AFP -5573
Foto: AFP/Scanpix
Latviešu sportisti var lepoties ar dažādiem pasaules klases sasniegumiem, pat ja tie sasniegti zem citu valstu karoga. Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daudziem cilvēkiem no Latvijas nācās doties prom no savas dzimtenes, un sportistiem nācās pārstāvēt savas jaunās mājas.

Latvieši, pārstāvot citas valstis, kļuvuši par olimpisko spēļu medaļu laureātiem, izcīnījuši zelta medaļas pasaules čempionātos un ieguvuši starptautisku atpazīstamību.

Portāls "Delfi" jau iepriekš piedāvāja rakstu par tobrīd aktīvajiem latviešu izcelsmes sportistiem, bet šajā materiālā apkopoti slavenākie un titulētākie sportisti, kuru saknes meklējamas Latvijā.

‘Canucks’ leģenda Haralds Šņepsts

Nacionālajā hokeja līgā (NHL) 17 sezonas pavadījis latviešu izcelsmes kanādietis Harolds Šnepsts, kurš atzīts par vienu no visu laiku labākajiem Vankūveras "Canucks" spēlētājiem. Tieši "Canucks" komandā viņš pavadījis lielāko daļu savas karjeras – 12 sezonas. Viņš šo klubu pārstāvēja laika posmā no 1974. līdz 1984.gadam, bet pēc tam tur atgriezās 1988.gadā, spēlējot tur līdz 1990.gadam. "Canucks" mājas arēnā Šnepstam atvēlēts arī savs goda stūrītis

Vēl viņš pārstāvējis Minesotas "North Stars", Detroitas "Red Wings" un Sentluisas "Blues".

"Canucks" komandā Šnepsts bija viens no aizsardzības balstiem un uzbrukumam īpaši nepieslēdzās. Viņš ar savu spēli un personību iemantoja fanu simpātijas. Kanādas latvietis divas reizes divas reizes spēlējis NHL Zvaigžņu spēlē, kā arī četras reizes viņš atzīts par komandas sezonas labāko aizsargu. 1981./1982.gada sezonā Šnepsts bija viens no komandas balstiem, kad komandai iekļuva Stenlija kausa finālā, taču sērijā ar 0-4 "Canucks" zaudēja Ņujorkas "Islanders".

Karjeras laikā viņš prata uzlabot savu sniegumu uzbrukumā, un 1980.gadā kļuva par pirmo "Canucks" aizsargu, kurš realizējis "bullīti". Tāpat viņš bija viens no pēdējiem NHL spēlētājiem, kurš spēlēja bez ķiveres.

NHL Šnepsts aizvadīja 1033 spēles, kurās guva 38 vārtus un izdarīja 195 rezultatīvas piespēles. Stenlija kausa izcīņā viņa kontā 93 spēles, vieni vārti un 14 rezultatīvas piespēles.

Pēc karjeras beigām Šnepsts uz īsu brīdi darbojās "Blues" sistēmā, bet pēc tam bija Internacionālās hokeja līgas (IHL) komandas Sandjego "Gulls" galvenais treneris. Pēcāk viņš trenēja arī Rietumu hokeja līgas (WHL) komandu Portlendas "Winter Hawks", bet otrās sezonas vidū tika atbrīvots no amata. 2000.gadā Šnepsts sāka strādāt NHL Centrālajā skautu dienestā, bet pēc pieciem gadiem viņš atgriezās "Canucks", kurs strādā par skautu.

Abi Šnepsta vecāki dzimuši Latvijā, tomēr dzīve piespieda viņus pamest savu dzimteni.

113 spēles NHL aizvadījis arī amerikāņu izcelsmes spēlētājs Āris Brīmanis. Viņš pārstāvējis "Blues", Anaheimas "Mighty Ducks", Ņujorkas "Islanders" un Filadelfijas "Flyers". 113 NHL spēlēs viņš guvis divus vārtus un 12 reizes rezultatīvi piespēlējis. Lielāko karjeras daļu pavadījis Amerikas hokeja līgas (AHL) un IHL klubos, bet karjeras noslēgumā spēlēja Vācijas čempionātā.

Tāpat 115 spēles NHL aizvadījis latviešu izcelsmes kanādietis Džerods Skalde, gūstot 13 vārtus un 21 reizi rezultatīvi piespēlējot. Arī viņš galvenokārt spēlējis AHL un IHL. Karjeras beigās spēlējis Āzijā, Austrijā un Slovēnijā. Viņš arī izrādījis interesi par spēlēšanu Latvijas valstsvienībā, taču tas tā arī nenotika.

Olimpiskais čempions Aldis Bērziņš


1984.gada Losandželosas Vasaras olimpisko spēļu ASV volejbola izlases sastāvā bija latviešu izcelsmes amerikānis Aldis Imants Bērziņš, kurš palīdzēja amerikāņiem tikt pie zelta medaļas.

Bērziņš ASV izlases sastāvā izcīnījis uzvaru arī 1985. gada Pasaules kausā, un viņš tika iekļauts turnīra simboliskajā izlasē. 1983.gadā viņš bija valstsvienības vērtīgākais spēlētājs. Startējis arī Pasaules čempionātos - 1978. gadā tika izcīnīta 19. vieta un 1982. gadā - 13. vieta. ASV izlasē viņš spēlējis astoņus gadus, bet 2007.gadā viņš atzīts par vienu no ASV volejbola izcilniekiem.

No 1985.līdz 1992.gadam Bērziņš kā profesionālis spēlēja un strādāja kā treneris Itālijā.

Pēc karjeras beigām viņš sāka strādāt par treneri. 1996. gada Atlantas Vasaras Olimpiskajās spēlēs viņš bija ASV sieviešu izlases galvenais treneris, pirms tam četrus gadus bijis izlases trenera palīgs. Vēlāk viņš sāka darboties Speciālajās olimpiskajās spēlēs, kas paredzētas sportistiem ar garīgiem traucējumiem.

Alda Bērziņa tēvs ir dzimis Gulbenes novada Litenē, bet māte ir no Liepājas. Tagad viņam ir trīs dēli - Kriss, Miks un Dainis, kuri arī spēlē volejbolu. 

Olimpiskie medaļnieki - ‘Konrādu bērni’


Foto: AFP/Scanpix

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados latviešu izcelsmes sportists Jānis Konrāds bija viens no pasaulē labākajiem peldētājiem.

1956. gada Olimpiskajās spēlēs Melburnā Jānis Konrāds bija pieteikts sacensībām, taču tajās nestartēja. Pēc četriem gadiem viņš triumfēja Romas Olimpisko spēļu 1500 metru distancē, bet 400 metros brīvajā stilā un 4x200 metru stafetē tika pie bronzas godalgām. Tāpat Konrāds karjeras laikā 26 reizes laboja pasaules rekordus. Vēl viņš ieguvis trīs medaļas Britu impērijas un Nāciju Sadraudzības spēlēs.

1985.gadā Konrāds tika uzņemts Austrālijas sporta slavas zālē, bet 2000.gadā viņš ieguva Austrālijas Sporta medaļu.

Jāņa māsa Ilze Konrāde 1960.gada Romas Olimpiskajās spēlēs izcīnīja otro vietu 4x100 metru stafetē, karjeras laikā labojot arī 15 pasaules rekordus. Vairākas reizes uzvarējusi Austrālijas čempionātā, bijusi 1958. gada Britu impērijas un Nāciju Sadraudzības spēļu čempione. 1958. gadā starptautiskā aptaujā tikusi atzīta par gada devīto labāko sportisti pasaulē.

Ilze Konrāde 1987.gadā tika uzņemta Austrālijas sporta slavas zālē, bet 2000.gadā ar savu brāli ieguva Austrālijas Sporta medaļu.

Kad Ilze un Jānis Konrādi bija karjeras briedumā, viņi tika dēvēti par "Konrādu bērniem". Pēc karjeras beigām Konrādi pievērsās žurnālistikai.

Jānis un Ilze dzimuši Rīgā, ārstes Elzas Konrades un zobu tehniķa Jāņa Konrada ģimenē, bet Otrā pasaules kara laikā Konrādu ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk viņi nokļuva Austrālijā, kur arī palika.

Vācijas futbola leģenda – vārtsargs Olivers Kāns


Foto: Reuters/Scanpix

2004.gada Eiropas futbola čempionāta laikā lielākā daļa Latvijas sporta līdzjutēju uzzināja, ka Vācijas futbola izlases vārtsargam Oliveram Kānam ir latviskas saknes.

Kāns ir viens no leģendārākajiem Vācijas futbola vārtsargiem. Vācijas bundeslīgā Kāns, pārstāvot divas komandas, aizvadījis 557 spēles. Karjeras pēdējos 14 gadus Kāns pavadīja "Bayern" rindās, bet pirms tam no 1987. līdz 1994. gadam vārtsargs bija "Karlsruhe" vienības spēlētājs. Vācijas valstsvienībā Kāns aizvadīja 86 spēles, karjeru beidzot 2006. gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā spēlē par trešo vietu starp Vācijas un Portugāles vienībām, kurā ar 3:1 triumfēja Vācija. Ar Vācijas izlasi Kāns Pasaules kausā 2002.gadā izcīnījis arī otro vietu, bet Eiropas čempionātā izcīnīta otrā vieta 1996.gadā.

Viņš ir viens no panākumiem bagātākajiem spēlētajiem Vācijas futbola nesenajā vēsturē, uzvarot astoņus Vācijas čempionātus, sešreiz triumfējot Vācijas kausā, kā arī uzvarot UEFA kausā, UEFA Čempionu līgā un Starpkontinentālajā kausā. Viņa individuālais sniegums ir ticis apbalvots ar četrām UEFA Labākā Eiropas vārtsarga balvām un diviem Vācijas gada futbolista tituliem.

Kāna vecāmāte Ērika Alksne savulaik dzīvojusi Valmierā. Viņa vectēvs, dienējot Vācijas jūras kara flotē, ar Alksni iepazinās Liepājā. Viņu ģimenē Liepājā esot piedzimis Kāna tēvs, bet ģimene uz Vāciju pārcēlusies Otrā pasaules kara laikā. 

Austrālijas basketbola izlases galvenais treneris Andrejs Lēmanis


Foto: AFP/Scanpix

Aizvadītajā Pasaules kausa izcīņā basketbolā Austrālijas valstsvienību trenēja latviešu izcelsmes speciālists Andrejs Lēmanis.

Karjeras laikā Lēmanis spēlējis pie "Bulleen" komandās Kontinentālajā Basketbola asociācijā (CBA) un Dienvidaustrumu Basketbola (SEABL) līgā, un pēdējā kā kapteinis izveda vienību līdz pirmajai vietai. Vēlāk viņam izdevās nokļūt valsts spēcīgākajā līgā - Nacionālajā Basketbola līgā (NBL), kur 1992.gadā izcīnīja čempionu titulu.

Lai arī vēlāk Lēmanim bija iespēja spēlēt ārpus Melburnas, viņš pilsētu pamest nevēlējās, sākot savu trenera karjeru. Viņš pieņēma trenera vietu "Sendringemas" klubā, kas spēlēja Viktorijas savienībā.

1999. gadā viņš pārcēlās uz Taunsvilli, kur līdz 2006. gadam strādāja kā NBL kluba "Taunsvilles Crocodiles" galvenā trenera asistents. 2005.gadā kļuva NBL komandas Jaunzēlandes "Breakers" galveno treneri. Pēc pieticīga sākuma, saņemot pilnu atbalstu no kluba īpašnieka, vadības, spēlētājiem un publikas, vedis vienību arvien augstāk - līdz pat NBL uzvarētāju trofejai 2009./2010. gadā sezonā, tad atkārtojis šo panākumu nākamajā sezonā un beidzot panācis retu sasniegumu - trešo līgas čempionu tituli pēc kārtas 2011./2012. gada sezonā.

2009. gadā Lēmani uzaicināja par Austrālijas valstsvienības galvenā trenera asistentu, un viņš šos pienākumus pildīja arī 2012.gada Londonas olimpiskajās spēlēs. 2013. gada aprīlī viņš kļuva par Austrālijas nacionālās izlases galveno treneri. 2014.gada Pasaules kausā Austrālija palika 12.vietā. Lēmaņa tēvs Eduards Austrālija ieceļoja 1951.gadā, bet sešus gadus vēlāk viņš tur iepazinās ar viņa māti Birutu.

Ātrslidotāja un treka riteņbraucēja Silvija Burka

Latviešu izcelsmes Kanādas sportiste Silvija Burka ar labiem panākumiem startējusi gan ātrslidošanā, gan treka riteņbraukšanā.

1976.gadā viņa kļuva par Pasaules čempioni ātrslidošanā klasiskajā daudzcīņā, kā arī gadu vēlāk izcīnīja pasaules čempionāta zeltu sprinta daudzcīņā. Trešās vietas ieguvēja pasaules čempionātā sprinta daudzcīņā (1976.gadā) un klasiskajā daudzcīņā (1979.gadā). Pasaules junioru čempione daudzcīņā (1973.gadā).

Viņa sasniegusi rekordus ātrslidošanā sprinta daudzcīņā un klasiskajā daudzcīņā.

Burka piedalījusies trijās olimpiskajās spēlēs 1972.gadā Saporo, 1976.gadā Insbrukā un 1980.gadā Leikpleisidā. Olimpiskajās spēlēs medaļu iegūt viņai neizdevās, bet labākais rezultāts bija ceturtā vieta Leikpleisidas olimpisko spēļu 1000 metru distancē.

Daudzkārtēja Kanādas čempione ātrslidošanā un riteņbraukšanā. Startējusi pasaules čempionātos riteņbraukšanā: labākais sasniegums - ceturtā vieta sprintā. 1982.g. sasniegusi pasaules rekordu riteņbraukšanā 1 km hītā - 1:14,976.

Silvija Burka ievēlēta Kanādas Sporta slavas zālē.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!