Holandiešu zinātnieki, kas veikuši šo pētījumu, norāda, ka iespējas cīnīties ar dopingu augstākā līmeņa sportā būtu daudz plašākas, ja sporta veidu federācijas būtu atklātākas un pretimnākošākas.
"Mēs esam secinājuši, ka 14 - 39% ir labākais šobrīd pieejamais novērtējums," intervijā portālam "insidethegames.biz" saka viens no pētījuma autoriem Olivers de Hons, Nīderlandes Antidopinga organizācijas (NADO) zinātnisko attiecību menedžeris. "Ja sporta veidu starptautiskās federācijas būtu daudz aktīvākas un atklātākas šajā jomā, mēs varētu iegūt daudz precīzākus rādītājus par patieso dopinga līmenī augstākā līmeņa sportā."
Bez precīzākiem datiem nav iespējams noteikt, vai dopinga lietošana sportā pēdējā laikā ir palielinājusies vai samazinājusies, kā arī vai pašreizējā aizliegto preparātu noteikšanas sistēma ir pietiekami efektīva, lai sportisti izvēlētos atteikties no dopinga lietošanas.
De Hons kopā ar kolēģiem no Māstrihtas un Utrehtas universitātes laikā no 2001. līdz 2010. gadam pārbaudījuši apmēram 7000 asinsanalīžu paraugus, kas ņemti no vairāk kā 2700 elites vieglatlētiem, un salīdzināja tos ar analīzēm, kas ņemtas no dopinga lietošanā pieķertiem un nepieķertiem sportistiem. Mērījumi atklāja, ka apmēram 14% no pārbaudītajiem sportistiem ir paaugstināts hemoglobīna līmenis, kas norāda uz iespējamām manipulācijām ar asinīm.
Otrs pētījums, kurā izmantota tā sauktā "nejaušās atbildes tehnika" (RRT) un kurā piedalījās vairāk kā 400 vācu olimpiskā līmeņa sportistu, uzrādīja 29 - 30% iespējamību par dopinga lietošanu.
Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) ģenerāldirektors Deivids Houmens konferencē pirms trim gadiem izteicās, ka dopinga lietotāju skaits elites sportā nepārsniedzot 1-2%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
