TOP 5: sporta 'viesstrādnieki' Latvijas izlasēs  (23)

Badingera vectēvs ir latvietis, kurš savulaik emigrējis uz ASV, tādēļ ar pilsonības iegūšanu viņam problēmas varētu nerasties. Badingera brālis ir volejbolists, taču par viņa potenciālā spēlēšana Latvijas izlasē pagaidām netiek apspriesta.

Lai gan pēdējos gadu desmitos pasaules sportā arvien populārāka ir pilsonības piešķiršana labākajiem viesspēlētājiem, Latvijā ar sportistu latviskās pagātnes meklēšanu īpaši neaizraujas. Pēc valsts neatkarības atjaunošanas pirmajos gados pilsonību īpašā kārtā ieguva vairāk nekā simts sportistu, tomēr gandrīz visi toreiz jau spēlēja Latvijas komandās un tika uzskatīti par Latvijas sportistiem.

Tomēr vēlākos laikos izteikti ”leģionāri” Latvijas izlasēs nav bijuši sevišķi daudz. Portāls ”Delfi” piedāvā ieskatu uz pieciem izteiktākajiem ”viesstrādniekiem” Latvijas sportā, bet lasītājs pats var izvērtēt viņu lietderību pēc pilsonības iegūšanas.

Pirmais patiešām latviešu ”leģionārs" Latvijas sportā bija Alekss Šturms, kurš 1998.gadā pievienojās Latvijas basketbola čempioniem ”ASK Brocēni LMT" komandai.

1970.gadā dzimušais basketbolists, kurš varēja spēlēt gan kā centrs, gan ceturtā numura pozīcijā, Latvijā ieradās 1998.gada nogalē. Kā toreiz laikrakstam ”Diena" teica pats basketbolists, viņa ģimenei ir latviskas saknes - mamma nāk no Rīgas, tēvs no Jelgavas, bet viens no vectēviem  dzimis Ventspilī. ”Otrā pasaules kara beigās viņi visi devās uz Ameriku. Manas ģimenes vēsture ir cieši saistīta ar Latviju, tāpēc ir īpaši interesanti atbraukt uz vecāku dzimteni. Viņi man stāstījuši par to, cik grūti šeit gāja pēc kara un cik strauji šeit dzīve uzlabojas pēc neatkarības atgūšanas. Vecāki pirms pāris gadiem šeit bija un bija sajūsmā par šo braucienu," toreiz teica basketbolists.

Pēc Šturma teiktā, viņš jau 1992.gadā esot nokārtojis visus nepieciešamos dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai, taču pasi saņēmis tikai neilgi pirms atbraukšanas uz Latviju.

Latvijas izlasē Šturms spēlēja 2001.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā, 11 spēlēs vidēji gūstot 5,8 punktus un izcīnot 5,1 atlēkušo bumbu. Latvijā Šturms nospēlēja pāris sezonas, kļuva arī par Latvijas čempionu, vēlāk spēlēja Francijas zemākajās līgās, bet 2005.gadā noslēdza savu profesionālo karjeru.

1978.gadā dzimušo amerikāņu centru ievēroja ”Ventspils" komandas pārstāvji un 2001.gadā ar viņu noslēdza līgumu.

Tā kā Pētersons bija ar latviešu saknēm, tad viņam nokārtoja arī Latvijas pilsonību, pie tam steidzamības kārtā. To viņam piešķīra Andra Bērziņa vadītā Latvijas valdība 2001.gada augustā, jo tajā brīdī Saeimai bija atvaļinājums. Latvijas Basketbola savienība toreiz lūgumu par pilsonības piešķiršanu pamatoja ar to, ka ”Pētersons ir neaizstājams spēlētājs izlases sastāvā" un norādīja, ka viņš savu nākotni vēlas saistīt ar Latviju.

Basketbolists savu attieksmi pierādījis, aktīvi piedaloties Latvijas nacionālās vīriešu izlases treniņos un cīnoties Latvijas izlases sastāvā starptautiskajā turnīrā Ēģiptē, uzsvēra LBS. Ņemot vērā, ka basketbolists nevēlas atteikties no ASV pilsonības, viņam Latvijas pilsonību varēja piešķirt vienīgi ar likuma palīdzību.

Pirms pārbraukšanas uz Latviju Pētersons mācījās Raita Valsts universitātē. Četrus gadus viņš šīs augstskolas komandu "Raiders" pārstāvēja ASV studentu čempionātā (NCAA). 2,15 metrus garais Pētersons pēdējā sezonā NCAA vidēji spēlē laukumā aizvadīja 13,8 minūtes, guva 3,6 punktus, izcīnīja 3,6 atlēkušās bumbas un bloķēja 1,4 metienus.

Bruno Pētersona tēvs Valdis Pētersons, vēl būdams bērns, kopā ar ģimeni Latviju atstāja 1944. gadā, bet ASV viņš ieradās 1950.gadā. Jau ASV Valdis Pētersons satika nākamo sievu Lieni. Basketbolista māte mira mēnesi pēc viņa dzimšanas. Valdis Pētersons apprecējās otrreiz, šoreiz ar amerikānieti Kerolu.

Pēc pilsonības saņemšanas Pētersons netika iekļauts Latvijas izlases sastāvā dalībai 2001.gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. Vēlāk viņš neiekļuva sastāvā arī dalībai 2003. un 2005.gada. Kopumā Latvijas izlasē aizvadīja tikai 24 spēles, ne ar ko īpaši neizceļoties.

Drīz pēc 2005.gada Pētersons beidza savu profesionālo karjeru, pārcēlās atpakaļ uz ASV. 2010.gadā Pētersons apprecējās. Pēc neoficiālas informācijas, šobrīd Pētersons dzīvo ASV, Kolorādo, strādā kādā privātā uzņēmumā, aizrāvies ar fotografēšanu.

Basketbolists Trojs Ostlers ir viens no retajiem sportistiem, kurš pilsonību ieguva bez lielas saiknes ar Latviju, izņemot to, ka viņš šeit spēlēja.

1978.gadā dzimušais Ostlers pēc studijām Havajas universitātē devās izmēģināt spēkus NBA pirmsssezonas nometnē Čikāgas ”Bulls" rindās. Čikāgas komandā viņam vieta neatradās, viņš pārcēlās uz Eiropu, kur nespēja iekļūt arī Itālijas A sērijas klubā ”Verona". Nākamā viņa pieturvieta bija Latvija, jo viņu bija noskatījis Valdis Valters un ”Skonto".

Amerikānis ātri iejutās komandā un kļuva par vienu no līderiem, izpelnījās arī Latvijas līdzjutēju simpātijas. Ņemot vērā viņa lietderību laukumā un tuvojoties 2003.gada Eiropas čempionāta finālturnīram, Latvijas Basketbola savienība ”bīdīja cauri" pilsonības iegūšanu Ostleram. Un 2003.gada 16.aprīlī Saeima piešķīra Ostleram pilsonību ”par īpašiem nopelniem", bet Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga likumu par pilsonības piešķiršanu Ostleram izsludināja aprīļa beigās.

2003.gadā Ostlers spēlēja Latvijas izlases rindās Eiropas čempionāta finālturnīrā Zviedrijā. Pret zvaigžņoto Lietuvas izlasi toreiz Ostlers guva trīs punktus un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas, mačā pret Dirku Novicki un Vācijas izlasi izcēlās ar diviem punktiem un četrām atlēkušajām bumbām, bet spēlē pret Izraēlu guva 17 punktus un izcīnīja sešas atlēkušās bumbas. Tā viņam bija labākā spēle Latvijas izlases rindās.

Pēc ”Skonto" izjukšanas Ostlers atgriezās ASV, centās iekļūt NBA, taču nesekmīgi. Tā kā viņam bija Latvijas pilsonība, tad viņš sev varēja meklēt darbu Eiropas klubos, kur neskaitījās ārzemnieks. Pēc spēlēšanas Beļģijā, Francijā un Itālijā 2005./2006.gada sezonā viņš atkal uzradās Latvijā - pievienojās BK ”Rīga 05", kas vēlāk pārtapa par ”ASK Rīga". Vēlāk spēlēja Itālija un Francijas otrajās līgās, pēdējās oficiālās spēles Eiropā aizvadīja 2011.gada janvārī Itālijas B sērijas klubā ”Trenkwalder Reggio Emilia".

Latvijas izlases sakarā Ostlera vārds ”uzpeldēja" 2008.gada aprīlī, kad tobrīd galvenais treneris Nenads Trajkovičs un izlašu direktors Edgars Buļs uzaicināja Ostleru pievienoties valstsvienībai un gatavoties 2009.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijai. Interesanti, ka šī ziņa publiskā telpā parādījās 1.aprīlī, un tas beigās arī sanāca kā ”aprīļa jociņš" - Ostlers netika manīts Latvijā, bet izlase izcīnīja tiesības spēlēt finālturnīrā.

Kopā Latvijas izlasē Ostlers aizvadījis tikai 10 spēles.

Ukrainā dzimušais futbolists Andrejs Perepļotkins savulaik tika uzskatīts par ļoti perspektīvu futbolistu un Latvijas pilsonību saņēma kā potenciāls Latvijas izlases līderis, tomēr savu talantu līdz šim tā arī nav pilnveidojis.

Perepļotkins dzimis Ukrainā, Harkovā, bet jaunības gados viņu pamanīja Anglijas kluba ”Southampton" skauti. Uzreiz viņam neizdevās ielauzties Anglijas pieaugušo futbolā, un viņa tālākais ceļš atveda uz Latvijas titulētāko klubu ”Skonto".

Tā kā ”Skonto" rindās Perepļotkins sevi apliecināja kā labu uzbrūkošo pussargu, bija arī pietiekami jauns, tādēļ Latvijas Futbola federācija ar viņu loloja lielas cerības kā ar palīgu valstsvienībai. Perepļotkins bija jau ”iesakņojies" Latvijā, un 2007.gada 8.martā Saeima viņam piešķīra Latvijas pilsonību. Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga likumu par Perepļotkina uzņemšanu pilsonībā izsludināja 15.martā un nākamajā dienā tas stājās spēkā.

Jau pēc pāris nedēļām jaunais pilsonis Perepļotkins debitēja Latvijas futbola izlasē, 28.martā iznākot uz maiņu mačā pret Lihtenšteinu. Tomēr dažādu iemeslu dēļ (arī savainojumu)  Perepļotkins tā arī nekļuva par stabilu valstsvienības spēlētāju un līderi, ko no viņa gaidīja.

Savulaik Perepļotkins aizvadīja trīs spēles Anglijas klubā ”Derby County", tad turpināja karjeru ”Skonto" rindās, bet 2011.gadā pārcēlās uz Uzbekistānas klubu ”Nasaf".

Ar katru gadu Perepļotkina spēles laiks Latvijas izlasē samazinās. Vēl šovasar Perepļotkins palīdzēja valstsvienībai Baltijas kausā, bet rudenī vairs nebija kandidātu sarakstā pirms Pasaules kausa kvalifikācijas mačiem.

Latvijas izlases rindās Perepļotkins aizvadījis 36 spēles, guvis trīs vārtus.

Krievijā dzimušais futbolists Mihails Miholaps joprojām ir visu laiku rezultatīvākais spēlētājs Latvijas virslīgā, taču valstsvienībā tā arī ”neuzspīdēja".

1995.gadā Miholaps parādījās ”pie apvāršņa" Latvijas komandā ”Amstrig", tad pārgāja uz ”Daugavu", kuras rindās kļuva par virslīgas sezonas rezultatīvāko spēlētāju - 28 spēlēs 33 vārti. Ar savu sniegumu viņš nopelnīja vietu ”Skonto" rindās, kurā ar dažādiem pārtraukumiem spēlēja līdz pat karjeras noslēgumam.

Viņa augstā rezultativitāte izpelnījās līdzjutēju un žurnālistu atzinību, tādējādi sākās runas par viņa iespējamo iesaistīšu valstsvienībā, kurā visu laiku ir bijušas problēmas ar vārtu gūšanu. Latvijas Futbola federācija (LFF) labi pastrādāja ”aizkulisēs" un 1998.gada 14.augustā Saeima pieņēma likumu par Miholapa uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Tā paša gada oktobrī Miholaps debitēja Latvijas futbola izlasē - mačā pret Slovēniju. Tomēr dažādu iemeslu dēļ valstsvienībā Miholaps tā arī ”neatvērās", līdz 2005.gadam nospēlēja 32 spēles un guva tikai divus vārtus.

Tā kā Miholaps bija arī ”iesakņojies" Latvijā, tad pēc karjeras beigšanas viņš palika šeit un kļuva par treneri JFK ”Olimps" komandā. Uz mirkli viņš bija arī ”Olimps" galvenais treneris, bet šobrīd strādā ”Skonto" sistēmā un ir ”Skonto" dublieru komandas galvenā trenera Tamaza Pertijas asistents.