Rīgas sporta celtņu spožums un posts  (54)

Portāls ”Delfi” iepazīstina ar Latvijas galvaspilsētas Rīgas bijušajiem un esošajiem lielākajiem sporta kompleksiem un to sniegtajām iespējām.

Rīgas sporta būves:

Viens no jaunākajiem Rīgas sporta kompleksiem ir 2000. gadā uzbūvētais Skonto stadions. Darba dienas vidū tas ir gandrīz tukšs – nav redzama neviena komanda vai sportists, kas trenētos stadionā, vai blakus esošajā hallē. Pa teritoriju klīst vien sētnieks un pa kādam uzraugam vai administrācijas darbiniekam.

2006.gadā Skonto halle uzņēma pasaules hokeja čempionāta spēles, pēc kura bija plānots šim kvartālam dot jaunu dzīvību. Tomēr tagad pamestības sajūtu rada ne tikai praktiski viss stadions, bet arī blakus esošā, šķiet, mūžīgā jaunbūve. Uz vienas no sienām uzraksts vēsta, ka šeit notiek Skonto halles transformācija par hokeja halli un redzamās konstrukcijas ir zemtribīņu telpas. To funkcionalitāte tagad ir vien aptuveni nojaušama. Lieli vārti un iebrauktuve liecina, ka daļai no tām reiz bija plānots kļūt par daudzstāvu autostāvvietu, bet otrā galā esot telpas kurās tik pat labi var izbūvēt treniņu zāles vai arī viesnīcas istabiņas. Aktīva būvniecība vairākus gadus jau šeit nenotiek.

Blakus stadionam uz Krišjāņa Valdemāra ielas pusi savukārt plešas milzīgs laukums. Daļa no tā tiek izmantota auto turēšanai, bet pārējā platība atstāta Rīgas mežonīgās dabas – garas zāles un kaķu varā. Reiz, uz Eirovīzijas laiku, šeit bijis uzsliets pagaidu angārs ar skatuvi, bet padomju laikos atradies taksometru parks. Par to atgādina vien pabalējusi savus piecdesmit gadus veca milzu ”freska” ar zirgu un automašīnām.

Skonto stadions pamests gan vēl nav. Vismaz līdz jaunā Latvijas Futbola federācijas kompleksa pabeigšanai tagadējā Latvijas Universitātes stadiona vietā šeit savas spēles aizvada virslīgas klubs Skonto un Latvijas Futbola izlase. Savukārt slēgto halli piepilda jaunā futbolistu paaudze. Tālāka kompleksa nākotne gan nav paredzama, jo stadions savulaik ieķīlāts bankā. LFF prezidents Guntis Indriksons savulaik jau izteicies, ka banka jebkurā brīdī var nojaukt stadionu. Pagaidām plānots, ka vēl vismaz nākamgad stadionā varēs redzēt augsta līmeņa futbola mačus.

Leģendārās Rīgas sporta būves numur viens vietā nu jau piecus gadus atrodas ne mazāk leģendārs būvlaukums. Pirms desmit gadiem par lielāko privāto Rīgas Sporta pils akcionāru kļuva bijušais Privatizācijas aģentūras vadītājs Jānis Naglis. Tolaik viņš žurnālistiem atklāja, ka pili plāno rekonstruēt, radikāli izmainīt, iekļaujoties likumā par nacionālajām sporta bāzēm.

Vēl pēc gada plāni konkretizējās un Naglis paziņoja, ka šajā vietā varētu tapt jauns sporta komplekss, kurā būtu hokeja laukums ar limitētām 500 sēdvietām un stāvvietām un 12 ģērbtuvēm, kā arī tirdzniecības vietas un rehabilitācijas centrs ar sportistu viesnīcu. Vēl vēlāk sportam paredzētās telpas jau plānos aizņēma vien 20-25% no kopējās paredzētās apbūves, pārējo galvenokārt atvēlot biroja un dzīvojamajām ēkām.

Trekno gadu epicentrā īpašums nonāca politiķa Andra Šķēles meitu uzņēmumu rokās, bet pēcāk pārdots Igauņu investoriem. 2007. gadā īsi pirms Ziemassvētkiem sporta pils tika nojaukta un kopš tā laika par to pilsētniekiem atgādina divus hektārus liels iežogots smilšu laukums Rīgas vēsturiskajā centrā. Saglabāta tikai daļa no tā saucamās kasu daļas, kurā atrodoties ēkas tehniskais centrs, tostarp ledus saldēšanas iekārtu un elektropadeves vadības bloks.

Nedaudz cita aina šeit pavērās vēl pirms divdesmit gadiem, kad 1970. celtā mākslīgā ledus arēna ieguva Nacionālās sporta bāzes statusu. Latvijas hokeja dzīvē celtne ar 4500 vietām bija centrs, kurā norisinājās visas starptautiskās spēles ne tikai hokejā, bet arī rokasbumbā, volejbolā, basketbolā. Vienlaikus tā tomēr nespēja pastāvēt tikai ar valsts piešķirto finansējumu un no spēlēm brīvajā laikā iznomāja telpas lēto apģērbu tirgotājiem.

Multifunkcionālo halli ”Arēna Rīga” speciāli cēla 2006. gada pasaules hokeja čempionāta vajadzībām bijušo mazdārziņu vietā. Patlaban tā ir arī māju laukums Kontinentālās hokeja līgas komandai ”Rīga Dinamo”. Ik reizi spēli var apmeklēt līdz 10 300 līdzjutējiem.

Pirmais sporta pasākums, kas notika ”Arēnā Rīga” vēl pirms hokeja čempionāta, bija Baltijas Basketbola līgas zvaigžņu spēle, kas norisinājās 2006. gada 26. februārī jeb 11 dienas pēc halles atklāšanas.

Kad Rīgā notika 2006. gada Pasaules čempionāts hokejā, ”Arēna” bija galvenā sacensību halle. Otra spēļu norises vieta bija ”Skonto halle”. ”Arēnā Rīga” visas savas mājas spēles aizvadīja Latvijas izlase. Spēles ar Latvijas izlases piedalīšanos bija gandrīz izpārdotas – kopā tās Arēnā noskatījās 57 469 skatītāju. Savukārt visapmeklētākā bija čempionāta atklāšanas spēle starp Latviju un Čehiju, ko noskatījās 10 669 skatītāju.

Tāpat arēnā notiek koncerti, uz kuriem iespējams sapulcināt līdz pat 14 000 cilvēkiem.

Patlaban vērienīgākais un arī viens no vecākajiem Rīgas sporta centriem ir Daugavas Stadions. Tā būvniecība sākta drīz pēc kara, bet nodots sportistu rīcībā 1958. gadā. Daugavas stadiona teritorijā ir galvenā arēna, kā arī divi rezerves futbola laukumi un iesildīšanās laukums vieglatlētiem. Zem tribīnēm savukārt atrodas vieglatlētikas manēža un telpas īrē dažādas ar sportu saistītas organizācijas.

Plašajā teritorijā saglabājusies arī ledus halle, bet teritorijas ārējā sienā, blakus lielajiem vārtiem ieslēpta bobsleja ieskrējiena treniņu trase, kurā vēl septembrī ar audzēkņiem trenējies Latvijas bobsleja izlases treneris Sandis Prūsis. Agrāk viens no diviem celiņiem bijis aprīkots ar ledus iekārtām, bet patlaban tās demontētas, un sportisti trenējas, bobu stumjot pa sliedēm.

Katrā no VAS ”Daugavas stadions” laukumiem vai ik brīdi trenējas kāds bērnu pulciņš, skrien amatieri vai sacensībām gatavojas profesionālie sportisti. ”Pelnām paši. Ar tik, cik valsts piešķir tā tik pietiek komunālo maksājumu segšanai,” atklāj stadiona pārstāvis Renārs Kleins. Ikviens interesents var nākt un laukumus izmantot, piemēram, skriešanai, bet ja vēlas izmantot arī dušas un citu aprīkojumu, tad tas maksā desmit latus mēnesī. ”Tas par to visu, ko spējam šeit piedāvāt, manuprāt, nav liela nauda,” skaidro Kleins.

Daugavas stadions arī regulāri tiek izmantots Deju un Dziesmu svētku laikā, jo ir viens no retajiem, kas spēj nodrošināt lielā dejotāju skaita uzņemšanu. Šeit notikuši arī vēl netradicionālāki notikumi – pirms četriem gadiem stadionā uzstādīts Ginesa pasaules rekords. 2008. gada oktobrī par godu Latvijas karoga 90 gadu jubilejai Daugavas stadionā 100 metru stafetes skrējienā 24 stundu laikā piedalījās vislielākais dalībnieku skaits - 3 807 cilvēki.

Daugavas sporta nams pilnīgi noteikti ir vizuāli vislabāk saglabātā pirms-atmodas laika sporta būve. Tālāk par dežurantu gan netiekam ielaisti, jo dienas vidū vai ikvienā telpā notiek nodarbības bērniem.

Sporta namā atrodas lielais un mazais peldbaseins, kā arī basketbola un trenažieru zāle. Savukārt ēkas pagrabā ir šautuve. Mazais peldbaseins patlaban tiek rekonstruēts un jau drīzumā tiks no jauna atvērts. Savukārt lielais ir dziļākais Baltijā, ļaujot tajā trenēties arī daiļlēcējiem – lekšanas torņa augstums ir desmit metri, bet baseina dziļums ir seši ar pusi metri.

Ēkā notiek ne tikai basketbola treniņi, bet arī Eirolīgas sacensības basketbolā jauniešiem, kuras vienlaikus var vērot 1500 skatītāji. Augstākā līmeņa basketbola spēles šeit nenotiek, jo nav atbilstoša tribīņu ietilpība. Turpretī volejbolisti spēlē it kā normām neatbilstošajā zālē, par ko maksā soda naudu – tas esot pat lētāk, nekā īrēt lielākas zāles ar atbilstošu skatītāju vietu skaitu.

Rīgas Futbola skolas saimniecībā atrodas viens no modernākajiem sporta centriem Rīgā. Skolas pamata sporta veids ir futbols, kā dēļ tās rīcībā ir divi kvalitatīvi futbola laukumi, tostarp viens no tiem ir līdz galam nepabeigts stadions ar tribīnēm, bet otrs – iežogots laukums ar kvalitatīvu mākslīgo segumu.

Taču skolā notiek ne mazums citu nodarbību. Tā, piemēram, divas zāles uz maiņām mēdz aizņemt basketbolisti vai topošās mākslas vingrotājas, kurām nepieciešami izteikti augsti griesti, lai varētu graciozi mācīties mest gaisā dažādus atribūtus. Basketbolu savukārt šeit nāk uzspēlēt gan jaunieši gan amatieru līmenī arī pieaugušie. Arī premjers Valdis Dombrovskis pa nedēļu savākto negatīvo spriedzi mēdzot atstāt šajās zālēs.

Labi aprīkotās cīņu arēnas savukārt izmanto brīvās cīņas un džudo klubi, bet svaru zāli nesmādē arī Latvijas olimpieši. Galvenie sporta centra viesi spēļu starpsezonā esot gan Dinamo hokejisti, gan Latvijas Futbola izlase, gan virkne citu jauno komandu censoņu, kas vēl tikai varētu kļūt par Latvijas izlašu spēlētājiem.

Pa stadionu dienas vidū vientuļi braukā zāles pļāvējs. Lai gan blakus esošās tribīnes ir atzītas par dzīvībām bīstamām, turklāt jau divus gadus slēgtas arī vieglatlētu treniņu manēža, kas izbūvēta gar Aleksandra Čaka ielu, zaļais futbola laukums joprojām esot viens no labākajiem Latvijā. Blakus atrodas vēl viens, nedaudz mazāks un dubļaināks, kurā trenējoties regbija spēlētāji.

Stadionu ar Latvijas Universitāti saista tikai tās vārds. Pats sporta komplekss nupat kā nonācis Latvijas Futbola federācijas valdījumā, kas ieplānojusi šeit būvēt jaunu, UEFA un FIFA prasībām atbilstošu sporta bāzi ar futbola stadionu.

Lai gan nekāds konkrēts projekts vēl nav apstiprināts, laukumā satiktie vīri visi kā viens jau zinot, ka laukums atradīšoties perpendikulāri Barona un Čaka ielām (šobrīd laukums ir paralēli ielām). Paredzēts, ka stadiona un tam nepieciešamās infrastruktūras būvniecības un labiekārtošanas darbi tiks pabeigti līdz 2014.gada 31.martam. Tas savukārt nozīmē, ka jau visai drīzā nākotnē varētu pazust līdz šim zināmais stadions ar tribīnēm.

Sliktā tehniskā stāvokļa dēļ te vairs nenotiek augstākā līmeņa futbola spēles. Stadionā mačus aizvada regbisti, kā arī pirmās līgas futbolisti. Savukārt Čaka ielas pusē vienīgie nopietnie kompleksa apdzīvotāji ir Drošības policija, kas trenējas šaušanā tam paredzētās telpās pie Čaka ielas mūra.

”Sports. Miers. Draudzība.” vēsta uzraksts uz Rīgas Sporta manēžas. Patiešām, tieši to mums izdodas atrast noplukušajā ēkā darba dienas vidū. Manēžā sastopam divus seniorus, kas, ģērbušies šikā ”vintage”, sev par prieku mierīgi paskrien nelielas distances un palīdz viens otram salikt barjeras šķēršļu joslas disciplīnai.

1965. gadā celtā ēka Maskavas ielas parka malā joprojām piedāvā plaša spektra iespējas trenēties visdažādākajās vieglatlētikas disciplīnās. Šeit iespējams gan mācīties mest lodi, šķēpu un lekt kā augstumā, tā tālumā un pat ar kārti. Sporta manēža piedāvā arī 60 metru sprinta celiņu un 160m apļa skrejceļu, kuru gan augumā lielie sportisti nevarot izskriet tā mazā rādiusa dēļ.

Pašā ēkā jau sen nepieciešams remonts. Tās centrālās ieejas durvis ir ciet, bet blakus zīmīte ”ieeja pa dienesta ieeju”. Lielie tukšie logi raisa sajūtu, ka ēka ir pamesta, ko vēl pastiprina apmetuma robi fasādē. ”Tāpēc jau Rīgā ir tik silts – mēs sildām Rīgas gaisu,” smejot atklāj manēžas direktors Jānis Karavaičiks, norādot, ka vissliktākajā stāvoklī tomēr ir jumts.

Manēža neatbilst starptautiskajiem IAAF standartiem, kā dēļ tajā nevar notikt starptautiskas sacensības. Lai šo apstākli mainītu, vēl pirms krīzes smagākā brīža Latvijas Vieglatlētikas savienība virzīja plānu par manēžas papildus celtnes būvniecību blakus jau esošajai. Tajā bija paredzēts izbūvēt starptautiskajiem standartiem piemērotus laukumus, kamēr esošo manēžu varētu izmantot treniņu vajadzībām. Nauda, protams, netika piešķirta.

Ja kāds nezina, kur atrodas VEF stadions, tad ir vēl pēdējais brīdis to apskatīt. Jau drīz tā atlikušos asfaltētos metrus noslaucīs buldozers. Aiz ”Latvijas Mobilā telefona” galvenās ēkas uz ”Europa Biznesa centra” pusi pļaviņā joprojām saskatāms liels asfaltēts pusaplis un ap to buldozeru sašķūrētas smilšu kaudzes ar betona gabaliem tajos.

Tas arī viss. Vairāk nekas nav palicis no viena no lielākajiem Latvijas stadioniem, kas savulaik bija galvenā regbija spēlētāju bāze mūsu valsts teritorijā. Savulaik te spēlēts arī motobols (bumbas sišana otru vārtos, pašam atrodoties uz motorizēta transporta līdzekļa), bet vismaz pagaidām teritorija kalpo vienīgi tuvējiem iedzīvotājiem kā suņu izskriešanās laukums.

2006. gada 24. septembrī šeit notika pēdējā Latvijas regbija meistarsacīkšu izšķirošā spēle pirms sporta laukuma vietu nošķūrēja par labu kvartāla ”Jaunā Teika” būvētājiem. Kopš tā brīža vienā teritorijas galā uzcelta viena biroju ēka (kas ir arī 24. augstākā ēka Rīgā) un vairākas daudzdzīvokļu mājas. Projekta attīstītāju aktivitāte liecina, ka tuvākajā laikā varētu atsākties kvartāla apbūve, no zemes dzēšot arī pēdējās VEF stadiona paliekas.

Spilgti zaļais koka žogs uz Ropažu ielas iepretim ”Latvijas Mobilā telefona” ēkai jau gadu desmitiem slēpj to, kas palicis no Latvijas vienīgā velodroma. Jebkāda piekļuve tam patlaban ir liegta. No Brīvības ielas puses vienīgajiem vārtiņiem ir pielikta piekaramā atslēga, kas savukārt ietīta polietilēna maisiņā, iespējams, lai nesalīst.

Viss, ko iespējams redzēt pār žogu un retajām šķirbiņām tajā, ir mežaina ainava. Zināms, ka velotreks pamests vēl padomju laikos un pa šiem ilgajiem gadiem paspējis aizaugt. Vienīgi neizprotams, kura valsts iestāde ir ieinteresēta šī valsts īpašumā esošā objekta žoga spilgti zaļās krāsas atjaunošanā ik pa pāris gadiem.

Latvijas Olimpiskajai komitejai piederošais ”Olimpiskais sporta centrs” atklāts 2005. gada vasarā bijušajā hipodroma teritorijā. Izstrādājot ēkas plānu, ņemtas vērā starptautisko sporta veidu federāciju prasības daudzfunkcionālās sporta bāzes izveidošanai, lai tajā varētu notikt gan treniņi, gan sacensības vairākos sporta veidos.

Ēkas lielā platība ļauj tajā vienā dienā ar sportu nodarboties vairāk nekā 2000 cilvēkiem. Būvē iekļautas sešas sporta zāles, trenažieru zāle, divas aerobikas zāles, peldbaseins un biroju telpas. Tas paredzēts, lai varētu rīkot valsts un starptautiska mēroga basketbola, volejbola, rokasbumbas, futbola, vieglatlētikas, vingrošanas un citu sporta veidu sacensības un nodrošināt treniņu procesu.

Olimpiskais centrs ir mājvieta arī diviem basketbola klubiem - ”TTT Rīga” un ”VEF Rīga”.