Bīstamais sports: Sportisti, kurus Latvija zaudējusi 21. gadsimtā  (66)

Portāls "Delfi" piemin tos Latvijas sportistus, kuri pēdējo 12 gadu laikā pārāk ātri aizgājuši no dzīves. Viņu vidū ir gan bobslejisti, gan sacīkšu braucēji, hokejisti, futbolisti un basketbolisti - visi tie, kuri pēdējos 12 gadus dažādos veidos nesa Latvijas vārdu pasaulē.

Divpadsmit gadu laikā zaudētie Latvijas sportisti:

2001. gada 28. oktobrī mūsu pašu Siguldas bobsleja trasē notika pirmais un vienīgais nāves gadījums. Nolaidīgas trases darbinieku attieksmes dēļ tajā gāja bojā skeletonists Ģirts Ostenieks.

Ar aptuveni 80km/h lielu ātrumu viņš ieskrēja nezināmu iemeslu dēļ uz trases atstātā krievu komandas bobā. Saskrienoties ar to viņš nāvējoši traumē kakla skriemeļus un galvaskausa pamatni, kā dēļ gāja bojā notikuma vietā.

Neilgi pirms 2004. gada Ziemassvētkiem - 19. decembrī - autokatastrofā gāja bojā perspektīvs bobslejists, Latvijas izlases dalībnieks Juris Latišs. Auto sadursme notika uz ceļa Dobele-Kroņauce-Tērvete un tajā bez sportista bojā gāja arī otra auto vadītājs.

Tikai piecas dienas pirms traģēdijas Latišs Latvijas izlases sastāvā Pasaules kausa izcīņas trešā posma sacensībās Itālijā, startējot pilota Jāņa Miņina četrinieka ekipāžā, izcīnīja sesto vietu. Tas togad bija atkārtots labākais sezonas starts Latvijas bobslejistiem. Vēl gadu iepriekš Latišs kopā ar Miņinu kļuva par divkārtēju pasaules junioru čempionu, triumfējot gan divnieku, gan četrinieku ekipāžu konkurencē.

Pirms 12 gadiem F-1 ātrumlaivu pilots Viktors Kuņičs pārstāvēja Latvijas komandu "Vivid Racing Team". Viņa dzīve un sporta karjera pēkšņi aprāvās  2001. gada oktobrī notikušajā sacensību negadījumā Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsētā Abū Dabi.

Traģēdija notika čempionāta pēdējā posma laikā. Sacīkšu pirmajā līkumā notika smaga avārija - kad gaisā uzlidoja Avada al Kubaisi laiva, Kuņičs no tās mēģinājis izvairīties, bet viņa laivai vispirms pāri pārbraucis anglis Endijs Eliots, un pēc tam arī itālis Franko Leidi. Triecienu rezultātā pilnībā sadragāta Kuņiča laivas drošības kapsula. Kuņičs vairāk kā nedēļu atradās komā, taču neizķepurojās. Viņam bija 36 gadi un savā pēdējā čempionāta kopvērtējumā viņš ieņēma ceturto vietu.

2004. gada 3.novembrī pēc Baltkrievijas atklātā hokeja čempionāta spēles starp Minskas "Dinamo" un HK "Rīga 2000", pēkšņā nāvē mira Latvijas hokejists Sergejs Žoltoks. Viņš uz Latviju bija ieradies NHL sezonas lokauta laikā. Tobrīd viņam bija līgums ar Nešvilas "Predator" komandu.

Spēles sākumā Žoltoks darbojies visai sekmīgi, tomēr kādā spēles epizodē viņa darbība laukumā palikusi lēnāka. Apķēris ar roku seju, Sergejs devās uz rezervistu soliņa. Tomēr pa ceļam viņa stāvoklis krietni pasliktinājās un, neaizejot līdz apmalei, Sergejs nokrita uz ledus. Tika veiktas visas nepieciešamās darbības, lai uzbrucējs atgūtu samaņu. Nekavējoties Žoltoks tika pārvietots uz ātrās palīdzības mašīnu, tomēr pa ceļam uz slimnīcu ārsti konstatēja viņa nāvi. Jau gadu iepriekš ārsti Žoltokam atklāja sirds aritmiju, tača ļāva turpināt profesionālo sportista karjeru.

Savulaik Rīgas "Dinamo" (arī Rīgas "Stars") hokejists 1992. gadā devās uz Ziemeļameriku, kur pakāpeniski ar savu milzīgo pašatdevi un darbaspējām kļuva par stabilu NHL spēlētāju - papildinot Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens", Minesotas "Wild", Nešvilas "Predators" rindas.

Pavisam regulārajā NHL sezonā Žoltoks aizvadījis 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Tāpat Žoltoks palīdzējis savām komandām cīņās par Stenlija kausu, aizvadot 45 spēles, nopelnīti 18 (4+14) punkti.

Žoltoks savu palīdzību regulāri sniedzis arī Latvijas izlasei, debitējot 1994. gadā. Pavisam kopā izlases rindās Žoltoks aizvadījis 42 spēles, kurās nopelnīti 50 (29+21) punkti.

Savukārt 2011. gada 7.septembrī aviokatastrofā pie Jaroslavļas gāja bojā leģendārais Latvijas "dzelzs vīrs" Kārlis Skrastiņš. Par nāves iemeslu atzīta lidmašīnas "Jak-42" pilotu kļūda, kā dēļ bojā gāja visa Jaroslavļas "Lokomativ" komanda, kā arī apkalpojošais personāls - kopumā 44 cilvēki.

Skrastiņš spožāko karjeras daļu aizvadīja NHL, kopumā sēlējot 832 spēlēs, kurās nopelnīja 136 (32+104) punktus. No 2000. gada 18 februāra līdz 2007. gada 26 februārim viņš čempionātā neizlaida nevienu spēli, iegūstot savu iesauku "iron man" jeb "dzelzs vīrs" (viņš šajā laikā bez pārtraukuma piedalījās 495 spēlēs). NHL viņš visilgāk spēlēja Nešvilas "Predators", bet vēlāk arī Kolorādo "Avalanche", Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars".

Latvijas izlasē viņš debitēja 1992. gadā, kas bija pirmā Latvijas izlases spēle pēc neatkarības atjaunošanas. Skrastiņš Latvijas izlases sastāvā piedalījās astoņos pasaules čempionātu augstākās divīzijas turnīros, 1993. gada Pasaules čempionātā junioriem, kā arī 2002., 2006. un 2010. gada Olimpiskajās spēlēs. Vairākos turnīros bijis Latvijas izlases kapteinis, tai skaitā 2010. gada Olimpiskajās spēlēs. Kopumā izlases sastāvā viņš aizvadīja 151 spēli, tajās guva 28 vārtus un 38 reizes rezultatīvi piespēlēja komandas biedriem. 2012. gada martā Latvijas izlases ietvaros tika iemūžināts "7" numurs, ar kuru izlasē startēja K. Skrastiņš.

Diemžēl arī šis gads nav beidzies bez traģēdijām hokejā - 20. novembrī 37 gadu vecumā pēkšņi no dzīves aizgāja Kaspars Astašenko.

Laika posmā no 1999. līdz 2001.gadam Astašenko divas sezonas pabija Nacionālās hokeja līgas (NHL) vienībā Tampabejas "Lightning", 23 spēlēs gūstot vienus vārtus, iekrājot divas rezultatīvas piespēles un nopelnot astoņas soda minūtes. Latvijas izlases rindās Astašenko piedalījās 2001. un 2006.gada pasaules čempionātos, kā arī 2002.gada olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Izlasē viņš aizvadīja 21 spēli, kurā izcēlās ar septiņiem vārtiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm.

Pēdējās spēles profesionālajā karjerā viņš aizvadīja pagājušajā sezonā, kad pārstāvēja Latvijas komandu "SMScredit.lv" un arī Somijas ceturtās līgas klubu "Muik Hockey". Pēc profesionālās karjeras beigām viņš mocījies ar atkarībām. Noprotams, ka tieši tās arī izdzēsušas viņa dzīvību.

Pēdējo 12 gadu laikā no dzīves aizgājuši vismaz astoņi Latvijas sacīkšu braucēji. Pirmais šajā sarakstā minams Ervīns Jonass. Viņš 2001. gada 4. novembra rallija "Latvija 2001" ātrumposmā Rīgas rajona Annasmužā ar auto "Mazda 323" pēc starta taisnes pārāk ātri iebrauca pirmajā līkumā un ietriecās kokā. Jonasam bija lauzta galvaskausa pamatne, divi mugurkaula skriemeļi un žoklis, kā arī konstatēti ribu lūzumi un iekšēja asiņošana. 26 gadus vecais sportists vēlāk slimnīcā mira, tā arī nenācis pie samaņas.

Vēl pēc diviem gadiem - 2003. gada 21. septembrī - bojā gāja 40 gadus vecais sportists Pēteris Neilands. Motosporta komandas "Eternit Verners Racing Team" braucējs Neilands Kauņā, Lietuvā, notikušajā Baltijas un Austrumeiropas čempionāta motošosejā posmā nespēja novaldīt motociklu "Suzuki GSX-R-750", nobrauca no trases un guva nāvējošas traumas.

2004. gada 9. jūlija vakarā ceļu satiksmes negadījumā Elizabetes un Satekles ielu krustojumā, saskrienoties ar Rīgas pašvaldības policijas dienesta auto, gāja bojā viens no daudzsološākajiem latviešu motosportistiem Jānis Turks. 22 gadus vecais sportists bija viens no vadošajiem Latvijas sportistiem "Supersport 600" klasē un cīnījās par godalgotām vietām Latvijas, Baltijas un Austrumeiropas čempionātos.

Pēc aptuveni gada, 2005. gada 2. jūlijā Tukuma rajonā, trasē "Melnezers", motokrosa sacensību laikā smagi krita un nāvējošas traumas guva motosportists Uģis Mētra. 39 gadus vecais sportists piedalījās Tukuma pilsētas domes kausa izcīņā. Lai gan Mētra trasi ļoti labi pārzinājis, neizprotamu iemeslu dēļ viņš veicis lēcienu uz tramplīna, uz kura tas parasti netiekot darīts, vēlāk skaidroja viņa paziņas. Tas izrādījies liktenīgi.

Mēnesi pēc traģēdijas Tukumā, 7. augustā, standartauto rallija čempionāta piektajā posmā Gulbenē gāja bojā 29 gadus vecais autosportists Mārtiņš Petrovics. Viņa vadītais sporta automobilis "Mitsubishi Lancer Evo III" sacensību laikā nobrauca no trases un atsitās pret betona kontrolaku. Avārijā sportists guva nāvējošas galvas traumas.

Savukārt 2006. gada 8. jūlijā Rallijā "Kurzeme 2006" notika avārija līkumā pie Snēpeles, ātrumposmā "Turlava", kad auto ar aptuveni 150km/h lielu ātrumu ietriecās kokā. Aivara Rudzīša pilotētā automašīna "Mitsubishi Lancer EVO VI" stūrmaņa pusē atsitusies pret lielu koku, kā rezultātā tā tika ļoti smagi bojāta, bet stūrmanis Gatis Vilciņš guva nāvējošas traumas.

Pērnā gada 1. decembrī traģiski bojā gājis arī 28. gadus vecais Latvijas autokrosa čempionāta un folkreisa braucējs Sandis Melngāršs. Nelaimes gadījums notika Melngārša darba vietā, darbojoties meža izstrādes jomā. Melngāršs autokrosā debitēja vēl 2001. gadā, bet lielākos panākumus guva 2008. gadā, kad sasniedza Latvijas čempionāta piekto vietu 1600 klasē. Lai gan Sanda starti bija fragmentāri, viņš autosportistu vidū bija pazīstams kā aktīvs šī sporta veida entuziasts.

Arī šogad Latvijas autosports piedzīvojis smagu zaudējumu, kad 8. jūnijā rallija "Madona 2012" laikā bojā gāja Normunda Verbeļa vadītās automašīnas stūrmanis Igors Bartaščenoks. Ekipāža avarēja Madonas rallija pirmajā ātrumposmā, 3. kilometrā pēc starta. Bartaščenoks gājis bojā notikuma vietā.

2003. gada maijā treniņa laikā ASV mira 22. gadus vecais "Trinity Valley Community" komandā spēlējošais Latvijas basketbolists Jānis Cekulis. Viņš tika uzskatīts par perspektīvu spēlētāju, bet līdz tam Latvijā spēlēja basketbola klubā "Ventspils".

Savukārt basketbolists Raimonds Jumiķis mira 2004. gada februārī Zviedrijas čempionāta spēles laikā. Traģēdija notikusi 23 gadus vecā Jumiķa pārstāvētā "Akropol BBK" spēlē ar "Jamtland". Otrās ceturtdaļas ceturtajā minūtē Latvijas basketbolists laukumā saļima. Ārsti konstatēja pulsa apstāšanos. Visi centieni glābt Jumiķi beidzās bez sekmēm.

Jumiķis bija Latvijas izlases kandidāts, kurš vairākas sezonas bija spēlējis Amerikas studentu līgā, Latvijas klubā "Skonto" un Ukrainas "Kijev".

Pirms diviem gadiem mūžībā muļķīgas traģēdijas dēļ bojā aizgāja arī 17 gadus vecā uzlecošā Latvijas boksa zvaigzne Eduards Gutmanis. 2010. gada 14. novembrī traģēdijas brīdī pie auto stūres bijis kāds Eduarda draugs, kurš ietriecies smagajā automašīnā. Pašam autovadītājam izdevies izvairīties no nopietnām traumām, bet jaunais bokseris guvis smagas traumas un neilgi pēc notikušā miris. Par spīti nelielajam vecumam, E. Gutmans jau bija kļuvis par vairākkārtēju Latvijas čempionu boksā un gatavojies uzsākt treniņus arī dalībai 2012. gada olimpiskajām spēlēm Londonā.

Automašīnā nelaimes brīdī atradās arī bojāgājušā brālis, kurš no sēdvietas automašīnas aizmugurē izsviests caur vējstiklu un guvis sasitumus un smadzeņu satricinājumu. Arī viņš trenējies boksā, taču vēl pusgadu pēc negadījuma ringā negāja. Pērn gan atkal sasparojies, taču dalībai Londonas Olimpiskajās spēlēs nekvalificējās.

2010. gads Latvijas futbola dzīvē atnesa uzreiz divas traģēdijas. 16. jūnijā Latvijas 2.līgas futbola spēles laikā starp futbola klubiem "Ozolnieki" un "Bauska" no dzīves pāragri atvadījās futbolists Andrejs Bormakovs. Futbolists, kuram bija 32 gadi, pirmajā puslaikā pat guva vārtus, bet otrajā puslaikā pēkšņi saļimis. Viņu sākotnēji centies atdzīvināt treneris, veicot mākslīgo elpināšanu, vēlāk arī izsauktā mediķu brigāde, taču tas neizdevās.

Gadu iepriekš Bormakovs furbola kluba "Jelgava" sastāvā izcīnīja Latvijas pirmās līgas čempionu zelta medaļas.

Pēc nedaudz vairāk kā mēneša nelaimīgi pārtrūka arī 23 gadus vecā Latvijas futbola čempionāta "LMT Virslīgas" Daugavpils futbola kluba "Daugava" spēlētāja Maksima Deniseviča dzīve. Viņš gājis bojā noslīkstot, paziņoja Latvijas Futbola federācija.

Šā gada jūnija beigās no starptautiskā ekstrēmo sporta veidu festivāla "Ghetto Games" sacensību laikā gūtām traumām Ventspilī nomira viens no Latvijas labākajiem "freestyle" BMX riteņbraucējiem Artūrs Griķis. Sportists, kuram tobrīd bija tikai 17 gadi, izpildīja sev ierastu triku, taču neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ krita, stūres ragiem ietriecoties puiša vēdera dobumā.

Velosportā traģēdija notikusi arī iepriekš - 2009 gada 24. aprīlī Kuldīgas rajonā vietējās sporta skolas kausa izcīņas riteņbraukšanā laikā gāja bojā kāds 17 gadu vecs jaunietis. Viņu, veicot apdzīšanas manevru, notrieca 1989. gadā dzimis jaunietis. Sākotnēji tika izteiktas versijas, ka notikušajā vainojams vadītājs, kurš iespējams pārsniedzis ātrumu.

Nupat, novembra beigās 24 gadu vecumā pēkšņi miris starptautiskās klases sporta meistars, vairākkārtējs Latvijas rekordists, Latvijas un Baltijas valstu čempions peldēšanā Konstantīns Blohins.

Blohins šovasar beidzis aktīvās peldētāja gaitas, taču vēlējās pārstāvēt Rīgas Tehnisko universitāti studentu spēlēs, tādēļ ieradās uz treniņu, lai nedaudz sagatavotos sacensībām. Taču neilgi pirms treniņa sākuma Blohinam, sarunājoties ar treneri, pēkšņi palicis slikti, viņš baseina malā pakrita un zaudēja samaņu.

Visticamāk, vainojams kāds asinsrites sistēmā atrāvies trombs, kas nonācis smadzenēs. Blohinam sirdsdarbība kādu laiku turpinājusies arī bezsamaņā, taču peldētājs nav varējis paelpot. Treneris un baseina feldšeris līdz reanimācijas brigādes atbraukšanai sniedza neatliekamo palīdzību paši, taču tas nav līdzējis. Arī pēc 10 minūtēm atbraukušajai reanimācijas brigādei neizdevās glābt peldētāja dzīvību.

Karjeras laikā Blohins kļuvis par vairākkārtēju Latvijas čempionu un rekordistu, kā arī šogad Eiropas čempionātā izpildījis starptautiskās klases sporta meistara normatīvu. Šogad, aizvadot vienu no savām visu laiku labākajām sezonām, Blohins nolēma pārtraukt savas gaitas aktīvajā sportā, taču joprojām bija aktīvs peldēšanas sporta cienītājs un viens no atjaunotās ūdens polo komandas dalībniekiem.