu vēlāk viņš vieniniekos izcīnīja ceturto vietu pasaules un Eiropas jauniešu čempionātos 500 metros vieniniekiem. 2008.gadā Ežmalim izdevās izcīnīt devīto vietu Eiropas čempionātā 500 metros.

2008.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs viņš bija Latvijas delegācijas pārstāvis jaunākais pārstāvis. Olimpiādē viņš startēja 500 un 1000 metru kanoe airēšanas distancēs. 500 metros viņš izcīnīja 16. vietu, taču 1000 m distancē ierindojās 19. vietā.

Pēc starta Olimpiskajās spēlēs 2009. gada Pasaules čempionātā Ežmalis ierindojās 14. vietā 500 m un 23. vietā 1000 m kanoe vieninieku distancē. Nākamā gada Pasaules čempionātā 200 metros izcīnīja 16. vietu un 25. vietu viņš ieguva 1000 metros. Piedalījies arī 2010. gada Eiropas čempionātā, kurā izcīnīja 13. vietu 1000 m un 15. vietu 200 m distancē.