Sports un totalizatori: laipa starp spēļu sarunāšanu un sponsorēšanu ir ļoti šaura  (23)

Lai gan totalizatoru kompāniju reklāma ir aizliegta, šogad Latvijas Basketbola līgas (LBL) pirmajā divīzijā spēlē komanda "Liepāja/Triobet", bet Latvijas vīriešu florbola čempionātā piedalās komanda "Talsi/Triobet". Pēdējos gados Latvijā vēl bijuši gadījumi, kad basketbola tiesnešiem uz formām ir totalizatoru kompānijas vārds, bet vienu no vadošā futbola kluba "Skonto" futbolistu krekliņus rotāja citas bukmeikeru kompānijas logo.

"Jā, mēs to visu ļoti labi zinām. Arī zoodārzā tīģeru māju atbalsta totalizatoru kompānija. Tā kā ceļi ir daudzi [kā reklamēties], mums tie ir zināmi," skaudri saka Ungurs.

"Sponsorēšana praktiski iet vienā solī ar "match fixing" jeb spēļu sarunāšanu. Ja azartspēļu rīkotājs sponsorē kādu klubu, viņš būs ļoti ieinteresēts un rūpēsies par šo klubu un likmēm, kādas tiek liktas. Tāpēc Eiropas vienotajā likumā šajā jautājumā, kas tiek izstrādāts, ir runa par sponsorēšanu un reklāmu vienā pusē, bet "match fixing" otrā pusē. Tas ir ļoti šaurs un nestabils balanss," apgalvo Ungurs. "Runājot par azartspēļu reklāmu, inspekcija šo nesaista ar sponsorēšanu – mums ir gluži vienalga, kā sports saņem un piesaista naudu. [Azartspēļu reklāmas atļaušana] nav veids, kā piesaistīt naudu sportam, tās ir milzīgas atkarības, līdz ar to šis balanss ir un pašlaik aizliegums ir vispiemērotākais. Jo sabiedrība nav gatava un nespēj [to normāli uztvert]. Mūsu azartspēļu pieredze ir padsmit gadu, pretēji, piemēram, Lielbritānijai, kur jau gadsimtiem pazīst azartspēles. Tur sabiedrība ir informēta par to."

Sods par azartspēļu reklamēšanu ir vairāki tūkstoši latu, un par visiem konstatētajiem gadījumiem ir uzsāktas lietas. Daudzas kompānijas labprāt samaksā paredzēto sodu, jo tas ir mazāks par saņemto finansējumu, tomēr Ungurs nosoda šādu praksi. "Negribētu iesaistīties diskusijā, vai tas ir izdevīgi. Katru dienu saskaros ar to, ka paprasa, cik tur sods, un tad saka, ai, samaksāšu un taisīšu reklāmu. Tas nav normāli. Ir lietas, kas ir aizliegtas – pie sarkanās gaismas nedrīkst iet pāri ielai. Jā, izrēķina, ka ieguvums ir lielāks, bet nevajag to visu tik vienkārši uztvert, jo gan krimināllikumā, gan administratīvu pārkāpumu likumā ir ietverta atkārtotība. Jā, vienreiz izdarīs, bet atkārtoti būs jau cita sankcija."

Ungurs arī minēja dažus piemērus, kā no azartspēlēm sporta saimniecība var gūt labumu: "Itālijā zirgkopības nozare dzīvo tikai uz zirgu derībām, Lielbritānijā tā ir nozare ar tūkstošiem darba vietu – hipodroms, likmes.utt. Lielbritānijā futbola premjerlīgai pieder autortiesības uz rezultātiem. Tā tiek iegūta nauda – ja kāda bukmeikeru kompānija grib pieņemt likmes, tad maksā premjerlīgai. Nevis sponsorēšanas kontekstā, bet tās ir viņu autortiesības."

"Idejām būtu jānāk no federācijām, kā dabūt naudu. Bet daži domā, ka vienkāršākais ceļš ir sponsorēšana – atnāks bukmeikers un iedos 50 000 latus, ja uz krekliem uzrakstīs viņu vārdu," piebilst Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas juridiskā un licencēšanas departamenta direktors.

"Šis ir cīniņš kā dabūt naudu, tas ir globāls cīniņš. Jo virsfilozofija par šīm azartspēlēm ir tāda, ka naudai par šīm kaitīgām sekām, ko rada atkarība, ir jāatgriežas sabiedrībā. Kaut kādā veidā. Latvijā, diemžēl, nauda no azartspēlēm tieši nekādā veidā neatgriežas sabiedrībā. Latvijā nav šie speciālie budžeti. Kādreiz bija, un Latvijas Olimpiskā komiteja saņēma naudu no azartspēļu rīkotājiem, bet šo speciālo budžetu likvidēja. Tas ir tāpat, kad ceļa nodoklis tiek ieguldīts ceļu remontā. Pie mums nav gadījumu, piemēram, kad par naudu no azartspēlēm uztaisa peldbaseinu," noslēgumā saka Ungurs.