Latvijas Soču 'rozīnītes', dopings un Rio rūpes. 2014.gads LOK prezidenta vērtējumā  (8)

Ja neskaita Latvijas autosportistu panākumus, viss pārējais sasniegtais (un nesasniegtais) ir Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) "saimniecībā", tāpēc izvērtēt aizgājušo gadu un ieskicēt 2015. gada sporta plānus aicinājām LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski.

- Kas jūsu kā LOK prezidenta skatījumā bija galvenās vadlīnijas 2014.gada sporta dzīvē?
- Kopumā skatoties, tas ir bijis iespēju robežās normāls attīstības gads ar "rozīnīti" veiksmīgākās ziemas olimpiskās spēles Latvijas vēsturē. Plus gatavošanās Rio Olimpiādei.

Braucot uz Sočiem, varbūt tikai daži savās prognozēs pieļāva, ka Latvija tur varētu iegūt četras medaļas. Viena vai divas - tas jau būtu labi, un konkurence pasaulē liecināja, ka divas medaļas mums varētu būt. Kad bija jau otrā, trešā un pēdējā dienā gaidījām ceturto, šķita - pag, pag, nolaižamies uz zemes, kādā eiforijā bijām. Ir forši, ka 11 Latvijas sportisti atved mājās tik daudz olimpisko medaļu!

Toties vislielākās rūpes pērn sagādāja gatavošanās Riodežaneiro vasaras olimpiskajām spēlēm, jo šajā gadā vasarā vairākos sporta veidos sākās nopietna kvalifikācijas punktu krāšana. Vasaras sporta veidos aizvadītais gads mums nebija pārāk veiksmīgs, jo no olimpiskajiem sporta veidiem medaļas iegūtas tikai sieviešu cīņā - Anastasijas Grigorjevas zelts Eiropas un bronza pasaules čempionātā un Lauras Skujiņas bronza pasaules un Eiropas meistarsacīkstēs. Iepriekš ir bijis vairāk sasniegumu… Nākamais labākais rezultāts ir Edžus Treimaņa 4.vieta pasaules čempionātā BMX, un šajā sporta veidā situācija mūsu elites līmenī turklāt diezgan neskaidra. Tai pašā laikā šķiet, un arī sportistu plāni uz 2015. gadu liecina, ka rezultātiem nevajadzētu iet uz leju. Sportisti nopietni gatavojas pirmajām Eiropas spēlēm, kur par ceļazīmēm uz Rio cīnīsies 11 sporta veidos, gan citām sacensībām, kur var krāt kvalifikācijas punktus.

- Riodežaneiro olimpiskās spēles jau ir par gadu tuvāk. Vai jau nojaušamas konkrētākas Latvijas komandas aprises?
- Šobrīd noteikt Latvijas izlases lielumu uz 2016. gada olimpiskajām spēlēm ir ļoti grūti, jo teorētiski izredzes nav zaudējušas arī sieviešu un vīriešu basketbola izlases, kas caur Eiropas čempionātu var kvalificēties Olimpiādei. Ceram, ka Rio tāpat kā Londonā Latviju pārstāvēs vismaz divu pludmales volejbola pāri.

Mūs bažīgus dara izmaiņas atlases noteikumos BMX - uz Londonas spēlēm pasaulē pirmās piecas nācijas varēja vest trīs sportistus, nākamās trīs - pa diviem, pārējie pa vienam. Lai paplašinātu valstu skaitu, kas piedalās spēlēs, pieņemts lēmums, ka tikai ranga pirmajām četrām valstīm būs pa trim dalībniekiem spēlēs, pārējām - pa vienam, un Latvija balansē uz šā četrinieka robežas. Tāpēc 2015. gadā Latvijas BMX izlases sportistiem ir ļoti nopietni jānodarbojas gan ar sacensību plānošanu, gan ar savas fiziskās un sportiskās formas uzturēšanai, lai pietiktu ilgam laikam, jo punktu krāšana būs līdz par 2016. gada 31. maijam. Faktiski nepilnas pusotras sezonas laikā tiks "izspēlētas" pilnas divas sezonas, kuru laikā jāparāda viss labākais, lai Latvija uz Rio dotos ar trim sportistiem.

Diemžēl pēdējos pāris gadus mūsu vieglatlēti nav lutinājuši ar rezultātiem, izņemot jauniešus. Jācer, ka viņu potenciāls uzplauks. Šķēpmešanā notikusi paaudžu maiņa - par Sirmo, Čakšu un jauno Štrobinderu jau runājam vairāk nekā par Vasiļevski un Kovalu, un Vadimam vajadzēja diezgan ilgu laiku, lai to pieņemtu.

- Diemžēl 2014. gads ieies Latvijas sporta vēsturē arī ar vislielāko mūsu sportistu dopinga gadījumu skaitu…
- Jā, negaidīti daudz Latvijas sportistu pieķerti, tai skaitā it kā pat muļķīgās situācijās, kādām nevajadzētu rasties augstākā līmeņa sportā. Es nerunāju par basketbolistiem, jo tie nebija izlases līderi, bet jauni cilvēki, kas vēl nav nedz nobrieduši lielajam sportam, nedz pieņēmuši lēmumu, kā dzīvot. Bet kad hokeja izlasē parādījās problēmas ar profesionāliem sportistiem un pieredzējušiem ārstiem - tas parāda, ka vai nu bija atslābums antidopinga politikas realizācijā vai nu vienkārši paviršība no ārstu puses. Tā nedrīkstētu būt, īpaši komandu sporta veidos. Ja tā nebija "pašdarbība" kā basketbolistiem, kas uzpīpēja zāli un pēc tam paši koda pirkstos, tad kluba ārstam būtu jābūt tam, kas visu uzmana, nodrošina un informē, nevis, izlases ārstam nezinot, iedot sportistam kaut kādus preparātus līdzi. Kaut kas klubu un izlases sadarbībā nebija pareizi. Lai kā noslēgtos visas tiesas un arbitrāžas, fakts paliek, ka viņiem asinīs tā viela bija, tas ir neapstrīdami.

- Ko varam gaidīt no 2015. gada?
- Ir tāds latviešu teiciens - kaza kāpa debesīs (smejas). Ceru, ka arī sportā rezultāti ies uz augšu. Kā jau minēju, mums izdevās saglabāt finansējuma apjomu iepriekšējā gada līmenī augstas klases sasniegumu sportam, kas ļauj sniegt viņiem atbalstu.

Ļoti ceram, ka kvalifikācija uz Rio uzliks papildus atbildību gan treneriem, gan sportistiem, bet tas nav mūsu pašmērķis - aizvest uz spēlēm pēc iespējas lielāku komandu. Gribam uz Rio vest sportistus, kas ir gatavi cīņai par saviem augstākajiem rezultātiem un labākajām vietām. Neiepriecina to sportistu sniegums, kas spēlēs tikai piedalās, nesasniedzot pat savu personisko rekordu. Tas liecina, ka nepareiza bijusi gan plānošana, gan morāle, jo apstāties pie olimpiskā normatīva izpildes un negatavoties svarīgākajam - tā nav augsta līmeņa sportista vai trenera cienīga rīcība.

Šai sakarā allaž minu kā piemēru Sandi Prūsi - viņam visu darbu plānošana ir balstīta uz to, kurā datumā 2018. gadā notiks olimpiskās bobsleja sacensības, kas jau ir zināms. Viņš plāno apgrieztā secībā, lai zinātu, ko darīt šodien un rīt, lai TAJĀ dienā uzrādītu augstākos rezultātus. Tā ir jāplāno gatavošanās olimpiskajām spēlēm! Nevis - rīt lietus, nu tad treniņu izlaižam. Mēs gribētu sagaidīt nopietnu sportistu un treneru attieksmi. Ir arī tādi, kas cer uz veiksmi, taču jāatceras, ka veiksme uzsmaida tikai stiprākajiem…