'Ieroči' cīņai pret sarunātām spēlēm ir, pielietojums minimāls - Saeimas komisijā diskutē par 'netīro sportu'  (12)

Lai gan daudzās Eiropas valstīs ir vairāki totalizatoru skandāli, ir daudzi notiesājoši spriedumi, Latvijā līdz šim neviena lieta līdz tiesai nav nonākusi. Tāpat šī ir pirmā reize, kad diskusija par sporta spēļu sarunāšanas gadījumiem nonāca Saeimas komisijā.

Igaunijā augustā noslēdzās viena no skaļākajām prāvām Baltijā, kuras ietvaros vairāki futbolisti izcieš diskvalifikāciju. Igaunijas tiesa šajā lietā trīs futbolistiem, kuri atzinās nelikumīgā rīcībā, piesprieda nosacītus sodus, bet astoņus - attaisnoja. Tiesa konstatēja, ka bijusi krāpniecība ar likmēm, taču krimināllikums neparedzēja sodu par šo rīcību.

Tieši Igaunijas gadījumu kā vienu no piemēriem minēja Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis. "Mums ir minimāla pieredze šajā jomā. Bija divas lietas 2005. un 2007 .gados, kas tā arī nebeidzās. Šobrīd izskatām divas lietas sportā - par krāpšanu un noziedzīgu nodarījumu pret īpašumu. Krāpšanu ir grūti klasificēt, jo, ja vērtē noziedzīgo nodarījumu sastāvu, grūti pierādīt un atrast, kurš ir cietušais, kurš cietis. Igaunijā tiesa atzina, ka sarunāšana bijusi, bet tiesa neatzina krāpšanas faktu."

Pretējs viedoklis bija Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai, kura norādīja uz policijas vājo rīcību, piemērojot šobrīd pieejamos likuma pantus spēļu sarunāšanas gadījumos. "Eiropas Parlamentā uzskata, ka esošie rīki un daudzie panti krimināllikumā ir pietiekami, lai iemērotu šīm lietām. Ja policija min tikai divas lietas, ka nevar runāt, ka likumā nav līdzekļu, jo nav jau pieredzes. Latvijā nav bijusi prakse, lai teiktu, ka likums ir vājš. TM ir piesardzīga jautājumā par atsevišķa panta izveidi saistībā ar sporta spēļu rezultātu sarunāšanām."

"Krāpšanā nav vajadzīgs cietušā iesniegums. Lietas gaitā var atrast cietušos un tad runāt, lai viņi raksta iesniegumus. Bet procesu var virzīt arī bez cietušajiem," uz iespējamiem risinājumiem norādīja Gratkovska.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) pārstāve, Latvijas basketbolam līgu direktore Lāsma Zandere norādīja uz šī gada notikumiem, kad saistībā ar negodīgu rīcību saņēma gados jauni basketbolisti. Vēlāk lieta nonāca policijā, taču pirms dažām dienām saņemts atteikums ierosināt lietu.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis Gatis Doniks informēja Saeimas komisiju, ka arī prokuratūras viedoklis ir par nepietiekamiem likumīgiem līdzekļiem cīņā ar šo problēmu. Pēc viņa teiktā, prokurori jūtas "nedroši, lai dotos uz tiesu šajās lietās".

Latvijas Futbola virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis informēja, ka nesen vērsušies ar iesniegumu Ekonomikas policijā par aizdomīgām spēlēm. Tomēr konkrētus gadījumus Emīls Latkovskis nevēlējās minēts, kamēr nav pierādīta kādas personas vaina. "Bažas ir pietiekamas, lai pievērstu lielu uzmanību šai problēmai. Spēļu sarunāšana ir lielākais drauds sportam pasaulē. Tāpēc mēs gribam saprast - kā un ko varam palīdzēt policijai."

Latvijas Futbola federācija (LFF) uz atbildīgo sēdi bija deleģējusi Sporta direktoru Daini Kazakeviču, kurš ikdienā reti saskaras ar spēļu sarunāšanas problēmām, jo atbild par sportisko pusi un vairāk uzmanības velta jaunatnes programmām. Sēdē Kazakevičs atgādināja LFF neveiksmīgo gadījumu ar Daugavpils "Dinaburg" diskvalifikāciju, kas nonāca līdz Sporta arbitrāžas tiesai (CAS), un tikai neilgi pirms sprieduma izdevās panākt izlīgumu.

Pēc sēdes sarunā ar žurnālistiem Kazakevičs bija kritiskāks par LFF un tās valdi, kas, viņaprāt, pārāk maz velta uzmanību spēļu sarunāšanai. Kazakevičs atzina, ka LFF iekšienē var būt un ir jābūt daudz bargākai šajā jautājumā, taču plašāk nemācēja runāt par konkrētiem gadījumiem, jo ikdienā ar to federācijā nenodarbojas. Pēc Kazakeviča teiktā, vairāk par spēļu sarunāšanas lietām būtu tiesīgs runāt LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš šīs sēdes vietā devies uz UEFA Ģenerālsekretāru sanāksmi.

Savukārt Gudermanis pēc sēdes atzina, ka policijai ir vāja sadarbība ar futbola federāciju, kas nesniedz vajadzīgo informāciju par spēļu sarunāšanas gadījumiem. Pēc viņa teiktā, "informācija ir virspusēja", ar ko ir nepietiekami nopietnai lietas izmeklēšanai.

"Lai arī komisijas sēdē no Tieslietu ministrijas puses izskanēja viedoklis, ka Krimināllikums pret šādām noziedzīgām darbībām strādā un problēma ir galvenokārt tā piemērošanā, komisijas deputāti tomēr uzskata, ka ir pietiekams pamats, lai rosinātu izmaiņas. To apliecina šodien sēdē dzirdētās vairāku profesionālā sporta organizāciju un tiesībsargājošo iestāžu bažas par nepietiekamo regulējumu, lai efektīvi cīnītos pret nelegālām sporta totalizatoru aktivitātēm un spēļu rezultātu pasūtīšanu, kā arī, lai pasargātu jaunos spēlētājus no negatīva priekšstata par profesionālo sportu mūsu valstī," teica komisijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Tāpēc Aizsardzības komisija rosinās Krimināllikumā ieviest jaunu pantu par oficiālu sporta pasākumu prettiesisku ietekmēšanu. Grozījumi par konkrētu personu uzpirkšanu vai citādu prettiesisku ietekmēšanu nolūkā manipulēt ar sporta rezultātiem paredzētu cita starpā brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem. Savukārt sportistiem un citiem iesaistītajiem, saņemot materiālu labumu par šādām nelegālām aktivitātēm, draudētu tostarp brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, norāda komisijas priekšsēdētājs.