Kur palikušas 90. gadu NHL un NBA zvaigznes  (22)

Portāls "Bleacher Report" norāda, ka arī vairāki 90. gadu NBA un NHL "stāri" aktīvo sportu patlaban nomainījuši pret tik pat aktīvu biznesu, jauno talantu trenēšanu vai nodevušies reliģiskajiem meklējumiem:

Savulaik Vankūveras "Canucks" jaunais censonis Pāvels Burē bija viena no spilgtākajām uzlecošajām zvaigznēm. Jau savā debijas sezonā ātruma un veiklības dēļ viņš ieguva iesauku "krievu raķete".

Spilgti novadījis vairākas sezonas, hokejists iedzīvojās ceļa traumās, kas sākumā traucēja, bet galu galā pilnībā izbeidza viņa karjeru. Lai gan viņš turpināja spēlēt vēl vairākus gadus pēc pirmajām nopietnajām traumām, eksperti atzina, ka tā vairs bija tikai viņa ēna, salīdzinot ar to spīdekli, kāds viņš ienāca NHL.

Par spīti sportiskajām nedienām, Krievijā Burē nemainīgi saglabāja zvaigznes statusu. Pat viņa kāzas ar modeli Aļinu Hasanovu ar 300 prominentu viesu piedalīšanos 2009. gadā kļuva par vienu no nācijas krējuma nozīmīgākajiem pēdējo gadu pasākumiem. Kopš sportiskās karjeras beigām viņš ir bijis arī Krievijas izlases ģenerālmenedžeris, turklāt pērn iekļauts NHL Slavas zālē.

Patlaban viņš ikdienu pavada Maiami ar sievu un bērniem, un nav izteicis ne mazāko vēlmi jebkad atgriezties hokejā pat trenera amatā.

Ja nebūtu basketbola ģēnija Maikla Džordana, iespējams, Hakīms Olaižuvons 90. gados būtu guvis daudz lielāku slavu. To pierādīja arī Džordana "pensionēšanās", pēc kuras līdzjutēji beidzot pamanīja arī virkni citu ģeniālu spēlētāju, tostarp par dekādes otro labāko spēlētāju atzīto Olaižuvonu.

Viņš 17 no 18 NBA pavadītajiem gadiem spēlēja Hjūstonas "Rockets" komandā, kurai divkārt palīdzēja izcīnīt arī uzvaru čempionātā.

Lai gan aktīvo sportista karjeru basketbolists ir beidzis jau teju desmit gadus, viņš no sporta nav aizgājis pavisam - visu šo laiku viņš strādājis par treneri un personīgo instruktoru vairākām mūsdienu NBA zvaigznēm.

Tomēr kā jau cilvēks, kurš aktīvo karjeru ir beidzis, arī Olaižuvons ir pievērsies savas privātās un garīgās dzīves sakārtošanai. Viņa gadījumā tas nozīmē nepārtrauktu laika sadalīšanu starp Teksasas štatu, kur viņa ģimenei ir rančo un māju Jordānijā, kur viņš uzturas laikā, kad profesionāli papildina savas zināšanas islāmā.

Lai gan reliģisko studiju dēļ viņš daudz laika pavada ārpus ASV, Olaižuvons ir iemanījies papildus arī konsultēt NBA spēlētājus, kā arī aizrāvies ar bērnu trenēšanu.

Šons Kemps iekļuva NBA visai netipiskā veidā - pa tiešo, iepriekš sevi nemaz nepierādot koledžu līmeņa spēlēs. Viņš gan bija sācis spēlēt koledžas komandā, bet tika no tās atskaitīts visai drīz, jo tika pieķerts komandas biedru apzagšanā.

Iekļuvis NBA, viņš strauji ieguva atzinību un piedzīvoja visai raibu karjeru. Teju desmit gadus Kemps pavadīja NBA, bet pēc tam dažādās mazākas nozīmes basketbola komandās ASV un Eiropā.

Taču arī pēc karjeras beigām viņam ir pietiekami daudz, ko darīt. Visu basketbolista brīvo laiku aizņemot rūpes par viņa visai lielo ģimeni. Tiek uzskatīts, ka Kempam ir vismaz septiņi bērni, taču pēc neoficiālas informācijas varētu būt arī vēl vairāk. Tāpat savulaik vairākus gadus izbijušais basketbolists pavadīja, staigādams uz tiesas sēdēm, jo vairākkārt tika pieķerts uzglabājam lielu daudzumu narkotiku. It kā viņam jau tāpat nepietiktu problēmu, pēdējos gados prese aktīvi raksta arī par viņa problēmām ar lieko svaru.

Tomēr ne viss ir pavisam bezcerīgi. Trīs Kempa atvases ir mantojušas tēva talantu un solās kļūt par profesionāliem sportistiem, savas spējas pagaidām pierādot vidusskolu un koledžu līmenī. Savukārt pats seniors pēdējos pāris gadus esot aizņemts ar sporta bāra vadīšanu Sietlā.

Ņujorkas "Knicks" savulaik nepārspējamais Patriks Īvings bieži tiek pieminēts kā viens no visu laiku labākajiem NBA spēlētājiem.

Viņš kopā ar Ņujorkas komandu pavadīja 15 no savām 17 NBA sezonām, taču ne reizi neizcīnīja čempiona titulu. Maikla Džordana dēļ 90. gados gan teju nevienai komandai nebija cerības iegūt kausu, jo to vienmēr citiem no deguna priekšas nocēla Džordans. Toties Īvings 1986. gadā tika atzīts kā labākais debitants, vairāk nekā desmit reizes piedalījies NBA Visu zvaigžņu spēlēs un ieguvis divas olimpiskās zelta medaļas.

Pēc pensionēšanās Īvings tūlītēji ķērās pie Vašingtonas "Wizards" un Hjūstonas "Rockets", bet vēlāk arī Orlando "Magic" trenēšanas. Savukārt 2008. gadā bijušais basketbolists tika iekļauts NBA slavas zālē, tādējādi atzīstot viņa lielisko sniegumu spēlējot un trenējot jauno NBA paaudzi vairāk nekā 20 gadu garumā.

Viņa dēls Patriks Īvings juniors ir gājis tēva pēdās, taču pagaidām augstāk par D līgu nav pakāpies.

Kanādietis Ēriks Lindross 1991. gadā tika izvēlēts par nu jau vairs neeksistējošās komandas Kvebekas "Nordiques" spēlētāju "numur viens" praktiski uzreiz pēc viņa pievienošanās tai. Viņš gan darīja visu, lai tiktu pamanīts un vēlāk aizmainīts uz Filadelfijas "Flyers". Parastam spēlētājam tāda neuzticība savai esošajai komandai, iespējams, nebūtu pieļauta, bet Lindross bija pārāk labs spēlētājs, lai kāds to ņemtu vērā.

Pirmos septiņus gadus, ko viņš pavadīja NHL, viņa sniegums ik gadu auga, bet pēcāk līdz ar nopietniem savainojumiem sekoja arī strauja lejupslīde. Eksperti vērtē, ka savainojumu dēļ viņam tā arī nekad nebija iespēja sasniegt pilnu potenciālu.

Pēc aiziešanas pensijā 2007. gadā Lindross kļuva par NHL Spēlētāju asociācijas ombudsmeni, bet pēdējā laikā iesaistās tikai tajās asociācijas aktivitātēs, kurās notiek kādi labdarības pasākumi.

Pauls Kofijs savulaik atzīts par vienu no spējīgākajiem divpusējajiem aizsargiem NHL vēsturē, nemaz nerunājot par to, ka viņš atzīts arī par vienu no visu laiku labākajiem hokejistiem. Viņu apsteidz vienīgi Rejs Burkē, kurš ir visu laiku rezultatīvākais aizsargs.

Kofijs divdesmit viena gada laikā, ko viņš pavadījis NHL, paspēja spēlēt deviņās dažādās komandās. Vairāk nekā desmit no tām viņš spēlēja Edmontonas "Oilers" un Pitsburgas "Penguins" rindās, kuras pats spēlētājs arī atzinis par sev tuvākajām komandām. Tam ir arī acīmredzams iemesls – abās viņš kopā ar komandu izcīnīja Stenlija kausu. Pēc lieliskās karjeras 2004. gadā viņš tika uzņemts NHL Slavas zālē.

Pēc pensionēšanās viņam piedāvāja trenēt Fēniksas "Coyotes", taču pēc pārdomu brīža viņš tomēr no šī piedāvājuma atteicās.

Kopš 2004. gada bijušais hokejists ir pārcēlies uz Ontario un atvēris divus auto salonus, kurus pats personīgi pārrauga un dažkārt pat personīgi iepazīstina klientus ar jaunāko auto piedāvājumu. Izvēle par labu Kanādai galvenokārt izdarīta, lai savā dzimtenē pavadītu vairāk laika kopā ar sievu un bērniem.